<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/luismarina/">Luis Marina</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Lai bērns ar prieku un bez īpašas piepūles apgūtu jaunas zināšanas, tostarp svešvalodas, ļoti nozīmīgs faktors ir apkārtējā vide un pieaugušo petsonu atbalsts, uzskata valodu mācību centra "Little more" skolotāja Lāsma Kozlovska.

Ar mīlestību un aizrautību ir iespējams aizraut ikvienu bērnu un piedalīties būtisku, pozitīvu pārmaiņu veidošanā viņu dzīvē. Bērnam ir svarīgi sajust pieaugušā mieru un atbalstu, nevis kritiku un nosodījumu, norāda Kozlovska. "Bērns ir atkarīgs no pieaugušā, un pieaugušais ir bērna autoritāte. Lai bērns turpinātu sekmīgi attīstīties arī garīgajā šķautnē, viņam ir svarīgi sajust pieaugušā atbalstu, akceptu un iedrošinājumu," uzsver skolotāja.

Viņa atzīmē, ka skolēnu un skolotāju pasaule ir diezgan atšķirīga, bet skolotāji ir tie, kuri var palīdzēt bērnos atmodināt vēlmi zināt un mācīties.

Kozlovska skaidro, ka bērna raksturu, zināšanas un uzskatus veido tas, kas ir viņam apkārt. Kamēr bērns vēl nav sasniedzis loģiskā prāta vecmumu (līdz sešu gadu vecumam), viņš ir kā sūklis, un viss, kas baro viņa prātu un uztveri, veido šo bērnu par personu. "Tieši pirmsskolas vecums ir ļoti piemērots laiks, lai bērns jaunas lietas apgūtu bez īpašas piepūles, rotaļājoties un priecājoties, tostarp arī apgūstot valodas – gan dzimto, gan svešvalodas," ir pārliecināta skolotāja.

Savu dzimto valodu bērns iemācās, uzmanīgi klausoties, atdarinot, atkārtojot skaņas, piesaistot visdažādākās intonācijas, piedaloties savas ģimenes ikdienas dzīvē. Bērns redz un sajūt katra konkrētā vārda nozīmi, kā arī emocijas, kas to pavada. Vēlāk jaunapgūto bērns praktiski "izspēlē" attiecībās ar apkārtējiem, it kā "pats no sevis" iemācās runāt, izteikt savas domas un emocijas vārdos.

Tieši tāpat, ņemot talkā spēlēšanos, dažādas rotaļas un praktiskās nodarbības, ikviens bērns var iemācīties svešvalodu. Dažādi pētījumi un praktizējošu pedagogu pieredze rāda, ka, valodu apmācības procesā izmantojot spēļu metodiku, bērniem rodas iespēja savas zināšanas izmantot praktiski (piemēram, pagatavojot našķi pēc apgūstamajā valodā izlasītas receptes), un bērns svešvalodu apgūst ātrāk un tiek motivēts savas prasmes paplašināt.

"Spēle ļauj zinātkārei elpot, tā mācību nopietnībai nekaitē, bet papildina. Spēle ir labs veids, kā vairot pozitīvo mācību pieredzi," uzsver Kozlovska.

Lāsmu Kozlovsku un citus "Little More" skolotājus būs iespēja satikt 22. un 23. augustā "Helsus festivāla" rotaļu istabā Lucavsalā. Plašāk par festivālu lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!