2 puika, aktivitātes, smaids, bērns
Foto: Shutterstock
Mans ir bērns ir superhiperaktīvs, to pēdējos gados nākas secināt arvien vairāk vecākiem. Pārējiem savukārt var šķist, ka bērns ir neaudzināts, izlutināts, kaitinošs. Bieži no šādām ģimenēm draugi un paziņas mēdz pat izvairīties, lai tik nebūtu jāpacieš šis "luteklītis", taču situācija var būt pavisam citāda.

Proti, tā ir visai nopietna diagnoze, kas bērnam liek uzvesties tā, kā pieaugušo pasaulē nav pieņemts. Par uzmanības deficīta sindromu (UDS) stāsta un skaidro bērnu neirologs Dr. Guntis Rozentāls. Apkopojām arī vecāku pieredzi, kuru bērni nav tik viegli novaldāmi.

Tas ir, kā mēģināt skatīties televīziju, ja kāds visu laiku pārslēdz kanālus. Attēlu, skaņu, domu un iespaidu jūklis. Tu nevari koncentrēties uz kaut ko vienu, jo visu laiku parādās kas jauns, uzmanību piesaistošs. Tādas ir ar UDS sirgstoša bērna izjūtas. Vēl jāpiezīmē, ka UDS iet roku rokā ar UDHS – uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!