Bankas eksperta septiņi padomi vecākiem par kabatas naudas izsniegšanas gudrībām

Septiņi padomi vecākiem, domājot par kabatas naudas izsniegšanu saviem bērniem:

1. Bērni ir ļoti vērīgi un mācās no saviem vecākiem, tādēļ būtiski atcerēties, lai vecāku ikdienas prakse sakrīt ar vārdiem.
2. Pirms bērnam izsniegt kabatas naudu, ģimenē vēlams izrunāties par vajadzībām un vēlmēm, un kā iemācīties tās atšķirt.
3. Pirmie soļi naudas plānošanā ir organizēt kabatas naudas izsniegšanu un saņemšanu, līdzīgi kā algas dienu, – noteiktā dienā un apjomā, par ko ar bērnu esat iepriekš vienojušies. Šāda prakse palīdzēs arī vecāku personīgajai finanšu plānošanai.
4. Neregulāri izsniegta nauda vai saņemta tikai svētkos, vai kā dāvana - tiek iztērēta bez apdoma, un tās vērtība bērnam liekas ievērojami mazāka.
5. Svarīgi sākumā kopā ar bērnu noteikt mazākus mērķus, kuriem bērns varēs vieglāk sakrāt, laiku pa laikam palielinot šiem mērķiem vērtību un uzstādot jaunus, ambiciozākus mērķus.
6. Atrodoties veikalā, ļaujiet bērnam palīdzēt veikt norēķinus, tādējādi sniedzot iespēju sekot līdzi, izskaitļot, cik tiks iztērēts un cik naudas makā vēl atlicis – tikai praksē un ar vecāku atbalstu bērns vislabāk varēs iegūt veselīgu izpratni par naudu.
7. Visbeidzot, vecāki tiek aicināti runāt ar bērniem par naudas nozīmi vispār, mudinot bērnus pārdomāt un izvērtēt vērtības, kas ir svarīgākas par naudu un kas – mazāk svarīgas.

Kādiem mērķiem bērni kabatas naudu tērē?

Kabatas nauda ir pirmie brīvie naudas līdzekļi, kas pieejami bērnam un ar kuriem bērni iemācās rīkoties patstāvīgi. "Nordea naudas skolas" un Bērnu sociālās un finanšu izglītības biedrības pērn veiktā aptauja atklāj, ka 83% vecāku saviem bērniem piešķir kabatas naudu un vienlaikus 58% no tiem norāda, ka to dara neregulāri un bez konkrēta mērķa. Ceturtā daļa aptaujāto vecāku norādījuši, ka bērnam vecumā no septiņiem līdz pat 15 gadiem kabatas naudai atvēl virs pieciem eiro nedēļā. Interesanti, ka lielākā daļa kabatas naudas pie bērniem nonāk skaidrā naudā (94%), tikai 6% - pārskaita uz bērna bankas maksājumu karti. Tāpat arī ir vecāki, kuri bērniem kabatas naudu neizsniedz, jo vecāku piešķirtā kabatas nauda nav vienīgais bērnu ienākumu avots – bērni kabatas naudu saņem arī dāvanā no radiniekiem vai vecvecākiem, vai nopelna par papildu padarītajiem darbiem.

Sarunās ar bērniem noskaidrojies, ka sākumskolēni kabatas naudu galvenokārt tērē maziem, pašu izvēlētiem pirkumiem – saldumiem, pārtikai skolas kafejnīcā, tādēļ kabatas naudas apmēram noteikti nevajadzētu pārsniegt bērna vēlmes pēc mazajiem pirkumiem. Vēlme uzkrāt līdzekļus savam sapņu pirkumam – ritenim vai spēlēm, vai kādai tehnoloģiskai ierīcei – pirmo reizi parādās pamatskolas vecumā. Tādēļ, lai bērni jau no mazotnes iemācītos veiksmīgi rīkoties ar naudu, būtiska ir tieši ģimenes pieredze un vecāku sniegtās zināšanas. Šis ir brīdis, kad kabatas naudas apjomu var nedaudz palielināt, reizē mudinot apzināt naudas vērtību un informējot par iespējām uzkrāt, iesaka finanšu jomas eksperte.