Bērns staigājot liek pēdas uz iekšpusi. Vai kurpju vilkšana otrādi palīdzēs?

Pieredze no forumiem

"Mans puika ik pa laikam kurpes grib vilkt ačgārni, laikam zina senču gudrību par pēdām."

"Manējais neliek pēdas uz iekšu, toties kurpju papēdi nodrillē līdz bezjēgai, brīžam ir tā, ka kurpes labas, bet papēdī zolē caurums."

"Mums kājiņas iet spēcīgi uz iekšu un pa māju tiešām velkam kurpes otrādi, lai kājiņas taisnojās. Uzlabojumi ir manāmi."

"Manuprāt, bez konsultācijas ar ortopēdu nekādas jocīgas manipulācijas nedrīkst veikt."

"Kurpes tā velkot nespiež, tikai nav ērti. Pati par to pārliecinājos uz sevis. Gribas kāju likt, lai ir ērtāk, tas ir, uz ārpusi."

Ārsta, tehniskā ortopēda Gundara Rusova komentārs:

Bērnu apavi parasti ir veidoti ar purngala paplatinājumu uz iekšmalu, lai īkšķim un arī pārējiem pirkstiem būtu vietas neitrālā pozīcijā.

Ja apavi tiks uzvilkti otrādi, varam panākt pēdas priekšējās daļas pastumšanu uz āru. Tomēr vispirms būtu jānoskaidro, vai bērnam šī pastumšana būtu vēlama. Tas būtu pareizi tikai gadījumā, ja bērnam ir tendence uz greizas pēdas veidošanos, citādi tas būtu nevēlami. Šo nepieciešamību vajadzētu novērtēt kompetentam speciālistam, piemēram, ortopēdam, izlemjot, vai tieši ārstēšana ar pašiem apaviem ir labākā metode.

Ja speciālists novērtēs, ka ārstēšana ar apaviem būtu laba metode, arī tad būtu ieteicams iegādāties speciālus apaviņus, kas jau ir ražoti ar liestes savērpumu uz āru. Tie ir īpaši ortopēdiskie apavi, kam nebūs vērojamas nevēlamās detaļas no parasto apavu nēsāšanas pretējās kājās – īsāks apavs īkšķa daļā kā zem pārējiem pirkstiem, nepareizs siksniņu novietojums un neērta forma.

Ja gadās, ka noskatītajā parasto apavu pārī ievietots supinators, tas, otrādi apvilkts, var pēdu tiešām deformēt. Ja bērna pēdas forma ir izteikti greiza, iespējams, būtu nepieciešamas citas ārstēšanas metodes.

Secinājums par ideju vilkt bērnam apavus pretējās kājās – lai arī to nerekomendē kā pirmo izvēli, tomēr pats princips vilkt apavus pretējās kājās ir pieļaujams situācijā, kad citi risinājumi nav pieejami un greiza pēda kaut kā ir jāapauj.

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurga Jāņa Upenieka viedoklis:

Viena no augošas pēdiņas īpatnībām, kuru pamana un par kuru ļoti satraucas vecāki, ir tendence bērniņam staigājot likt (griezt) pēdu uz iekšu. Runa ir par bērna vecumu no gada (kad vidēji bērns sāk patstāvīgi staigāt) līdz trīs četru gadu vecumam. Vairumā gadījumu tā nav patoloģijas izpausme, bet gan bērna vecuma attīstības norma. Vecāki parasti satraucas, jo viņi taču tā staigājot pēdas neliek. Tiešām - pieaugušie cilvēki staigā ar izvērstām (uz āru pagrieztām) pēdām. Bet bērna kājiņa augot, sevī apvieno trīs procesus - tā aug garumā, mainās kāju ass (O-kājas piedzimstot, neitrāls stāvoklis uz gadu pusotru gada vecumu, X-kājas uz trim četriem gadiem un praktiski neitrāla ass pirmsskolas vecumā), kā arī mainās kāju rotācija - augot "griežas" gan augšstilbi, gan apakšstilbi.

Šie procesi nenotiek vienmērīgi visu laiku - ir vērojami paātrinājumi, kad kāds no tiem var ņemt virsroku un dominēt, piemēram, iekšējā rotācija, kā rezultātā bērns liek pēdiņas uz iekšu. 99,9% no šiem procesiem ir normāla bērnu kāju attīstības sastāvdaļa. Tas ir dabas likums, kas ir ģenētiski ieprogrammēts un notiks neatkarīgi no tā, vai mēs kaut kā mēģināsim iejaukties vai nē. No tā izriet galvenais secinājums - vairumā gadījumu šīs lietas atrisinās pašas no sevis un neprasa īpašu ārstēšanu, tostarp - arī apavus. Respektīvi - mēs varam valkāt apavus pareizi vai otrādi vai nevalkāt vispār, bet tas pats par sevi nekoriģēs pēdu stāvokli, kas normalizēsies neatkarīgi no apaviem.

Apavu valkāšana otrādi kā metode, lai koriģētu "pēdiņu likšanu uz iekšu", ir zināma gan tautā, gan medicīnas praksē un tā nav arhaiska vai pilnīgi aplama. Tomēr tās izmantošana praksē nemaz tik bieži nav vajadzīga. Tikai atsevišķos gadījumos bērnu ortopēds nozīmēs specializētus ortopēdiskos apavus vai ieteiks valkāt apavus otrādi. Tātad - pirms uzsākt kādas darbības ar bērna kāju - pavaicājiet padomu speciālistam, jo galvenais taču ir - nekaitēt savam bērnam.