Pārbaudi, kāds intelekta tips piemīt tavam bērnam. Psihologa Gārdnera teorija

Dažreiz tu ar tādām ilgām raugies uz draudzenes mazuli, kurš klusumā spēj nosēdēt veselu stundu, no klucīšiem būvējot torņus un pilis. Uz mīlīgo meitenīti, kura jau 15 minūtes bez pārtraukuma un aizķeršanās deklamē kāda dzejnieka vārsmas, uz burvīgajiem dvīņiem, kuri vēl kā bērni ir neveikli, bet ar redzamu prieku dejo pīlēnu deju. Vai uz piecgadnieku pārīti, kuri spēlējas mammās un tētos vai slimnīcās, vai skolās.

Taču šajā laikā tavs dēls nēsājas ar velosipēdu pa pagalmu kā viesulis, biedējot kaķus un izbraukājot puķu dobes. Un ar nožēlu tu sev atzīsti, ka viņš nekad nekļūs par slavenu arhitektu, kā puika ar klucīšiem, vai spēcīgu oratoru, kā tā meitene, kura lasa dzeju, arī par dejotāju nē – kā mazie dvīņu puikas, un izskatās, viņu neinteresē citi cilvēki un viņu attiecības, jo bērns nespēlē nekādas lomu spēles, izņemot cenšanos kļūt rekordistu lēkāšanā pa dīvānu. Un vēl tu atceries briesmīgu anekdoti: "Tēvam bija trīs dēli: divi gudri, bet trešais – futbolists". Vecmāmiņa izdveš: "Kaut tikai vesels būtu". Un tev paliek pavisam bēdīgi, jo tavs bērns nav gudrītis.

Priecājies, jo tu maldies. Saskaņā ar vienu no populārākajām intelekta teorijām, ko izstrādājis psihologs Hovards Gārdners, kopumā pastāv septiņi intelekta tipi. Un, ja kāds neprot lasīt un gramatiski pareizi rakstīt, tas nenozīmē, ka viņš nav gudrs. Tas nozīmē, ka viņam attīstīts ir cita tipa intelekts. Lūk, piedāvājam Gārdnera teoriju par intelekta tipiem. Tu vari pārbaudīt gan to, vai pats esi izmantojis visus savus resursus, kā arī pievērst uzmanību sava bērna īpašībām, ko vērts attīstīt tālāk. Visiem cilvēkiem ir iespēja gūt panākumus, tikai jāsaprot, kāds intelekta tips piemīt katram no mums, lai necenstos darīt to, kas nepadodas.

1. Loģika – matemātiskais intelekts

Ja tavam bērnam patīk cipari, uzdevumi, mīklas, viņš viegli aptver lietu cēloņsakarības, ir loģisks un racionāls, tad viņš, visticamāk, ir apveltīts tieši ar šī tipa intelektu. No šāda cilvēka nākotnē var iznākt lielisks fiziķis, programmētājs, grāmatvedis, finansists.

2. Verbālais intelekts

Verbālais intelekts attīstīts ir bērniem, kuri apveltīti ar spēju labi runāt, prasmi skaisti izteikt savu domu gan vārdos, gan rakstos. Šī intelekta attīstību veicina arī pašreizējā izglītības sistēma, jo skolā sākotnēji bērniem liek apgūt lasīt un rakstītprasmi. "Runātājs" var kļūt par rakstnieku, žurnālistu, politiķi.

3. Vizuāli telpiskais intelekts

Šis intelekts ir attīstīts bērniem, kuriem patīk konstruktori, viņi spēj iedomāties sarežģītas struktūras, labi orientējas apvidū. Viņu stiprās puses: loģika, krāsu uztvere, formas, objektu mijiedarbība kosmosā. Šī tipa bērniem izglītības taisnais ceļš ved uz arhitektūras nozari, dizainu, mākslu, medicīnu, dabas zinātnēm.

4. Muzikālais intelekts

Spēja saklausīt, novērtēt un radīt mūziku, sadzirdēt ritmu. Ar šīm spējām apveltītie bērni visu laiku kaut ko dungo pie sevis, viņi viegli atceras melodijas un var tās atdarināt. Šie bērni var kļūt par dziedātājiem, komponistiem, mūziķiem vai mūzikas kritiķiem.

5. Emocionālais (starppersonu) intelekts

Tas ir attīstīts komunikabliem bērniem, kuri spēj atšķirt garastāvokļa maiņas, citu cilvēku jūtas un nodomus. Nerāj bērnu par to, ka viņš visu laiku grib "tusēt" ar draugiem vai bezgalīgi stundu laikā pļāpā, vai sēž čatā: mēģini labāk viņu mācīt prast uzstāties, lai sevi parādītu no labākās puses, veikt pārrunas. Tad viņš viegli varēs pieņemt savus talantus pedagoģijā, darbā ar klientiem, tirdzniecībā.

6. Ķermeņa – kinētiskais intelekts

Diemžēl, bet šis intelekta tips ir novērojams visai reti. Taču tieši nemierīgie lieliski spēj valdīt pār savu ķermeni, un šādi cilvēki kļūst par sportistiem, aktieriem un baletdejotājiem.

7. Garīgais intelekts

Garīgais intelekts ir attīstīts bērniem, kuri bieži mūs pārsteidz ar negaidīti dziļiem jautājumiem par dzīves jēgu, eksistenci, apspriež filozofiskas un reliģiozas tēmas, smalki izjūt cilvēku ētikas puses. Šis nebūt nav bezjēdzīgs intelekta tips, kā nereti citi uzskata. Pateicoties tam, cilvēki ir spējīgi domāt un just – dziļi un pamatīgi. Šādi cilvēki sevi var realizēt filozofijā, reliģijā, literatūrā.