Smēķējoša grūtniece: izplatītākie riski mātei un bērnam  (1)

Lai gan gaidāmā bērna veselības un labklājības nodrošināšana šķiet kā pašsaprotama prioritāte vairākumam topošo vecāku, bieži vien tas nav pietiekams iemesls, lai visas topošās māmiņas pārtrauktu smēķēšanu vai rūpētos par to, ka viņas netiek pakļautas pasīvajai smēķēšanai.

Smēķēšanas radītais risks ietekmē ne tikai pašu grūtniecības norisi un augļa attīstību, tas var ietekmēt gaidāmā bērna fizisko un garīgo labklājību visas dzīves garumā. Biežāk novērotās smēķēšanas sekas ir gan ārpusdzemdes apaugļošanās, spontānais aborts, placentas noslīdēšana, gan priekšlaicīgas dzemdības.

Pētījuma dati liecina, ka tabakas izstrādājumu lietošana ir izplatītāka mazizglītoto sieviešu vidū. Jo augstāks izglītības līmenis, jo mazāks ir sieviešu īpatsvars, kuras ir lietojušas tabakas izstrādājumus. Līdzīga tendence novērojama attiecībā uz tabakas lietošanu un ienākumu līmeni, proti, jo augstāks ir ieņēmumu līmenis, jo mazāks ir tabakas lietotāju īpatsvars.

Pētījums liecina, ka sievietēm ir maldīgas zināšanas par smēķēšanu grūtniecības laikā. Vairākums intervēto sieviešu, kuras grūtniecības laikā smēķējušas, maldīgi uzskata, ka grūtniecības laikā nedrīkst pārtraukt smēķēt, jo tas pēc viņu domām var kaitēt gaidāmajam bērnam.

Vairākas sievietes, kuras smēķējušas grūtniecības laikā, pārtraukušas to darīt tikai pēc dzemdībām, jo baidījušās, ka bērns atteiksies no mātes piena.

41% grūtniecības laikā smēķējošo sieviešu neviens grūtniecības laikā nav ieteicis atmest smēķēšanu. Visbiežāk sievietēm atmest iesaka ģimenes locekļi vai ginekologs. "Tie bija ģimenes locekļi, darbā kolēģi, draugi. Ārsti gan neko neteica. [Ginekologs] vienkārši pajautāja vai smēķēju, es pateicu: "Jā." [Viņš:] "Nu labi...!"", "Oi, jā, man daudzi teica [ka jāpārtrauc smēķēt]. Gan radi, gan vecmāmiņa un vectētiņi, nu, es izlikos, ka es viņos klausos, bet var teikt, ka darīju pretējo."

Citi veselības aprūpes profesionāļi (ģimenes ārsts, vecmāte) vai citi cilvēki (draugi, pretimnācēji uz ielas) to ieteikuši ievērojami retāk. "Viņa (ginekoloģe) man vienkārši mierīgi pateica: "Nekā, paņem cigareti, aizsmēķē un pīpē." Es saku: "Nu, es tieši pretēji, gribu atmest, lai bērniņam nekaitētu." Viņa saka: "Nē, tu jau kaitē bērniņam. Tā kā tu ilgi smēķē, tev jau organisms ir tā pieradis, ka jau bērniņam nu jau šo te daļiņu, kaut kā trūkst.""

Vairums intervēto sieviešu norāda, ka ginekologs viņām ir ieteicis nevis pilnībā pārtraukt smēķēšanu, bet gan pakāpeniski samazināt devu. Vairākas sievietes šādu ārsta ieteikumu ir "iztulkojušas" kā ārsta atbalstu smēķēšanai. "Kā man teica mans ārsts, ja smēķē pirms grūtniecības, tad, esot stāvoklī, nevar strauji atmest. Man tas ir kā attaisnojums, jo es uzskatu, ka smēķēšana, protams, ietekmē."

Lielākā daļa intervēto sieviešu ir mēģinājušas pārtraukt smēķēt grūtniecības laikā, taču pilnībā pārtraukt smēķēt grūtniecības laikā nav izdevies nevienai aptaujātajai.

Pirmie pierādījumi par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu meklējami jau pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā, kad pirmoreiz tika publicēti pētījumos gūti pierādījumi. Neskatoties uz to, vēl aizvien nav pilnībā izpētīta smēķēšanas ietekme, tiek gūti jauni pierādījumi, kas ikreiz no jauna apliecina, cik lielā mērā smēķēšana var ietekmēt veselību.

Smēķēšana grūtniecības laikā rada apdraudējumu ne tikai pašas grūtnieces veselībai, bet arī gaidāmajam bērnam, pie kam, nodarītais kaitējums var ietekmēt bērnu visas dzīves garumā. Sekas mātes smēķēšanai grūtniecības laikā ir ne tikai tūlītējas, bet bieži vien bērnam parādās vien vēlākā dzīves laikā, kad maldīgi tās netiek vairs saistītas ar mātes smēķēšanu grūtniecības laikā.

Visbiežāk sastopamie sarežģījumi:

1. Nepareizi novietojusies placenta. Embrijs dzemdē ir novietojies pārāk zemu. Tādējādi placenta nosedz dzemdes kaklu. Placentas noslīdēšana parasti tiek novērota grūtniecības sākumā, bet, ja tā saglabājas vēlākā grūtniecībā, tas var izraisīt nopietnas komplikācijas gan bērnam gan mātei.

