Foto: Shutterstock
Audzināšanas stils katrā ģimenē var būt atšķirīgs. Vieni vecāki lielāku nozīmi piešķir savu vērtību, uzskatu un priekšstatu pareizībai. Citi akcentē emocionālo atbalstu. Un dažiem izdodas atrast iejūtīgo vidusceļu starp abiem šiem pretpoliem. Par to, kā abām pusēm vislabāk sadzīvot, kad bērns jau tuvojas pieauguša cilvēka vecumam, padomus sniedz Labklājības ministrijas speciālisti.

Vecumā, kad bērns kļūst par pusaudzi, arvien vairāk audzināšanas centrā ir diskusijas, izskaidrošana un sarunas, tāpēc ļoti būtiska ir vecāku pozīcija. Vienā gadījumā vīrietis/sieviete var kopā ar jaunieti nokrāsot matus zaļus. Un citā situācijā tiek izlemts saglabāt savu matu krāsu.

Sevis paša audzināšana vēlāk izpaužas savu bērnu audzināšanā. Kritiski izvērtējot savu audzināšanu, vecāki galvenokārt mēģina iekļaut pozitīvos momentus, ko viņi piedzīvojuši, arī savu bērnu audzināšanā, un izvairīties no negatīvajām lietām.

Bieži palīdz arī saruna un pieredzes apmaiņa ar citiem vecākiem. Bērnam ir būtiski spēt sarunāties ar abiem vecākiem. Vecākiem vajadzētu censties vismaz pamataudzināšanas jautājumos panākt vienprātību arī tad, ja vecāki ir šķīrušies. Ikdienā viens vai otrs vecāks bieži atļauj vairāk, un tēvi biežāk ir stingrāki.

Ko jaunieši vēlas sagaidīt no saviem vecākiem

Jauniešiem ir būtiski, ka vecāki:

  • savu bērnu uzskata par patstāvīgu, pieaugušu cilvēku;
  • rūpējas par bērniem;
  • viņus akceptē un saprot;
  • uzticas savam bērnam;
  • ar viņiem mierīgi sarunājas un iedziļinās problēmās;
  • nodrošina viņiem pietiekamu brīvību;
  • izvērtē savu bērnību.
Jaunieši uzskata, ka vecākiem nevajadzētu:

  • nemitīgi sodīt ar aizliegumiem;
  • kliegt, lamāties vai fiziski sodīt;
  • apspiest bērnus.
Šīs ir trīs galvenās lietas, ko necieš pusaudzis vecāku rīcībā.

Daži padomi vecākiem

  • Vecākiem ir jāzina, ko viņi vēlas. Pārdomājiet, kas jums ir un nav būtisks bērna audzināšanā. Ja vēlaties, lai jūsu pusaudzis būtu patstāvīgs un pilngadīgs, tad jums tas arī ir jāakceptē, un viņš/viņa tā arī izturēsies pret jums;
  • Vecākiem nav jābūt ideāliem. Viņi nevar vienmēr visu zināt, ne arī vienmēr visu paciest. Tomēr jūs varat uzzināt, kā labāk rīkoties vienā vai otrā situācijā. Parunājiet ar savu partneri, ar labu draudzeni, lasiet vai apmeklējiet vecāku izglītojošo semināru. Tikai tas, kas ļauj sev kļūdīties, var piedot arī savu bērnu kļūdas;
  • Vecāki drīkst būt atšķirīgi. Viņiem, tāpat kā viņu bērnam, drīkst būt asumi un adatas, un tās arī drīkst parādīt. Pusaudžiem savi vecāki jāuztver nopietni;
  • Vecākiem jābūt konsekventiem. Parādiet savam bērnam, ka viņu mīlat, un vienlaicīgi nosakiet skaidras robežas.

Dzīve ar pusaudzi pubertātes vecumā var kļūt sarežģīta:

  • ja bērni kļūst par "partnera aizstājēju" un vecāki kļūst par "māsu vai brāļu aizstājēju";
  • izteikta vecāku nevienprātība audzināšanas jautājumos var sarežģīt orientēšanos jauniešiem;
  • vecāku attiecību problēmas tiek pārnestas uz bērniem;
  • ja vecāki pārāk baidās par sava bērna saistību ar alkoholu, narkotikām un sektām;
  • ja vecāki pietiekami neapzinās pubertātes vecuma izaicinājumus, jo viņi paši ir ļoti aizņemti ar kaut ko citu. Šāda situācija var rasties, piemēram, kad tiek būvēta māja, mainīts darbs vai kāds no vecākiem no jauna apprecas. Ir būtiski, lai vecāki sniegtu savam bērnam pamatvērtību izpratni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!