Kādas tik bērniem mūsdienās nav izklaides iespējas – planšetes ar neskaitāmām datorspēlēm, televīzija ar virkni kanālu, kuros rāda tikai animācijas filmas, pārsteidzošas rotaļlietas un piedzīvojumiem bagātas grāmatas… Mammu un tētu bērnībā nekas tāds pat sapņos nevarēja rādīties. Kāpēc gan tik bieži no šodienas bērniem varam dzirdēt: "Man ir tik garlaicīgi…"? Par to, kas liek mūsu bērniem garlaikoties un ar kādiem līdzekļiem likt viņam būt aktīvākam, vēsta portāls Deti.mail.ru
Slavenais Džeks Londons savulaik sarakstīja smeldzīgu stāstu par zēnu, kuram kopš bērnības nācās darīt smagu, vienmuļu darbu fabrikā. Un zēns laika gaitā pazaudēja jebkādu interesi par dzīvi. Viņam tikai gribējās, lai visi viņu liek mierā. "Cik gan ir labi sēdēt un sēdēt, un neko nedarīt. Es vairs neko nedarīšu. Tikai sēdēšu un sēdēšu, un atpūtīšos un atpūtīšos," sacīja zēns stāstā. Speciālisti, kuri strādā ar bērniem, ceļ trauksmi par "mazajiem sirmgalvjiem" – bērniem, kas līdzinās šim personāžam. Tādu mūsdienās parādās arvien vairāk, un tas viss, neraugoties uz to, ka atšķirībā no nabadzīgā zēna Londona stāstā, materiālo labumu šiem bērniem netrūkst.
Ir teiciens: "Nesēdi rokas klēpī salicis, un garlaicības nebūs". Mūsdienu bērni kā reizi nesēž, rokas klēpī salikuši: ļoti daudzi vecāki, patiesi vēlot labu savām "atvasēm", jau no pavisam maza vecuma mēģina pilnībā aizpildīt dienas grafiku, strukturēt viņu dzīvi un motivēt sasniegt visaugstākos rezultātus. Vēlēšanās sniegt bērnam "augsto startu" ir apsveicama, taču ir jāzina mērs.