"Kad uzzināju, ka viņš ir precējies, biju vīlusies, pateicu, ka šķiramies, kādu laiku nerunāju un neatbildēju uz telefona zvaniem, jo biju gatava saplosīt viņu gabalos. Pēc kāda laika, paziņoja, ka tomēr vēlas veidot attiecības, ka šķirsies no sievas. Pēc četru gadu draudzības sākām dzīvot kopā - ar lozungu, ka šķirsies no sievas, bet pagāja gads un nekas nedz viņa, nedz mūsu dzīvē nebija mainījies. Kad pajautāju, kad šķirsies no sievas, atbildēja - kaut kad, nekādu konkrētu atbildi nesniedza. Neskatoties uz to, viņš turpina braukāt pie sievas, atbalstīt viņu, bet ja man ir vajadzīga viņa palīdzība, saņemu atteikumu. Tā nu sanāk - ja man kaut ko vajag, tad domā pati, kā tikt galā, bet ja sievai vajag, tad ir gatavs skriet jebkurā diennakts laikā. Šobrīd nerunāju par materiālo pusi.
Neskatoties uz šo sarežģīto situāciju, viņš paralēli meklē citus variantus, iespējams, citādākus, sarakstās ar citām sievietēm, apmainās ar fotogrāfijām, kad šī sieviete ierodas Latvijā, tad satiekas pusdieno un dara citas lietas.
Pie šādiem apstākļiem, esmu teikusi, ka mums ir pienācis laiks šķirties, ka nevēlos turpināt šādas attiecības. Veidot diskusiju, izrunāties - viņam nav nekādas vēlmes, vienīgā atbilde, ko no viņa saņemu pēc savu jautājumu uzdošanas, ka esmu viņam enerģētiski vajadzīga. Ja ir šāda atbilde, tad par ko runāt tālāk.
Esmu veicinājusi uz diskusiju, lai pastāsta savu skatījumu uz dzīvi, nākotnes plāniem utt., taču atbildi neesmu saņēmusi līdz pat šodienai. Esmu viņam mēģinājusi izskaidrot, ka mānīt sevi un apkārtējos nav tā pareizākā pozīcija, ja mīl sievu, lai atgriežas pie viņas. Bet par mani - esmu pietiekami stipra, lai to pārdzīvotu, bet ja vēlas dzīvot ar mani, tad būtu juridiski jāsakārto attiecības. Arī tā iemesla pēc, ka visu, ko kopā būsim iegādājušies, viņa sieva un, iespējams, bērns, ja tāds ir, varēs pretendēt kā uz mantu, kas iegūta laulības laikā, jo viņi turpina satikties, viņš pie savas sievas uzturas. Ar sievu turpina sarakstīties.
Pienāk brīvdiena, dzeram tēju no rīta un jautāju, kādi šodien plāni, saņemu atbildi, ka aizvedīs sievu ciemos pie saviem radiniekiem. Pajautāju, vai taisās tur palikt. Atbild - nezinu, ja iedzeršu tad, iespējams. Protams, man bija ko pateikt, lai brauc un neatgriežas, bet es ar savu bijušo draugu braukšu uz pludmali. Viņš atbildēja, ka tās ir divas nesalīdzināmas lietas. Šajā sestdienā man pašai vajadzēja izdomāt, ko es darīšu, jo sestdienas rītā tiku nostādīta fakta priekšā par viņa, nevis mūsu plāniem. Tāda sajūta, ka viņam ir uzspļaut uz citiem, kurš egoistiski domā tikai par sevi un savām interesēm. Diemžēl ir tā, ka esmu likusi viņu ārā no dzīvokļa, bet, neskatoties uz to, atgriežas.
Rodas priekšstats, ka viņam nekādas pašcieņas ne pret sevi, ne citiem cilvēkiem. Domā tikai par savu labsajūtu. Visus izdevumus par dzīvokli jāmaksā man, neskatoties uz to, ka dzīvojam kopā un visu lietojam kopā. Viņam vienmēr vajag gaismu, lieto daudz ūdeni. Kad aizrādu, ka vajadzētu nedaudz piebremzēt, jo nespēju samaksāt tik lielus tēriņus, atbild, ka viņš samaksās. Savukārt kad prasu naudu, par komunālajiem nedod, nosūtu komunālo pakalpojumu rēķinu, lai samaksā, taču atbild, ka "man kabatā ir 50 eiro un jauns auto". Neskatoties uz to, ka pelna labi.
Neko pārdabisku neprasu, pati strādāju. Bet kāpēc man kā sievietei ir jāuztur vīrietis? Vai tiešām "alfons"? Esmu griezusi kā ar nazi, bet atgriežas, it kā būtu ar medu apsmērēta. Es nespēju tā dzīvot, jo uz nervu pamata esmu izdilusi līdz nepazīšanai. Man ir nepatīkami skatīties uz viņu, jo viņam vairs neticu, nedaudz sapinies savos melos, kaut vai pats to vēl joprojām nav sapratis. Saprotu to, ja tā turpināšu, tad sāksies nopietnas veselības problēmas.
