<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/valentinap/">Valentina Powers</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Bērniem zīmēt patīk, turklāt viņi papīra lapu visai zibenīgi var pārvērst zīmējumā, kas bieži vien ir izprotams tikai viņiem pašiem. Vai esi aizdomājies, ko tu parasti saki, kad tavs mazais pietipina un atrāda nule kā tapušo mākslas darbu? Visticamāk, tu uztaisi pārsteigtu sejas izteiksmi un saki: "O, cik skaisti!" vai vaicā: "Un kas tur uzzīmēts?". Vai arī vienkārši centies uzminēt, ko gan mazais mākslinieks uzzīmējis šoreiz.

Taču ir vērts aizdomāties par to, ko paša tapinātie darbiņi nozīmē bērnam un ko labāk teikt, lai stimulētu bērnā vēl lielāku vēlmi izpausties radoši, turklāt, lai viņš gūtu prieku no paša procesa, nevis rezultāta. Lūk, septiņi speciālistu ieteikumi, ko apkopojis portāls Ihappymama.ru, ko nevajadzētu bērnam teikt par viņa zīmējumiem.

1. Nedrīkst teikt: "Cik skaisti! Cik tev skaists zīmējums izdevies!" Ja tu tā teiksi par katru bērna mākslas darbu, par katru darbiņu, ko bērns paveicis, viņš var palikt neizpratnē. Un, ja viņš vienkārši krāsu izķēpējis pa visu lapu, jo bijis dusmīgs un aizkaitināts? Un, ja nu viņš vispār nebija iecerējis zīmēt kaut ko skaistu? Šiem vārdiem - "skaisti", "lieliski" un "brīnišķīgi" – pēc savas būtības nav nekādas jēgas. Labāk bērnam pasaki kaut ko aptuveni šādu: "O, cik tu daudz dažādu krāsu esi izmantojis!", "Redzu, tu esi centies!", "Skatos, ka tev ir iepaticies zīmēt!".

2. Nedrīkst vaicāt: "Un kas tas ir? Ko tu esi uzzīmējis?". Ar šiem vārdiem tu skaidri demonstrē, ka neko no sava bērna zīmējuma neesi izpratis. Bet bērnam ir viss skaidrs, ko viņš zīmējumā centies attēlot. Viņš var ļoti sabēdāties un var arī nolemt, ka neprot zīmēt. Ir vēl otra medaļas puse. Ļoti bieži bērni zīmē vienkārši – tāpat. Viņiem nav nekāda mērķa vai izvēlēta zīmējuma temata. Viņi vienkārši velk ar otiņu vai zīmuli pa papīra lapu un gūst baudījumu no paša procesa, zīmējot līnijas, aplīšus vai zigzagus. Un tu uzreiz bērnu piezemē ar jautājumu: "Kas tas ir?", parādot, ka zīmējumam vienmēr jābūt ar "nosaukumu". Ar šādiem jautājumiem tu tikai ierobežosi to prieku, kādu bērns gūst, vienkārši ķēpājoties ar krāsu, par pašu procesu. Labāk pamudini: "Pastāstīsi par savu zīmējumu?"

3. Tāpat nav ieteicams uzminēt, kas attēlots bērna radītajā zīmējumā. Tu vaicā: "Tā ir automašīna?", bet bērns būs iedomājies, ka zīmē ko citu. Kā iepriekšējā piemērā, bērns var būt sabēdājies, ka tu neko nesaproti no viņa zīmējuma. Tāpēc labāk saki: "Izskatās, ka tev ir ļoti iepaticies zīmēt!"

4. "Piezīmē vēl…", "Izkrāso, lūk, šeit…" un jebkura cita kritika arī nav vēlama. Mazi bērni ir ļoti jutīgi pret kritiku. Ir jāprot viņiem pareizi to pateikt. Kas attiecas uz zīmējumiem, tad labāk to vispār nepielietot. Zīmējums – tas ir bērna jūtu izteiksmes veids, tas, kā viņš redz pasauli sev apkārt. Tādēļ kritizējot zīmējumus, tu kritizēsi arī bērna jūtas un pārdzīvojumus. Turklāt tādā veidā atkal vari viņu sarūgtināt, ka tev nepatīk zīmējums, ka viņš to visticamāk ir uzzīmējis nepareizi, slikti – tātad, bērns vispār neprot zīmēt. Viņš var izdomāt vairs nezīmēt vispār.

Tādēļ, ja tu gribi, lai mazais turpina izpausties mākslinieciski un gūst no tā prieku, labāk izmanto aptuveni šādu izteikšanos: "Es skatos, ka šeit ir ļoti smalkas līnijas, bet šeit – biezākas". Norādi uz to, ko bērns ir paveicis zīmējumā: "Skatos, ka esi zīmējis ar vērienu!", "O, tu esi izmantojis tik smalku otiņu, izvēlējies tik tumšas/košas/tīras krāsas!", "Izskatās, ka tev patīk zīmēt līnijas un zigzagus". Šāda pieeja ir ļoti ieteicama maziem bērniem, bet, ja bērns ir nedaudz vecāks, labāk viņam pavaicā, lai pats pastāsta par savu zīmējumu: "Vai nevēlies man pastāstīt par savu mākslas darbu?" Pēc stāstījuma tu varēsi uzzināt, ko tavs bērns jūt, ko domā.

5. Mēdz gadīties, ka mazais skrien tev pretim ar savu zīmējumu un pavaicā pavisam tieši: "Skaisti?" Ļoti gribās atbildēt īsi un ātri: "Jā, protams!" Kā gan citādāk lai atbild uz šo jautājumu, vaicā, savukārt, tu. Un patiesi, jautājums ir tiešs, un pirmajā mirklī šķiet, ka citas atbildes, izņemot "jā" un "nē", nevar būt. Bet mazais vienkārši vēlas tev pievērst uzmanību, viņš grib, lai tu viņu pamani. Tāpēc labāk teikt: "Tu patiešām esi labi pacenties!" Vai arī iztaujā mazo, uzdodot atklātus jautājumus: "O, nu dod šurp, tūliņ paskatīsimies. Ko tu man varētu pastāstīt par savu zīmējumu?" Tālāk, atkarībā no bērna atbildēm, tu varēsi uzdod papildu jautājumus, precizēt sev neskaidrās lietas.

6. "Uzzīmē man skaistu zīmējumu." Nav vērts bērnam iegalvot, ka jāzīmē tikai skaisti zīmējumi. Citādi būs brīži, kad tavs bērns sajutīsies pavisam apbēdināts, žēlojoties: "Man nekas nesanāk, es neprotu…" Izmanto labāk šo frāzi: "Ko tu šodien vēlētos uzzīmēt?"

7. Un vēl atceries noteikumu: labāk ir neteikt neko, ja šaubies. Vienkārši paklusē. (Protams, ja bērns tev nepieprasa tūlītēju atbildi un zīmējuma vērtējumu).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!