Tie ir tie jautājumi, uz kuriem atbildēm vajadzētu būt pietiekami korektām, precīzām, lai apmierinātu bērna interesi, nemānītos, nebiedētu un neatvairītu vēlmi arī turpmāk uzdot jautājumus. Pastāv dažas kopīgas rekomendācijas, kā vajadzētu atbildēt bērniem. Nemāni, bet saki patiesību. Runā ar vārdiem, kurus bērns saprot, neprecizējot kādas nianses, kamēr bērns pats nevēlēsies ko noskaidrot papildus.
Esi patiess savās jūtās, neaizmirsti par to, ka tu savu bērnu mīli un tavai mīlestībai jābūt saskatāmai arī atbildēs. Ja tu nezini, ko bērnam atbildēt, tā arī pasaki, ka tev patlaban nav atbildes, ka tev nepieciešams laiks un vakarā noteikti atbildēsi uz šo jautājumu.
Esi mierīgs un atceries, ka nevajadzīga emocionalitāte pievērsīs bērna uzmanību apspriežamajam tematam. Bērns jūt, ka tu pārāk pārdzīvo, tādēļ arī uz to vērš pastiprinātu interesi.
Kā konkrēti atbildēt uz dažiem vecākus mulsinošiem un nepatīkamiem jautājumiem, portālā Ihappymama.ru padomus sniedz psiholoģe Tatjana Sviridova.
- Es nomiršu?
Pareizā atbilde: visi dzīvnieki nomirst, un arī cilvēki nomirst. Un, kad tu būsi ļoti, ļoti vecs, tu arī nomirsi. Tu esi mans bērns, tāpēc man gribās, lai tu dzīvotu ilgi, ilgi, būtu laimīgs un vesels daudzus, jo daudzus gadus.
- Kāpēc tu ar mani vairs nedzīvo kopā? Tu gribi šķirties ar mammu/tēti?
Tu radies tādēļ, ka tētis un mamma ļoti gribēja būt kopā. Taču ar laiku mēs viens otru pārstājām tik labi saprast, sākām bieži strīdēties un sapratām, ka vairs nevaram dzīvot kopā. Mamma un tētis tevi ļoti mīl. Un pat, ja mēs izšķirsimies, mēs tev vienmēr būsim blakus, kad vien tev tas būs nepieciešams. Pat, ja tētis vairs nebūs mammas vīrs, viņš vienmēr paliks tavs tētis. Ja es dzīvošu citā mājā, tu pie manis varēsi ciemoties jebkurā laikā, kad vien pats to gribēsi. Es tāpat tev sniegšu visa veida atbalstu, lai tev nekā netrūktu. Jūs tāpat ar mammu/tēti man būsiet paši tuvākie cilvēki.
- Tēti/mamma, tu esi dzērājs/a?
Nē, es neesmu dzērājs/a. Es ļoti slikti jūtos, jo vakar dzēru visādus draņķus. Droši vien izdzēru vairāk nekā mans organisms to var izturēt. Tāpēc man vakar bija grūti nostāvēt kājās un bija nelaba dūša. Man tagad ir liels kauns, jo īpaši tavā priekšā, ka es tevi tik ļoti nobiedēju. Lūk, bet dzērāji tā jūtas katru dienu. Es tā negribētu justies katru dienu, tāpēc – neuztraucies, es tā vairs nedarīšu.
(Šī atbilde derēs tikai tiem, kuriem patiešām nav problēmu ar alkoholu. Šī atbilde domāta gadījumos, ja tev nācies pāršaut pār strīpu, un bērns redzējis, kādā stāvoklī esi atnācis mājās, tādēļ no rīta gaida paskaidrojumus par iepriekšējā vakarā redzēto.)
- Tēt, kāpēc tu vienmēr izej kaut kur no mājas, kad pie mums ciemojas omīte (sievasmāte)?