Dvēseles sauciens pēc palīdzības. Lūdzu kādu speciālistu ieteikt, kā tik ārā no šī apburtā loka, jo tā turpināt es nevēlos un negribu. Iepriekš pateicos par atsaucību!"
Sievietei atbild psihoterapeite M.psych Benita Griškeviča:
"Saprotu, ka ar šo vēstuli esat paveikusi kaut ko sev emocionāli un psiholoģiski nozīmīgu. Esat atzinusi, ka jums nepieciešama palīdzība un ka psiholoģisko grūtību dēļ var ciest vai jau cieš jūsu veselība, esat atzinusi, ka kopdzīves eksperiments nav izdevies, kā arī esat nosaukusi vārdā sava vīrieša izturēšanos. Jāpiekrīt, ka tā ir nekrietna jeb amorāla, un viņa izturēšanās pret jums - izmantošana.
Domāju, ka neviens saprātīgs cilvēks neuzņemsies jums ieteikt pareizo rīcību. Dod, Dievs, mums katram būt atbildīgiem pašiem par savu rīcību, kur nu vēl - cita. Vienlaikus ir skaidrs, ka līdzšinējā rīcība jūs ir novedusi pašreizējā krīzē, un, ja vēlaties citu rezultātu, jums jādara tas, ko līdz šim neesat darījusi. Vai arī jāpārtrauc darīt tas, ko darāt. Mans pienākums gan ir pateikt attiecībā uz rīcību, - ja runa ir par vajāšanu, draudēšanu un ielaušanos - jāvēršas policijā. Svarīgi, lai jūsu rīcība būtu harmonijā ar jūsu domām, jūtām un mērķiem. Tikai tad tā būs pareiza, tā darbosies, jo tai būs pareizā motivācija. Lai jūs spētu rīkoties savās interesēs, ir svarīgi saprast divas lietas par sevi:
- ko jūs vēlaties;
- kādā veidā jūs dzīvē tiekat pie tā, ko nemaz nevēlaties.
Lai izkļūtu no apburtā loka, jāsaprot, kā tajā nonākat.
Vai gribat pārtraukt attiecības vai vēlaties turpināt cerēt, ka viņš mainīsies? Saprast otru minēto lietu nozīmētu atklāt, kā jūsu izturēšanās jūs noved pie tā, ka tiekat izmantota. Jūs pārtraucat attiecības, viņš to ignorē un atkal ir klāt. Vai ne? Kāpēc viņam tas ir tik vienkārši? Kam pieder atslēgas uz jūsu sirdi un mitekli? Te domāju gan konkrēto, gan pārnesto nozīmi.
Kur slēpjas apburtā loka burvība? Riskēšu izteikt dažus minējumus. Vispirms vērts ieklausīties tajā, ko viņš saka - jūs viņam esat enerģētiski nepieciešama. Pieļauju, ka tā ir jūsu cerību, gaidu un maigo jūtu enerģija, kas viņam ļauj justies labi, baudīt rūpes un interesi par sevi vismaz no divām sievietēm. Arī jūsu nauda ir enerģijas veids. Varbūt jūs šajā lielajā enerģijas došanā līdz šim esat vairāk saredzējusi romantisko, nevis ekspluatējošo daļu. Iespējams, tieši jūsu esamība palīdz mazināt viena veida spriedzi viņa attiecībās ar sievu un uzturēt cita veida spriegumu, tādējādi ļaujot nešķirties gadiem. Varbūt jūsu neprātīgā cerība un ticība pārmaiņām, kā arī konsekventu prasību trūkums ir tā atslēdziņa uz jūsu sirdi un mitekli, kas uztur spēkā apburto loku?
Mēs varam domāt, ka esam stipri, ja turpinām cīnīties, tostarp par savu laimi. Dažkārt nav viegli saredzēt, ka atzīt sakāvi un padoties prasa daudz lielāku spēku. Kopdzīves vietā pašlaik ir ilūzija - otrs nedala ar jums rūpes, nemaksā rēķinus un nerēķinās.
Varam meklēt jūsu vīrieša vainas un ieraudzīt viņā daudz dažādu grūtību un trūkumu, kuru dēļ cieš apkārtējie. Tomēr koncentrēšanās uz to, ko dara vai nedara vīrietis, nekādā veidā nepalīdz jums sasniegt savus mērķus. To iespējams paveikt tikai tad, kad spēku (dusmas), ko tērējat viņa nosodīšanai, lietosiet tam, lai sargātu sevi, rūpētos par savām vajadzībām un nepieļautu šādu izturēšanos. Lai tas notiktu, ir jāmainās jums. Pagājusī sestdiena ir labs paraugs - jums pašai jāizdomā, kā rīkoties.
Dažkārt spēks, ar kādu cilvēks tiek ierauts destruktīvās, atkarīgās un mokošās attiecībās, nāk no zemapziņas un iepriekšējo paaudžu uzvedības modeļiem. Lai to saredzētu un šo spēku neitralizētu jeb rīkotos pareizi, var būt nepieciešama speciālista palīdzība. Ja domāsiet par to, varu norādīt virzienus: psihoterapija.lv, arstipsihoterapeiti.lv, skalbes.lv Lai jums izdodas!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
