Mēs, vecāki, nevarēsim kontrolēt katru bērna soli, taču mūsu spēkos ir bērnam iemācīt saglabāt savaldību un pašpārliecinātību, izmantojot dažus noteikumus, ko vērts bērnam iemācīt.
Lūk, portāla Letidor.ru apkopotie desmit baušļi, kas bērnam var palīdzēt grūtā dzīves brīdī.
Nevienam nav tiesību pārkāpt tavus noteikumus
Neviens nedrīkst piespiest kādu citu rīkoties pretēji viņa gribai, draudēt vai nodarīt fiziskas sāpes. Jebkura situācija, kurā bērns jūtas slikti – ir iemesls tam, lai sevi aizstāvētu ar vārdiem vai darbībām. Tādas prasmes nerodas uzreiz, bet gan ar pakāpenisku gribasspēka rūdīšanu. Un vēl - tas vienmēr strādā arī uz otru pusi: katram jācenšas nepielietot spēku un agresiju attiecībā pret citiem un nepiedraudēt ar šo cilvēku veselības iespējamo pasliktināšanos, gadījumā, ja…
Esi pārliecināts par to, ko tu dari un domā
Pozitīvs pašvērtējums ietekmē to, kā bērns pieņem sevi, savas domas un vēlmes, un šāds bērns nekautrēsies izteikt savu viedokli. Atbalsti bērnu: slavē viņu gan par mazākiem, gan lielākiem sasniegumiem, neignorē viņa labos darbiņus. Bērniem ir ļoti svarīgi zināt, kādās jomās viņi ir veiksminieki. Lai gan bērnam varbūt ne tik viegli padodas matemātika, bet viņš skaisti zīmē un jūtas pārliecinoši kopā ar draugiem no mākslas skolas, kas viņu labvēlīgi ietekmē, lai palīdzētu vieglāk pieņemt faktu, ka zemākas atzīmes matemātikā nav dzīves katastrofa. Taču tas strādā tikai gadījumā, ja arī vecāki vairāk novērtēs bērna sasniegumus mākslā, nekā pieprasīs tiecamas atzīmes algebras kontroldarbā.
Esi optimists
Cilvēki ar pozitīvu skatu uz dzīvi prot koncentrēties uz labo, katru cilvēku neturot aizdomās kā potenciālo pāridarītāju un negaida pret sevi vērstas negācijas. Visbiežāk arī apkārtējie cilvēki optimistus labāk pieņem. Pat, ja bērns neatrod vēlamo attieksmi no citiem, viņam ir svarīgi iemācīties uzstāties kā antikritiķim, atrast plusus notiekošajā, pārvērst negatīvās domas pozitīvajās. Noslēpums šajā ir pavisam vienkāršs: katrā nepatīkamajā situācijā jāierauga kāds - "toties". Tā vietā, lai teiktu: "Es nekad neiegūšu galveno lomu skolas teātrī", var sev iestāstīt: "Protams, es gribēju būt galvenā princese, taču fejas loma arī ir ļoti laba".
Katram ir tiesības tikt sadzirdētam
Kautrīgiem bērniem daudzas lietas nepadodas tik viegli: pacelt roku mācību stundas laikā, sākt sarunu ar vienaudzi rotaļu laukumā, pastāstīt klasesbiedriem smieklīgu atgadījumu. Te palīdzēs attiecību veidošanas prakse, kad bērns mācās pievērst sev uzmanību. Centies, lai viņš redzētu, kā tu sāc sarunu ar kādu garāmgājēju, lai viņš dzird, kā iepazīstas citi bērni. Palūdz, lai bērns pasūta tēju kafejnīcā jums abiem, kamēr tev jāaizskrien līdz tualetei, uzaicini mājās paziņas ar bērniem, šādos apstākļos tavai atvasei būs vieglāk atbrīvoties un sākt draudzēties. Šāda dažāda pieredze, komunicējot ar cilvēkiem, bērnā pamazām nostiprinās pārliecību par sevi.
Kautiņš – nav pats labākais risinājums
Mēdz gadīties situācijas (jo īpaši tas attiecas uz puikām), kad viens bērns pret citu uzvedas agresīvi: viņš var speciāli pagrūst vai atņemt kādu lietu, provocējot konfliktu. Lai cik stiprs nebūtu aizvainotais un vēlme atdarīt ar to pašu, kaušanās neatrisinās radušos problēmu. Iemāci bērnam sākumā konfliktu mēģināt atrisināt sarunu ceļā – maksimāli mierīgā tonī izteikt aizvainojumu, pateikt pāridarītājam, kas tieši nepatika viņa uzvedībā, palūgt atdot atņemto mantu. Ja sarunu ceļā attiecības neizdodas noskaidrot un lieta jau pāriet nopietnā problēmā, iesaki bērnam paiet malā un vērsties pēc palīdzības pie kāda pieaugušā.
