Pirmā īsziņa vai tālruņa zvans no dzemdību iestādes ir aptuveni šāds: "Viņa/viņš pasaulē nāca plkst.14.18, 3867 g, 57 cm, viss kārtībā". Protams, informācijas apjoms un saturs var būt nedaudz citāds un tomēr – galvenās ziņas – bērniņš ir piedzimis, viņš ir vesels un sver tik un tik gramus. Par to, kādi faktori var ietekmēt, cik liels mazulis gaidāms, portālam "Cālis.lv" stāsta Rīgas Dzemdību nama Neonatoloģijas daļas vadītāja, neonatoloģe Inese Bļodniece.
Viens no galvenajiem faktoriem, protams, ir ģenētika – rase, tautība. Piemēram, japāņi ir mazi, sīciņi, un viņiem diezin vai piedzims bērns, kurš svērs vairāk nekā četrus kilogramus. Turpretim norvēģi un zviedri ir liela auguma, tādēļ viņiem dzimst arī lielāki bērni, arī lielāki nekā latviešiem. Bļodniece uzsver – pirmais un galvenais faktors – vecāku izmēri, kas ietekmē gan jaundzimušā svaru, gan augumu.
Vēl viens faktors ir bērna dzimums – puikas tomēr dzimst lielāki. Tāpat zīdaiņa dzimšanas svars ir atkarīgs, kurš bērns pēc kārtas dzimst, pie nosacījuma, ka viena dzimuma. Piemēram, ja mammai gaidāms trešais dēls, ir liela varbūtība, ka viņš no visiem puikām dzimšanas brīdī būs vislielākais.
Pēc Bļodnieces teiktā, daudzi pētījumi apliecinājuši jaunākās pasaules tendences – cilvēki kļūst arvien lielāki. Precīza izskaidrojuma šai tendencei gan nav, taču zinātnieki min, ka tas varētu būt saistīts ar saules radiāciju, globalizācijas un urbanizācijas procesiem, dzīves kvalitātes uzlabošanos. Kāds bija mātes uzturs pirms 20 gadiem? Un, ko ēd topošās mammas šodien? Vitamīnu un pārtikas piedevu lietošana, tas viss ietekmē cilvēka veselību, skaidro mediķe.
Nākamais faktors, kas ietekmē bērna svaru dzimšanas brīdī, ir mātes veselība. Te gan jāizdala divas apakšgrupas – sievietes vispārējā veselība un veselība grūtniecības laikā. Ja sievietei bijušas jau kādas hroniskas saslimšanas pirms grūtniecības iestāšanās, arī tas ietekmē gaidāmā bērna svaru. Bet arī grūtniecības laikā sievieti var piemeklēt dažādas saslimšanas – kāda infekcija, asinsspiediena izmaiņas, grūtniecības diabēts. Un, protams, lielu ietekmi uz bērna svaru atstāj kaitīgie ieradumi, ja sieviete tos turpina piekopt gaidību laikā.
Gestācijas diabētam pēdējos gados mediķi pievērš pastiprinātu uzmanību, jo kādreiz šī problēma bieži tika palaista garām. Tagad daudz rūpīgāk tiekot veikti glikozes tolerances testi. Sievietei, kurai ir šis diabēta tips, ir lielāka iespējamība, ka mazulis dzimšanas brīdī būs liels.
Bērns visu attīstībai nepieciešamo saņem caur placentu, un, ja šajā posmā kādi faktori ietekmē augšanai nepieciešamo vielu apgādi, bērniņa izmērs var tikt būtiski ietekmēts.
Kā vēl vienu faktoru Bļodniece min paša augļa veselību. Visbiežāk šis faktors saistīts ar kādām augļa pataloģijām, auglis mammas vēderā jūtas slikti, varbūt viņam ir kādas ģenētiskas saslimšanas, viņš cieš no hipoksijas jeb skābekļa trūkuma – tas viss ietekmē mazā augšanas procesu, un, visticamāk, ka bērniņš piedzims maziņš.
Par lielu jaundzimušo mediķi uzskata bērnu, kuram dzimšanas svars ir virs 4500 gramiem, bet par mazu – zem 2500 gramiem. Bļodniece, kura savā profesijā strādā jau aptuveni 20 gadus, norāda, ka kādreiz četrus kilogramus smags jaundzimušais bija retums, taču mūsdienās – gluži ikdienišķa parādība.
Mazuļus pēc piedzimšanas ārsti vērtē pēc Apgares skalas mērījumiem, sniedzot vērtējumu par dažādiem parametriem. Viens no tiem – mazuļa svars un garums, kas savukārt tiek noteikts pēc Lielbritānijā izstrādātas metodikas, normas un novirzes no normas atspoguļojot sarežģītās līknēs. Piemēram, ja mazuļa svars ir mazs un arī augums – mazs, tad mazulis kopumā tiek novērtēts kā maziņš, bet, ja augums ir atbilstošs, bet svars – mazs, tad visbiežāk ir norāde – neatbilstoši viegls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
