Pastāv uzskats, ka katram bērnam sava mamma ir vislabākā, taču dažbrīd varbūt ikvienai mātei būtu vērts aizdomāties, vai patiesi viņa bērnam sniedz to, kas tam visvairāk nepieciešams. Kā sava bērna un sabiedrības skatījumā sevi pierādīt kā brīnišķīgu mammu, kā nepieļaut kļūdas, kas tevi var padarīt par briesmīgu mammu, portālam letidor.ru komentē psiholoģe Marija Baulina.
Protams, nav šaubu, ka patiesībā tu esi brīnišķīga mamma, taču, pirmkārt, daži vecāku izgājieni, bērnam paaugoties lielākam, spiež viņus izteikties ne tik pozitīvi par viņiem, bet, otrkārt, daudzas mammas, nonākot pedagoģiskajā strupceļā, uzvedas destruktīvi, bet pēc tam izjūt vainas sajūtu. Tādēļ ir vērts parunāt par to, kā nekādos apstākļos nedrīkst uzvesties, audzinot bērnu, lai nepadarītu sevi par sliktu mammu.
Kliegšana
Pamēģini salīdzināt šādas frāzes: "Kāpēc tu atkal izmētāji rotaļlietas?!" un "Savāc, lūdzu, rotaļlietas". Kurā situācijā tu pati sāktu kārtot mantiņas? Skaļā balsī izteiktai aizrādījumi mazuli tikai biedē vai arī izsauc viņā protesta jūtas. Tie nedod nekādu pozitīvu rezultātu, izņemot mātes emocionālo izlādēšanos. Taču šim mērķim ir paredzēja joga vai tase tējas ar konfekti.
Regulāri jūtot paaugstinātu balss toni, bērns pierod pie trokšņaina fona, un kādā brīdī tu bērnu varēsi sakliegt vien, izmantojot mikrofonu.
Lai apkarotu šo ieradumu – pacelt balsi, iedomājies, ka tava seja kliegšanas laikā pārvēršas melnbaltā maskā ar plaši atvērtu muti - kā no īstas šausmu filmas. Iespējams, šāda iedomāta ainiņa palīdzēs tev "saņemt sevi rokās".
Fiziski sodi
Pielietojot spēku, tu savam bērnam parādi:
- Mazos var sist;
- Kā pēdējais arguments strīdā ir spēks;
- Lielās meitenes kaujas tā, ka nav žēl sist pretim.
Citiem vārdiem, ja tu vēlies izaudzināt cilvēku, kurš darīs pāri vājākajiem un tiem, kuri viņam vienkārši nepatīk, tad vari turpināt tādā pašā garā. Pretējā gadījumā nāksies izmantot daudz labākas audzināšanas metodes: paskaidrojumus, pārliecināšanu, kompromisa meklēšanu un citus, kuriem nav nekādas saistības ar fizisku ietekmēšanu, lai mēģinātu disciplinēt savu bērnu.
Pretrunas
Pretrunīgas mātes izvirzītas prasības noved pie neirozes. Ja Pavlovs (Ivans Pavlovs, slavens krievu psihologs, fiziologs un fiziķis) būtu dzīvs, viņš šos vārdus apstiprinātu, pieminot savu eksperimentu ar suni, kura laikā dzīvniekam deva ēdienu un vienlaikus to sita. Nelaimīgais suns pārvērtās par izbiedētu un nepārliecinātu neirotiķi.
Lai tu nevēlētos līdzīgu likteni savam bērnam, vienojieties ar viņa tēvu un citiem tuviniekiem tikai par vienotām prasībām pret bērnu. Tavai uzvedībai jāsaskan ar vārdiem, piemēram, ja palūdzi bērnam ēst akurāti, tad bruņojies ar pacietību un nesteidzini viņu.
Pazemojumi
Komēdijās bieži attēlots neveiksminieka portrets, kurš mūžīgi kaut ko pazaudē, sajauc, sarkst, kad atbild uz jautājumiem un pretī dabū kūkas gabalu sejā. Tā ir tava bērna nākotne, ja tu nepārtrauksi nemitīgi norādīt uz viņa trūkumiem.
Kā gan citādi viņš var uzvesties, ja viņa mamma runā par to, ka "tik stulbu bērnu nevienā skolā nepieņems!", bet "uz tādu meiteni tik briesmīgā kleitā nepaskatīsies neviens zēns"?!
Bērns šādās situācijās patiesi vēlas "ielīst zemē" vai citādi pazust, lai neviens vairs neaizskartu viņa jūtas.
Glāstu trūkums
Ja māte saviem mīļajiem dāvā skūpstus un apskāvienus, tad bērns izaugs ar drošības sajūtu. Tāpat mazajiem bērniņiem bez glāstiem ļoti svarīgs moments, ja mamma paņem "opiņā" jeb klēpī, uz rokām.
Tiek biedēts, ka bērns, kurš "pieradināts uz rokām", pēc tam visu dzīvi tā arī uz tām gribēs "sēdēt". Atstāj šos aizspriedumus tantītēm uz soliņa. Vēsums no mammas puses traumē bērnu ne mazāk kā fiziska agresija un izveido nepārvaramu sienu starp mammu un bērniem visu atlikušo dzīvi. Tādēļ - iespējami vairāk izrādi mīļumu savam bērnam, tas viņam noderēs tālākā dzīvē.
Vainas sajūtas provokācija
Apzināšanās, ka māte "naktis negulēja", "iztērēja visu jaunību" un "ne tāpēc dzemdēja, lai…", agri vai vēlu bērnu noved depresijā, bet pusaudža vecumā var novest pat pie domām par pašnāvību.
Tādēļ, ja vēlies, lai šis grūtais darbs - būt vecākam - nebūtu veltīgi darīts, nebojā rezultātus ar šāda veida izteicieniem.
Meli
Visticamāk, audzinot bērnu, grūti iztikt bez dažām viltībām. Kā gan citādi atbildēt uz viņa daudzajiem jautājumiem? Piemēram, nevarēs taču izskaidrot divgadniekam, kāpēc patiesībā nedrīkst apēst kilogramu konfekšu vienā reizē! Un tad nu vecāki, lai izvairītos no garā stāstījuma, izdomā vienkāršas frāzes, piemēram, "zobi sāpēs".
Taču ir svarīgi atturēties no melošanas ar mērķi vienkāršot savus paskaidrojumus par vienu vai citu dzīves situāciju tad, kad bērns jau paaugās. Tādā gadījumā bērnam mākslīgi tiks pazemināts redzesloks par lietām, viņam būs vienkāršots priekšstats par cilvēciskajām attiecībām. Nerunājot nemaz par to, ka noslēpumainais atklāsies, un saprotot melus, apmānu, bērns vecākiem vairs neticēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