Tev ir pati labākā vecmāmiņa pasaulē. Es tevi pat nedaudz apskaužu. Nu tā – pavisam nedaudz. Un es esmu ļoti pateicīgs, ka omīte ir izaudzinājusi tik brīnišķīgu sievu un mammu tev. Bet, kad viņa atbrauc, mēs cenšamies viņai izdabāt. Sākam ēst boršču un pārbīdīt mēbeles. Bet tu tad pārvācies uz mūsu ar mammu guļamistabu. Citiem vārdiem sakot, tajās dienās mēs nedzīvojam ierasto dzīvi. Tādēļ arī es cenšos biežāk aizkavēties darbā.
- Tēti/mamma, tu saki, ka esmu skaistule. Bet tad kāpēc viņi saka, ka esmu neglīta?
Visi cilvēki ir atšķirīgi. Un katram cilvēkam ir savs skaistuma ideāls. Es tevi uzskatu par skaistuli (Tālākā sarunā apraksti bērna vizuālo izskatu, kā arī noteikti norādi uz rakstura iezīmēm: tev ir tik apburošs smaids, skaistas acis un mati, tu esi tik iejūtīga, labestīga). Ja es būtu tava vecuma zēns, tu noteikti man ļoti patiktu. Un noteikti tavu vienaudžu vidū ir tādi, kuri domā tieši tāpat, kā es. Noteikti. Tavuprāt, kāpēc daži tev saka kaut ko nepatīkamu? Varbūt viņi baidās nebūt tādi, kā visi.
- Tēti/ mamma, kāpēc tu strīdies ar mammu/tēti?
Tev droši vien nav viegli noraudzīties, kā mēs strīdamies. Taču nepārdzīvo. Visi cilvēki strīdas. Tu taču arī strīdies ar mammu, ar tēti un brāli. Aizvainojies uz mums tikai tāpēc, ka negribi mums piekrist un gribi darīt pēc sava prāta. Tā notiek arī ar pieaugušajiem. Nepievērs tam uzmanību. Lai gan mēs strīdamies, pēc tam taču mēs izlīgstam mieru. Tava mamma/tētis ir pati labākā/ais uz pasaules.
- No kurienes es uzrados?
Mēs ar tavu mammu/tēti satikāmies un apprecējāmies. Bet tad mammas vēderā uzradies tu. Sākumā tu tur biji ļoti mazs, kā zivtiņa. Pēc tam tu tur augi, augi, kamēr vairs mammas vēderā nebija vietas un tad tu piedzimi. Un kaķenēm arī tieši tāpat mazie kaķīši piedzimst. Kaķu meitene satiek kaķu līgavaini un apprecas, viņi skūpstās, samīļojas un tad kaķu mammai paliek liels vēders, bet pēc tam piedzimst kaķēni.
- Kāpēc es nevaru uz ielas sarunāties ar svešiem onkuļiem un tantēm?
Tāpēc, ka pagaidām tu vēl pats nevari noteikt, vai svešinieks ir labs vai slikts cilvēks. Daži ļaunie cilvēki arī smaida, var piedāvāt tev konfektes vai paskatīties kucēnu. Taču viņiem nevar ticēt. Viņi var tev vēlēt ļaunu. Tāpēc, ja uz ielas tev pienāks svešs cilvēks un kaut ko pavaicās, tev jābūt nelokāmam un nekādā gadījumā ar viņu nedrīkst sarunāties vai paiet kaut kur maliņā, kurš viņš tevi var paaicināt. Ja tas būs labs cilvēks, viņš neapvainosies par tavu rīcību. Bet, ja ļauns, viņam neizdosies tev nodarīt neko sliktu.
- Ko tu mīli vairāk – mani vai brāli?
Es ļoti mīlu jūs abus, bet katru savādāk. Man mīlestības pietiek visiem: mammu es mīlu kā mammu, vecmāmiņu kā vecmāmiņu, tavu brāli kā jaunāko dēlu, bet tevi kā tevi. Nav taču iespējams visus mīlēt vienādi. Bet ko tu par to domā?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
