<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/valentinap/">Valentina Powers</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Bērniem zīmēt patīk, turklāt viņi papīra lapu visai zibenīgi var pārvērst zīmējumā, kas bieži vien ir izprotams tikai viņiem pašiem. Vai esi aizdomājies, ko tu parasti saki, kad tavs mazais pietipina un atrāda nule kā tapušo mākslas darbu? Visticamāk, tu uztaisi pārsteigtu sejas izteiksmi un saki: "O, cik skaisti!" vai vaicā: "Un kas tur uzzīmēts?". Vai arī vienkārši centies uzminēt, ko gan mazais mākslinieks uzzīmējis šoreiz.

Taču ir vērts aizdomāties par to, ko paša tapinātie darbiņi nozīmē bērnam un ko labāk teikt, lai stimulētu bērnā vēl lielāku vēlmi izpausties radoši, turklāt, lai viņš gūtu prieku no paša procesa, nevis rezultāta. Lūk, septiņi speciālistu ieteikumi, ko apkopojis portāls Ihappymama.ru, ko nevajadzētu bērnam teikt par viņa zīmējumiem.

1. Nedrīkst teikt: "Cik skaisti! Cik tev skaists zīmējums izdevies!" Ja tu tā teiksi par katru bērna mākslas darbu, par katru darbiņu, ko bērns paveicis, viņš var palikt neizpratnē. Un, ja viņš vienkārši krāsu izķēpējis pa visu lapu, jo bijis dusmīgs un aizkaitināts? Un, ja nu viņš vispār nebija iecerējis zīmēt kaut ko skaistu? Šiem vārdiem - "skaisti", "lieliski" un "brīnišķīgi" – pēc savas būtības nav nekādas jēgas. Labāk bērnam pasaki kaut ko aptuveni šādu: "O, cik tu daudz dažādu krāsu esi izmantojis!", "Redzu, tu esi centies!", "Skatos, ka tev ir iepaticies zīmēt!".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!