Neonatologu ieteikumi par jaundzimušā aprūpi mājās

Actiņas tīra ar vārītā ūdenī vai kumelīšu tējā samitrinātu vates tamponu vai salvetīti. Katrai actiņai jāizmanto sava salvetīte, ar kuru "pārbrauc" pār acs spraugu vienu reizi virzienā no acs ārējā kaktiņa uz iekšējo. Ja actiņu vajag iztīrīt vēlreiz, jāņem jauna salvetīte.

Ausis tīra, izslaukot no ārpuses saskatāmo auss gliemežnīcu ar mitru vates tamponu. Necenties tīrīt dziļāk un izmanto tikai savirpinātu vatīti, nevis vates kociņus, lai neievainotu bungplēvīti! Bungplēvītes trauma var ietekmēt bērna dzirdi.

Deguns – pirmajās dzīves dienās bērni bieži šņākuļo caur deguntiņu, kas var būt saistīts ar tūsku deguna ejās, un parasti tā ātri pāriet. Normāla parādība ir arī šķaudīšana – tā no deguna tiek izvadītas gļotas un putekļi. Deguna ejas tīra ar savirpinātu vates rullīti, ko var samitrināt aptiekā nopērkamā īpaši zīdaiņiem paredzētā jūras ūdenī.

Īpaša vērība jāpievērš mazuļa ādas krokām – tās katru dienu izslauka ar ūdenī samitrinātu vates tamponu un pēc tam rūpīgi izsusina. Apsārtuma gadījumā var lietot cinka oksīdu (balto cinku) saturošu bērnu krēmu. Ja mazuļa āda ir sausa (visbiežāk plaukstiņas, pēdiņas), to var ieziest ar jebkuru bērnu eļļu, bet tikai plānā kārtiņā un vietās, kur labi piekļūst gaiss.

Nabas tīrīšanai īpaša rūpība jāpievērš pirmajās nedēļās, kamēr atkrīt nabas saite un nabas brūcīte pilnībā sadzīst. Nabas saites atlieka parasti nokrīt līdz 10. dzīves dienai. Kamēr tā vēl nav nokritusi, nabiņai jānodrošina pēc iespējas labāka gaisa piekļuve, un jāseko līdzi, lai tā nekļūtu mitra. Autiņbiksīšu malu priekšpusē ieteicams nolocīt. Vienu reizi dienā nabiņu apmazgā ar vārītu ūdeni un rūpīgi nosusina. Kad nabas saites atlieka nokrīt, brūcīte dažas dienas var nedaudz smērēties. Brūcīti tīra vienu reizi dienā ar tīru ūdeni, bet pēc vajadzības ar dezinficējošu šķīdumu (40% spirta šķīdumu vai atsevišķos gadījumos Betadīnu). Pie ārsta jāvēršas, ja nabas brūcīte asiņo, ja izdalījumi ir ilgstoši vai ar smaku, kā arī, ja parādās iekaisuma pazīmes – apsārtums ap nabas gredzenu.

Dibentiņš ir mitrumam un kairinājumam visvairāk pakļautā ādas vieta, tāpēc tā aprūpe jāveic regulāri un rūpīgi. Pēc vēdera izejas mazuļa dibentiņš, kā arī dzimumorgānu rajons jānoskalo siltā, vislabāk – tekošā ūdenī, bērnu ziepes lieto tikai pēc vajadzības. Mazgāšanas virzienam jābūt no priekšpuses uz mugurpusi, kas īpaši jāievēro meitenēm.

Svarīgi pēc mazgāšanas bērna dibentiņu un cirkšņa krokas kārtīgi nosusināt. Mitrās salvetes dibentiņa tīrīšanai ieteicams izmantot tikai pastaigu vai ceļojuma laikā, nevis ikdienas aprūpē. Ādas apstrādei zem autiņbiksītēm nekādā gadījumā nelieto eļļu, jo no tās ātri var veidoties apsārtums.

Nadziņi jāgriež pēc vajadzības, bet pirmo reizi ap 10. dzīves dienu. Tos jācenšas griezt taisni vai viegli ieapaļi, negriežot līdz pašiem nagu stūrīšiem, lai izvairītos no nadziņu ievainošanas un ieaugšanas. Sākumā nagus vieglāk būs griezt, kamēr bērns guļ un mazāk kustas.

