<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/kellinahandbasket/">kellinahandbasket</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Bērni ir dzīves krāšņums un neizsīkstošs pozitīvisma avots. Mēs nekad nezinām, ar ko viņi mūs atkal iepriecinās vai pārsteigs, jo mazajiem ir tik daudz fantāzijas. Taču pēdējā laikā dažādos forumos arvien biežāk tiek diskutēts par bērnu ēšanas kaprīzēm, viņu reakciju uz jauniem ēdieniem.

Sagaidot no mammas kārtējo kulinārijas šedevru, bērns par to var izteikties dažādi. Zinātnieki ir atklājuši vienu mūsu organisma noslēpumu, kas saistīts ar garšas kārpiņām. Tagad ir kļuvusi skaidrāka bērnu nepatika pret dažiem ēdieniem un pat delikatesēm.

Viss slēpjas tajā, ka bērnam ir ap 30 000 garšas kārpiņu, bet pieaugušajam - ap 10 000. Tieši tāpēc bērns garšas izjūt daudz izteiktāk, asāk un dažus no ēdieniem vispār nav gatavs ēst. Tikai kļūstot vecākam, cilvēkā mostas sava garšas gaume pret ēdienu, bet parasta mannā putra jau var šķist kā īsts murgs.

Atcerieties sevi bērnībā: droši vien bija kāds ēdiens, kas tev riebās. Lūk, portāls letidor.ru aplūko atsevišķus kulinārijas brīnumus, kas bērniem visbiežāk ļoti negaršo.

Siers ar zilo pelējumu

Principā šeit viss ir skaidrs - siers, ko mēs, pieaugušie, mīlam kā uzkodu pie vīna, specifiski ož. Vai arī ļoti, ļoti smaržo - pēc vecām zeķēm un pagraba, atkarībā no siera veida. Bez tam, tas ir siers ar pelējumu. Vecāki taču parasti izmet atkritumos iepelējušu maizi un citus bojātus produktus, tad kāpēc ar sapelējušu sieru viņi mēģina barot savu mīļo mazuli?

Foto: PantherMedia/Scanpix

Un bērns darīs visu, lai izvairītos no šī siera ēšanas, par kura vērtīgajām vielām daudz runā dažādi uztura speciālisti.

Sardīnes un šprotes

Pirmkārt, bērnu atbaida sardīņu un šprotu smarža, kas savukārt pieaugušajiem tīri labi patīk. Smaržīgā kārbiņa, kurā glīti sarindotas kūpinātas zivtiņas eļļā vai savā sulā - no iedomām vien pieaugušajam mutē var saskriet siekalas, bet bērni ir gatavi aizbēgt līdz pasaules malai, lai nekad dzīvē vairs nebūtu jāredz šīs taukainās zivteles.

Foto: Shutterstock

Par to, ka bērni varētu tās pagaršot, vispār nevar runāt. Lai jau mamma ir sadomājusi, ka tas ir garšīgi un veselīgi (zivīs ir gan kalcijs, gan D vitamīns, gan koenzīms Q10), lai tad arī ēd kopā ar tēti, taču tālāk no bērniem un aiz cieši aizslēgtām durvīm.

Mīksti vārīta ola

Šķiet, kas gan briesmīgs varētu būt olās? Bērni ar prieku ēd ceptas olas vai omleti, bet pamēģiniet bez skandāla viņam iebarot vārītu olu - varēsi baudīt nenovērtējamu pieredzi. Pirmkārt, bērniem šķiet, ka ola ļoti dīvaini smaržo  to lobot, atdalās cisteīns un olas augšpusē izdalās šķidrums. Neesi pamanījusi? Tagad noteikti pamanīsi. Otrkārt, mīksti vārīta ola pēc savas konsistences atgādina…puņķus. Paši padomājiet, par kādām brokastīm var būt runa?

Foto: Shutterstock

No kāda vecuma mēs sākam iemīlēt ēdienu

Zinātnieki ir veikuši virkni dažādu eksperimentu un nonākuši pie secinājuma, - lai iemīlētu vienu vai otru ēdienu, jānodzīvo līdz noteiktam vecumam.

Piemēram, dažādas konsistences sierus ar dažādām smaržām cilvēks ir gatava iecienīt pēc 22 gadu vecuma, tiesa, ar kazas sieru ir citādi - to ieteicams sākt izgaršot tikai ap 30 gadu vecumu, asais karijs var kļūt iecienīts tikai pēc 18 gadu vecuma, spināti, bulgāru pipari un zaļumi ēdienkartē labprātīgi tiek pievienoti pēc 21 gadu vecuma sasniegšanas.

Asā čili mērce, sālīti gurķi, dažādas citas pikantas garšvielas un ķiploks, tāpat kā pupas, mārrutki un olīvas pārstāj būt neēdami, tuvojoties 25 gadu slieksnim, bet austeres nav vērts mēģināt nogaršot līdz 24 gadu vecumam - var nākties rūgti vilties, tā uzskata zinātnieki. Protams, pastāv izņēmumi, taču kopbilde par garšas kārpiņām ir tieši šāda, tādēļ veltīgi bērnus nevajag mocīt ar dažādu, jūsuprāt, garšīgu ēdienu piedāvāšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!