2. Placentas infarkts. Artērijas, kas ievada mātes asinīs brīvajā telpā starp bazālo plātnīti un bārkstiņām, ir aizsprostojušās. Tāpēc bārkstiņu zarojums virs tām ir sliktāk apgādāts ar asinīm. Sekas var būt audu bojāeja.

3. Placentas priekšlaicīga atslāņošanās. Placenta atslāņojas no dzemdes, bet dzemdības nesākas, sākās stipra asiņošana. Ja atdalās liela daļa placentas, bērns var piedzimt nedzīvs vai priekšlaicīgi ar elpošanas un barošanas traucējumiem. Ja atdalīšanās ir ļoti liela, bērnam var rasties smadzeņu bojājumi vai arī bērns var nomirt pirms vai neilgi pēc dzemdībām.

Placentas bojājumu biežums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mikroorganismi, kas cirkulē mātes asinīs, var nokļūt augļa organismā tikai tad, ja placenta ir bojāta, piemēram, sifilisa vai tuberkulozes gadījumā. Alkohols un nikotīns nokļūst augļa organismā arī caur veselu placentu, tāpat kā lielākā daļā medikamentu. Tāpēc ir svarīgs ir smēķēšanas ilgums, izsmēķēto cigarešu daudzums un grūtnieces vecums.

Smēķējošām grūtniecēm var rasties mutes dobuma slimības, normai neatbilstoša rētu dzīšana pēc ķeizargrieziena un izmaiņas dažādos bioloģiskajos parametros, piemēram, cukura un insulīna koncentrācija asinīs. Augsts cukura līmenis asinīs veicina gestācijas cukura diabēta rašanos, kas visbiežāk attīstās 24.-28. grūtniecības nedēļu laikā. Gestācijas cukura diabēta laikā auglis saņem vairāk cukuru (enerģiju) nekā nepieciešams augšanai un attīstībai, lieko enerģiju tas uzkrāj tauku veidā, attīstās makrosomija - auglis izaug liels un ar palielinātu svaru. Rezultātā palielinās dzemdību laikā gūto traumu risks gan mātei, gan bērnam.

Smēķēšana pastiprina tā saucamo rīta nelabumu un vemšanu, kā rezultātā grūtniece zaudē pārlieku daudz šķidruma un cieš no galvas reiboņiem, pastiprināta nespēka un apetītes zuduma.

Tā kā pasīvās smēķēšanas laikā tiek ieelpotas tās pašas ķīmiskās vielas, ko ieelpo aktīvie smēķētāji, uzmanība būtu jāpievērš arī apkārtējai videi, izvairoties uzturēties vietās, kur gaiss ir piepīpēts. Tā kā pētījumu dati liecina, ka augstākā pasīvās smēķēšanas izplatība ir mājās, uzturēšanās mājoklī ar smēķējošiem līdzcilvēkiem kaitē grūtnieces un bērna veselībai gan grūtniecības laikā, gan pēc tās. Turklāt līdzcilvēku smēķēšana, laikā, kad grūtniece pati cenšas pārtraukt smēķēšanu, būtiski apgrūtina atmešanas procesu, jo var samazināt motivāciju.

Ikvienai smēķējošai topošai māmiņai ir jāsaprot, kāpēc viņa sevi pakļauj diskomfortam laikā, kad bieži vien jau nākas pārvarēt grūtniecībai raksturīgos simptomus, tostarp sliktu dūšu un regulāras garastāvokļa svārstības, kas mēdz būt arī smēķēšanas atmešanas blakusparādības.

Neatkarīgi no metodes ar kuras palīdzību cenšas atmest smēķēšanu, būtiski ir informēt par to gan savu ģimenes ārstu, gan ginekologu (vecmāti). Viņi var sniegt ne tikai atbalstu, bet arī regulāri kontrolēt situācijas attīstību, kas var kalpot kā papildus motivējošs faktors nesmēķēšanai.
Taisnības teikšana ir labākā pieeja šajā situācijā, jo melošana nenāks par labu ne mātes, ne bērna veselībai. Arī gadījumos, kad smēķēt neizdodas pārtraukt vai tas apzināti netiek darīts, speciālists ir jāinformē par visiem potenciāliem riskiem, kas var ietekmēt grūtniecību. Jebkura ārsta misija ir palīdzēt, nevis nosodīt, pie kam neviena grūtniece nav ne pirmā ne vienīgā, kurai sagādā grūtības atmest smēķēšanu.

Nevajadzētu aizmirst, ka smēķēšana kaitē ne tikai bērnam, bet arī paša veselībai, jo tieši smēķēšana ir otrs būtiskākais priekšlaicīgas nāves riska faktors pasaulē.

Lai gan pētījumi liecina, ka smēķēšanas atmešana biežāk izdodas, ja tā tiek pārtraukta tūlītēji, katram cilvēkam tas var būt individuāli, tādēļ jāatrod ir sev piemērotākā atmešanas metode. Tā var būt gan tūlītēja, gan pakāpeniska atmešana, galvenais ir rezultāta sasniegšana.

Plānojot smēķēšanas atmešanu, ieteicams: