Jaunais mācību gads lēnām iekustējies – kāds bērns, priekā lēkādams, steidz uz skolu, bet kādam tās ir teju ikrīta mocības. Un tas ir normāli, jo ne tikai pieaugušie, bet arī bērni ir tik atšķirīgi, tomēr vecāki un pedagogi ir cilvēki, kuru pareiza rīcība var palīdzēt mācību procesā. Turklāt pastāv arī atšķirības, kas vairāk padodas puikām, bet kas – meitenēm. Par to konsultē Labklājības ministrijas speciālisti.
Bērna jaunā pasaule jeb skolas gaitu sākums
Bērnam tas ir liels panākums, kad visas lietas, kuras viņš dzird, redz vai var pieskarties, viņš spēj ietvert komiskās cilpās, lokos un svītrās. Sākumā bērniem tas ir eksperiments. Viņi mēģina rakstīt un lasīt tā kā, piemēram, celt torni. Vārds viņiem vispirms jāsadala atsevišķās daļās – burtos – un pēc tam šie "klucīši" jāsaliek kopā. Seko līdzi, lai prieks nebūtu pārāk īss, un mierīgi pieņem to, ja "tornis sākumā ir mazliet šķībs vai kādreiz arī sagāžas"!
Šajā "eksperimentēšanas posmā" arī tu par bērna panākumiem priecājies un aizvien uzslavē viņu par labu darbiņu.
Cik bērni ir atšķirīgi, tikpat dažādi viņi attiecas arī pret mācībām, piemēram, Jēkabu ļoti interesē viss jaunais, tas viņu fascinē un viņš mācībās ir ļoti aktīvs. Turpretim Anna ir piesardzīga, un viņai nepieciešams ilgāks laiks, lai sadraudzētos ar jaunām lietām. Savukārt Elīza ir ļoti precīza un neatlaidīga. Viņai nav grūtību sēdēt pie viena uzdevuma, kamēr tas ir perfekti atrisināts. Toties Fēliksam patīk pārmaiņas. Viņam ir grūtības ilgi koncentrēties, un viņš ir apmierināts arī tad, ja uzdevums ir tikai aptuveni atrisināts. Ja tas ir iespējams, pēc iespējas ņem vērā bērna īpatnības un spējas mācoties. Ja bērns ir līdzīgs Fēliksam, tad parūpējies, lai mācību laikā vairāk būtu pauzes. Ja tavs bērns drīzāk ir kā Anna, viņam ir nepieciešama nedaudz lielāka tava pacietība.
Līdzās individuālām atšķirībām ir arī vispārīgas mācīšanās atšķirības starp puikām un meitenēm. Puikām bieži vien ir vairāk grūtību lasīt un rakstīt nekā meitenēm, kurām toties grūtāk padodas rēķināšana. Sava dēla valodas attīstību vislabāk veicināsi ar kopīgu lasīšanu un televīzijas filmu apspriešanu. Sociālajā jomā vari viņu atbalstīt, uztverot nopietni viņa konfliktus ar draugiem un par to parunājoties.
Meitenei drīzāk ir nepieciešama motivācija fiziskām aktivitātēm, piemēram, izbraucieni dabā. Ar kopīgām fiziskajām aktivitātēm vari viņai palīdzēt izjust savus spēkus. Tāpat meitenēm ir būtiski, lai viņas iemācītos savas problēmas risināt pašas.
Daži ieteikumi vecākiem
- Pievērs uzmanību bērna dabiskajai ziņkārei un gatavībai mācīties! Uztver viņa jautājumus un kaut ko viņam parādi priekšā;
- Priecājies, kad bērns aizvien iemācās kaut ko jaunu! Parādi viņam savu atzinību par jaunajiem "sasniegumiem" rakstīšanā, lasīšanā un rēķināšanā;
- Atbalsti bērnu, ja viņš viens pats vairs netiek galā ar mājas darbiem;
- Ja bērns stāsta par skolu, velti laiku tam, lai uzklausītu viņu. Taču neizprašņā viņu;
- Atbalsti labu skolotāju un skolēnu attiecību izveidošanos;
- Uzslavē bērnu par viņa pūlēm, izturību un kontaktiem ar draugiem tieši tāpat kā par labām atzīmēm;
- Skola nav viss – interesējies arī par bērna hobijiem un draugiem! Ļauj viņam piedalīties arī tavā ikdienas dzīvē;
- Kādreiz ļauj bērnam arī krietni paslinkot;
- Bērni ir ļoti ziņkārīgi, pastāvīgi grib uzzināt un iemācīties kaut ko jaunu. Tici bērna gatavībai mācīties un atbalsti vai motivē viņu, nežēlojot savus spēkus!
Kad pienācis laiks bērna sekmju vērtēšanai jeb atzīmes
Skolā bērna sniegums tiek nepārtraukti vērtēts: lielākoties novērtējumu veic skolotāji, taču bieži vien vērtē un spriež arī pārējie skolēni. Ja ir sajūta, ka bērns tiek novērtēts netaisnīgi vai pārāk stingri, parunā ar skolotāju. Vispār ir tā, ka bērni grib saņemt novērtējumu par savu veikumu. Viņi grib sevi salīdzināt ar citiem un vienkārši grib zināt, kāds ir viņu līmenis un ko par viņu spējām domā citi. Protams, viņi arī baidās ne tik labi parādīt sevi un slikti izskatīties.
Kā vecāks tu vari ieteikt vidusceļu, vērojot bērna vispārējo attīstību skolā. Tātad uzslavē bērnu, piemēram, par viņa pacietību, ja viņš pilnīgi ir pabeidzis rakstīt uzdevumu, pat ja viņa rokraksts vēl ir nedaudz nestabils. Vai arī uzlieli viņa panākumus vingrošanā, pat, ja bērnam vēl ir grūti mierīgi nosēdēt klasē. Palīdzi bērnam saprast un turpināt attīstīt viņa spējas un stiprās puses! Tas ir būtiskāk nekā precīzs novērtējums. Atkāpies arī no perfekcionisma! Ņem vērā un uzslavē bērna pūles tieši tāpat kā gala rezultātu!
Daži motivācijas paņēmieni
Tāpat kā pieaugušajiem arī bērniem ir divi dažādi motivācijas veidi:
Plusa motivācija:
Ja bērnam acu priekšā ir "pluss", viņš ir gatavs censties. Viņš īslaicīgi var no kaut kā atteikties, piemēram, no rotaļāšanās, lai kaut ko sasniegtu ilgtermiņā, piemēram, skolotāja atzinību. Daži bērni paši nosaka šo "plusu". Viņi paši saredz sekmīgu mācību jēgu. Viņi paši grib sasniegt šo mērķi. Šos bērnus viņu vecāki uzskata par godkārīgiem. Citi bērni reaģē, aktīvi mācoties, ja skolotāji vai vecāki viņiem nosaka mērķi – "plusu".
Mīnusa motivācija:
Par to runā, ja cilvēki, tātad arī bērni, kopumā ir ļoti pieticīgi. Viņi ātri kļūst apmierināti, un viņu interese par jauno ir noteiktās robežās. Piemēram, ja skolā viņi satiek draugus, pusdienās saņem ēdienu, drīkst rotaļāties un skatīties televizoru, un vakarā viņiem ir mīksta gulta, tad patiesībā pasaulē viss ir kārtībā. Jaunas zināšanas, labas atzīmes vai papildu atzinība viņus neinteresē. Mācības ir nogurdinošas.
Šie bērni netiecas pēc "plusa". Viņus apmierina "faktiskais stāvoklis". Tikai citi grib "vairāk". Tikai tad, ja "faktiskajā stāvoklī" kaut kas pasliktinās vai pazūd, bērni ar "mīnusa motivāciju" ir gatavi kaut ko darīt. Viņi piepūlas tikai tad, ja ir risks, ka kaut kas var pasliktināties, piemēram, ja ir risks, ka nevarēs skatīties mīļāko raidījumu, ja pirms tam nebūs izpildīts mājas darbs. Tomēr bērna mērķis tad ir gūt iespēju skatīties televīziju nevis mājas darba izpilde. Vecākiem bieži vien ir grūti atpazīt šo bērnu motivācijas avotu un to akceptēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
