Mūzikai var būt ļoti spēcīga ietekme uz bērna emocionālo stāvokli, tā palīdz attīstīt dažādas pozitīvas jūtas, veidot labu gaumi, paaugstināt kultūras un intelekta līmeni. Īpašu lomu muzikālās audzināšanas ziņā spēlē tieši klasiskās melodijas, kas ir harmoniskas, dažādu toņu, skaņu gammu pārbagātas. Tādēļ mācīt klausīties un saprast klasisko mūziku būtu lietderīgi sākt jau agrīnā mazuļa vecumā. 10 faktus par klasisko mūziku un tās labvēlīgo ietekmi uz bērna psihi, apkopojis portāls Interesnooo.com
1. Mūzika, kas ir visapkārt jaundzimušajam, kļūst par daļu no viņa dzīves. Tas nekas, ka mazais vēl neprot klausīties un sajust notis, taču jau šādā vecumā viņš neapzināti cenšās tās pieņemt. Skaņas, gluži kā saules gaisma, iekļūst mazā zemapziņā un ietekmē zīdaiņa garastāvokli. Tieši tādēļ mūzikai, kas tiek atskaņota, kad mājās ir mazulis, jāpievērš tikpat liela uzmanība kā istabas interjeram vai rotaļlietu izvēlei.
2. Klasiskā mūzika ļoti labvēlīgi ietekmē bērna psihi. Bērns, kurš jau no mazotnes apkārt sev baudījis Ludviga van Bēthovena, Antonio Vivaldi, Volfganga Amadeja Mocarta sacerētās melodijas, ievērojami vinnē kultūras jomā, salīdzinot ar vienaudžiem, kuri pasīvi klausās popa vai roka ritmus. Melodiskas kompozīcijas bērnam var sākt piedāvāt klausīties, sākot no trīs gadu vecuma, taču nevajadzētu izvēlēties skumīgas melodijas (rakstītas minorā), labāk piedāvāt gaišas, optimistiskas kompozīcijas (rakstītas mažorā). Tās sniegs pozitīvu noskaņojumu un iemācīs dzīvi uztvert priecīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
