dusmīgs, apvainojies bērns
Foto: Shutterstock
Droši vien, ka ikviens vecāks pats kādā dzīves situācijā ir iepazinis sajūtas, kas tiek sauktas vienā vārdā "spītība". Tad, kad bērns parāda savu spītu, vecāki nereti pēkšņi jūtas izbrīnīti vai pat sadusmoti par šādu reakciju.

Kad bērns vairākas minūtes kliedz, aizsviež visu, kas vien viņam nokļūst rokās, tad tā ir apmēram šādu jūtu ļoti tieša izpausme: "Es varētu vai uzsprāgt no dusmām. Kāpēc tas neizdodas? Es gribu ar to tikt galā viens pats. Man nevajag, lai palīdzētu mamma vai tētis. Vai es viņiem vēl esmu mīļš, kad tā kliedzu? Tas man arī ir vienalga. Jo es tāpat visu varu viens pats. Viņiem man jāpalīdz. Un viņiem mani jāmīl. Nē, es gribu to izdarīt pats..." Pazīstama situācija?

Otrajā un trešajā dzīves gadā vecāku pacietība tiek pamatīgi pārbaudīta: bērnam ir tieksme dusmoties, saīgt un vilties, un gadās arī spītības lēkmes. Kā tās izskaidrot un vieglāk pārdzīvot, konsultē Labklājības ministrijas speciālisti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!