Neatbalsti to, kurš kādu citu ķircina
Bērni, kuriem patīk citus ķircināt, visbiežāk izķēmo vārdus vai izdomā nepatīkamas iesaukas. Tādā gadījumā var izmantot taktiku – ignorēt to, kurš aizvaino, neļaut viņam nojaust, ka viņa vārdi tevi kaut kā aizvaino vai apbēdina, iedomāties sevi kāda supervaroņa tērpā, it kā būtu ar aizsargtērpu pasargāts no visas ārpasaules, un vārdi kā gumijas bumbiņas atlec no tērpa.
Nekautrēties no sava viedokļa
Mēdz gadīties, ka bērniem ir grūti pastāvēt pret lielākā vairuma viedokļiem. Pašpārliecinātība palīdzēs neiet citu pavadiņā: neskatīties televīzijas šovu, ar ko aizrāvusies teju visa klase, bet tavam bērnam tas šķiet neinteresants, neiet pāri ielai pie sarkanās luksofora gaismas tikai tāpēc, ka visi pārējie jau ielai pārskrējuši. Parunā par to, cik svarīgi ir mācēt atšķirt apkārtējo izdarītu spiedienu pozitīvās un negatīvās puses. Piemēram, ja bērns citiem grib sekot kādā sporta pulciņā, tad šo ietekmi var pieskaitīt pie pozitīvajām, bet, ja draugi mēģina pierunāt bastot stundas, pamēģināt uzpīpēt, tad noteikti šādai ietekmei nedrīkstētu pakļauties.
Nebaidīties pateikt “nē”
Dažreiz šķiet, ka ir vieglāk piekrist vairākumam, nekā pateikt "nē" piedāvājumam, kas patiesībā tev nemaz nepatīk. Taču bērnam ir jāliek saprast: viņam vienmēr ir izvēle – pateikt "jā" vai "nē". Un galvenais, pēc kā viņam vajadzētu vadīties, pavaicāt sev: "To, ko man piedāvā, gribu es vai citi?" Paskaidro, ka labāk ir sev sniegt godīgu atbildi, atrast skaidrojumu, kāpēc negribas kaut ko darīt kopā ar citiem – saprātīga pozīcija pārējos tikai izraisīs cieņu.
Vērsies pie pieaugušajiem
Neraugoties uz to, ka bērnus māca īpaši nesūdzēties, tomēr ir lietas, kas patiešām bērna sirsniņā var nodarīt lielas sāpes, pat apdraudēt veselību. Ieskaidro bērnam, - ja viņš pats netiek galā ar aizvainotāju un situācija sāk palikt pavisam nepatīkama, viņam nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie vecākiem, ja viņu nav blakus, pie jebkura cita pieaugušā – skolotāja, vecākas klases skolēna, garāmgājēja. Vecāki jebkurā gadījumā būs galvenie bērna aizstāvji, kamēr viņš pats iemācīsies sevi aizstāvēt patstāvīgi – tāpēc ir svarīgi bērnam radīt pārliecību, ka tētis un mamma vienmēr atnāks palīgā, neraugoties uz to, ka pats nav ticis galā ar pāridarītāju.
Nodarbojies ar sportu
Praktiski jebkurš sporta veids, jo īpaši, ja tas bērnam padodas un patīk, viņā radīs pārliecību par sevi, par saviem spēkiem. Dažreiz kādam atliek vien pieminēt, ka bērns, piemēram, nodarbojas ar kādu cīņas sporta veidu, lai pāridarītājs uzreiz atvēsinātos. Tāpat sports ir labs palīgs, kā iemācīties savaldīties stresa situācijās. Sports var palīdzēt: mierīgi atbildēt pāridarītājam, ka tev nepatīk viņa uzvedība, likt runāt nevis klusā, bet pārliecinātā balss toni, pat, ja iekšēji jūtams satraukums, nekrist panikā un savaldīties, lai uz otra rupjībām neatbildētu, izmantojot fizisku spēku.
Sarakstu karuselisBērndārznieksBērndārznieka audzināšanaSkolēnsSākumskolaSkolēna emocionālā attīstība un mācībasSkolēna aktivitātes brīvajā laikā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