Vannošanās

Bērniņu vannot sāk nākamajā dienā pēc tuberkulozes (BCG) vakcinācijas vai izrakstīšanās dienā, ja vakcinācija veikta ātrāk. Vannošanu veic ik vakaru, ja ārsts nav ieteicis darīt citādi.

Vannas ūdens temperatūrai jābūt plus 36-37 grādiem pēc Celsija skalas. Ūdenim nav jābūt vārītam, bet svarīgi, lai tas būtu tīrs. Ne biežāk kā reizi nedēļā bērniņu mazgā ar bērnu ziepēm un matiņus ar bērnu šampūnu. Pirmajā dzīves mēnesī vannai var pievienot kumelītes, kuras iepriekš vāra 10 minūtes (1 – 2 saujas kumelīšu uz vienu litru ūdens) un tad iekāš vannā caur smalku sietu vai marli.

Kā pareizāk mazo guldīt gultiņā?

Fizioloģiski zīdainim vispareizākā gulēšanas poza ir uz muguras. Mazulis, nolikts uz muguras, pats galviņu pagriezīs uz vieniem vai otriem sāniem, tāpēc nevajadzētu uztraukties, ka bērns šādā pozā aizrīsies.

Pa dienu vecāku klātbūtnē bērniņu var guldīt arī uz sāniem, nodrošinot pozu ar pakaviņu vai sarullētu sedziņu, bet pirms ēšanas var paturēt arī uz vēderiņa.

Mazuli nevajadzētu guldīt uz vēdera pa nakti vai, atstājot bez vecāku klātbūtnes, jo, guļot uz vēdera, ir apgrūtināta bērna elpošana. Līdz gada vecumam bērnam nav nepieciešams spilvens.

Lai arī mazulim ļoti svarīgs ir tuvs kontakts ar māmiņu, tomēr drošības apsvērumu dēļ jaundzimušajam vajadzētu iekārtot savu gultiņu vecāku tuvumā, nevis guldīt viņu vecāku gultā.

Pastaigas svaigā gaisā

Pirmajā pastaigā ar mazuli var iet jau nākamajā dienā pēc došanās mājās. Iesākumā ārā ejiet uz 15-20 minūtēm ziemā, savukārt vasarā - līdz vienai stundai. Ar katru dienu pastaigas ilgumu pagarini.

Ziemā droši var doties ārā, ja sals nepārsniedz mīnus 10 grādus pēc Celsija, taču jebkurā gadījumā novērtē laika apstākļus (gaisa mitrumu, vēja stiprumu). Vēsos gadalaikos aukstuma un vēja aizsardzībai lieto speciālu aizsargkrēmu.

Krūtsbarošana

Pirmajās dienās uzsākto zīdīšanu ļoti svarīgi turpināt arī mājās, jo mātes piens ir vienīgais piemērotākais ēdiens jaundzimušajam un zīdainim.

Mātes piens ir unikāls produkts, kas veicina bērna smadzeņu nobriešanu un intelektuālo attīstību, stiprina imunitāti, samazina alerģiju un liekā svara risku turpmākās dzīves laikā. Turklāt zīdīšana stiprina mazuļa emocionālo saikni ar māmiņu. Vislabākā izvēle ir mazuli līdz sešu mēnešu vecumam ēdināt tikai ar krūts pienu.

Ja, zīdot mazuli, rodas neskaidrības vai problēmas, jāvēršas pēc padoma pie bērnu ārsta, māsiņas vai zīdīšanas konsultanta, taču galvenais priekšnoteikums sekmīgai zīdīšanai ir vēlme zīdīt savu mazuli ar krūti.

Ģimenes ārsta uzraudzība

Sava bērna ārstu liela daļa māmiņu jau būs izraudzījusies pirms dzimšanas, taču, ja neesi paspējusi to izdarīt, sazinies ar ārstu tagad un vienojies par bērna turpmāko uzraudzību. Ģimenes ārsts vai viņa bērnu aprūpes māsa apmeklēs jaundzimušo trīs dienu laikā pēc izrakstīšanās no stacionāra, taču tev pašai jāpaziņo ārstam par atgriešanos mājās.

Pie ārsta jāvēršas nekavējoties, ja jaundzimušajam ir: