Mūzikai var būt ļoti spēcīga ietekme uz bērna emocionālo stāvokli, tā palīdz attīstīt dažādas pozitīvas jūtas, veidot labu gaumi, paaugstināt kultūras un intelekta līmeni. Īpašu lomu muzikālās audzināšanas ziņā spēlē tieši klasiskās melodijas, kas ir harmoniskas, dažādu toņu, skaņu gammu pārbagātas. Tādēļ mācīt klausīties un saprast klasisko mūziku būtu lietderīgi sākt jau agrīnā mazuļa vecumā. 10 faktus par klasisko mūziku un tās labvēlīgo ietekmi uz bērna psihi, apkopojis portāls Interesnooo.com
1. Mūzika, kas ir visapkārt jaundzimušajam, kļūst par daļu no viņa dzīves. Tas nekas, ka mazais vēl neprot klausīties un sajust notis, taču jau šādā vecumā viņš neapzināti cenšās tās pieņemt. Skaņas, gluži kā saules gaisma, iekļūst mazā zemapziņā un ietekmē zīdaiņa garastāvokli. Tieši tādēļ mūzikai, kas tiek atskaņota, kad mājās ir mazulis, jāpievērš tikpat liela uzmanība kā istabas interjeram vai rotaļlietu izvēlei.
2. Klasiskā mūzika ļoti labvēlīgi ietekmē bērna psihi. Bērns, kurš jau no mazotnes apkārt sev baudījis Ludviga van Bēthovena, Antonio Vivaldi, Volfganga Amadeja Mocarta sacerētās melodijas, ievērojami vinnē kultūras jomā, salīdzinot ar vienaudžiem, kuri pasīvi klausās popa vai roka ritmus. Melodiskas kompozīcijas bērnam var sākt piedāvāt klausīties, sākot no trīs gadu vecuma, taču nevajadzētu izvēlēties skumīgas melodijas (rakstītas minorā), labāk piedāvāt gaišas, optimistiskas kompozīcijas (rakstītas mažorā). Tās sniegs pozitīvu noskaņojumu un iemācīs dzīvi uztvert priecīgi.
Dienās, kad mazais ir vairāk aktīvs, uzliec ritmisko Mocarta mūziku vai Johana Sebastiana Baha "Joku". Mazajam aizmigt palīdzēs lēnas, relaksējošas melodijas, piemēram, Bēthovena "Mēness sonāte", Frederika Šopēna "Noktirne sol minorā", Kloda Debisī "Mēness gaisma".
3. Četru gadu vecumā bērns jau ir spējīgs mūziku klausīties diezgan apzināti, "noķert" ritmu, tempu, tādēļ šai mākslai ir vērts pievērst lielāku uzmanību. Paskaidro bērnam, kas ir mažora un minora skaņas. Lai pastāstītu, kas ir minors, uzliec Šūmaņa "Pirmo zaudējumu". Lai paskaidrotu, kas ir mažora intonācijas mūzikā, ierosini paklausīties Rahmaņinova "Itāļu polku".
4. Pēc piecu gadu vecuma droši paplašini muzikālo repertuāru, ko piedāvāt klausīties bērnam, dažādo to. Izvēlies tādu mūziku, kas labi iederēsies bērna tā brīža noskaņojumā.
5. Bērns pakāpeniski pieradīs pie labiem mūzikas atskaņojumiem, jau spēs atšķirt tās nokrāsas un melodiju skaistumu, un viņa iekšējā pasaule kļūs arvien bagātāka. Turklāt ir pierādīts, ka klasiskās mūzikas klausīšanās arī labvēlīgi ietekmē bērna ne tikai garīgo veselību, bet arī fizisko. Vislabāk, protams, lai mūzika tiktu atskaņota nevis elektroniski, bet uz "dzīviem" instrumentiem, taču, ja paši neprotat muzicēt, bērnu regulāri vajadzētu vest uz koncertiem.
6. Sešu gadu vecumā var mēģināt sākt mūzikas terapiju. Piemēram, lai atbrīvotos no emocionālās spriedzes, ļoti ieteicams paklausīties valšus vai uz flautas, vijoles atskaņotas melodijas. Uzliec bērnam Vivaldi, Bēthovena, Johannesa Brāmsa "Šūpuļdziesmu" vai Franča Šūberta "Ave Maria".
7. Atbrīvoties no trauksmainiem pārdzīvojumiem un nepārliecinātības par sevi palīdzēs mažorā rakstītas, taču ne ļoti ātras melodijas (Šopēna mazurkas, Johana Štrausa valši). Bet Baha "Itāļu koncerts", Bēthovena "Simfonija la minorā" samazinās mazā klausītāja nervu uzbudinājumu un aizkaitinātību. Garastāvokli lieliski uzlabos Mocarta un Pētera Čaikovska mūzika, skaņdarbi no Žorža Bizē operas "Karmena", Vivaldi "Gadalaikiem", Georga Fridriha Hendeļa "Menueta", kā arī vijoļmūzika. Savukārt ritmiskie marši, piemēram, no Čaikovska baleta "Riekstkodis" skaņdarbs "Alvas zaldātiņu maršs", bērnam palīdzēs atjaunot enerģiju, kļūt aktīvākam.
8. Turpretim tāda mūzika kā Arama Hačaturjana svīta "Masku balle", Bēthovena "Fidelio", Džordža Geršvina "Amerikānis Parīzē" – palīdzēs atbrīvoties no galvassāpēm, bet pret bezmiegu ieteicams cīnīties, klausoties Šūmaņa "Sapņus", Žana Sibeliusa "Skumjo valsi" un Čaikovska skaņdarbu "Rīts"'.
9. Par "universiāliem" klasiķiem tiek uzskatīti Mocarts un Čaikovskis. Viegli saprotams un vienlaikus harmonisks, ar gaišu mūziku – tas ir Mocarts, lai gan arī viņam netrūkst pietiekami traģisku skaņdarbu. Bērniem ļoti patīk šī austriešu komponista darbi, īpaši "Mazā nakts serenāde", "Turku maršs", ārijas no operām "Burvju flauta" un "Figaro kāzas". Iespējams, ka iemesls tam ir tāds, ka Mocarts šo mūziku radīja, būdams gados jauns, kad prata mūzikā ielikt bērna pasaules redzējumu.
10. Bērnus visai reti atstāj vienaldzīgus Čaikovska baleti. Daudziem bērniem patīk klausīties fragmentus no "Gulbju ezera", "Riekstkoža", "Gulošās skaistules", kas burtiski spēj aizgrābt ikviena dvēseles stīgas un ļauties fantāzijām, radot savus stāstus vai pašiem savus muzikālus piedzīvojumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
