Portālā 9months.ru krūtsbarošanas konsultanti piedāvā iepazīties ar divām vienkāršām metodēm, kas palīdzēs atbildēt uz jautājumu – vai man pietiek piena?
Lai izvairītos no kļūdām bērna nemierīguma cēloņu meklēšanā, noskaidro, vai viņš ir pietiekami labi paēdis. To var izdarīt divos pietiekami efektīvos veidos, uzskata zīdīšanas konsultanti. Par šo metožu pielietošanu dzīvē pieredzē dalās portāla "Cālis.lv" lasītājas.
Pirmais veids. Kontrolēta svēršana
Šo veidu mēdz ieteikt arī ģimenes ārsti: salīdzināt mazuļa svaru pirms un pēc ēšanas. Tā var noskaidrot, cik daudz piena mazais ir apēdis. Taču šī metode īsti labi nederēs tām mammām, kuras mazo baro pēc pieprasījuma, jo izēstā piena daudzums katrā ēdienreizē var būt krasi atšķirīgs.
Lai pielietotu šo metodi, vajadzēs iegādāties vai aizņemties precīzus svarus. Bērns jāsver bez apģērba vai sausās autiņbiksītēs. Bērns jāsver no trim līdz piecām reizēm diennaktī un tikai tad vēlams noteikt vidējo bērna apēsto piena daudzumu vienā reizē. Ideālajā variantā, ja viena no ēdienreizēm ir arī naktī.
Aprēķins ir vienkāršs. Piemēram, piecās ēdienreizēs bērns ir izēdis – 40, 50, 30, 60 un 40 gramus piena. Visu saskaitot, sanāk 220 gramu, tas jāizdala ar pieci. Tātad, vidējais rādītājs ir 44 grami. Ja bērns pie krūts tiek likts ap 12 reizēm diennaktī, nav grūti paskaitīt, ka dienas laikā viņš izēd ap 528 gramiem.
Vai tas bērnam ir pietiekami? Lai atbildētu uz šo jautājumu, var ielūkoties šajos aprēķinos, pēc kā vadās daudzi zīdīšanas konsultanti:
Līdz bērna divu mēnešu vecumam dienā viņam jāapēd viena piektdaļa no sava ķermeņa svara. No diviem līdz četriem mēnešiem – viena sestā daļa, no četriem līdz sešiem mēnešiem viena septītā, bet no sešu mēnešu vecuma – viena astotā daļa no sava ķermeņa svara.
Tieši tāpat var aprēķināt mazuļa svara pieaugumu nedēļas garumā. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām, vidēji jeb normāli ir tad, ja mazulis nedēļas laikā pieņemas svarā no 125 līdz 500 gramiem, bet mēnesī – no 500 gramiem līdz diviem kilogramiem.
Zīdīšanas konsultanti apgalvo, ka mammām, kuras mazuļus baro ar krūti, tomēr pārāk nevajadzētu aizrauties ar bērna svēršanu. Katru dienu to darīt patiešām ir pilnīgi lieki, jo šis process var arī negatīvi ietekmēt pašas mammas psiholoģisko stāvokli. Bet krūtsbarošanas galvenais noteikumus – nekādas nervozēšanas.
Otrais veids. Slapjo autiņu metode.
Arī šī metode palīdzēs noskaidrot, vai mazulim mammas piena ir gana. Vienu dienu savāc visus mazuļa izlietotos vienreizējās lietošanas autiņus. Kādos gadījumos to darīt?
Ja bērns slikti pieņemas svarā (mazāk nekā pa 500 gramiem mēnesī, pirmos trīs mēnešus) vai viņam draud dehidrācija (piemēram, mazulis krūti zīž mazāk nekā astoņas reizes diennaktī).
Testu jāsāk no rīta, uzreiz pēc pamošanās. Bērnam uzvelc tikai mazās biksītes vai kādu marlīti, bet apakšā paklāj vienreizējās lietošanas paladziņu. Autiņbiksītes jeb pamperi šajā testā nederēs, jo nav iespējams izkontrolēt katru urinēšanas reizi.
Testā "piedalās" tikai urinēšanas reizes. Eksperiments ir pabeigts, kad izpildīta "dienas norma". Piemēram, mazulim no 14. dzīves dienas līdz pusgada vecumam normāli ir 12 un vairāk reižu pačurāt. Tātad, ja šāds skaits ir sasniegts, vari nekreņķēties. Ja autiņi saslapināti no astoņām līdz 10 reizēm, laktācija ir samazinājusies, bet, ja autiņi dienas garumā bija slapji vien sešas vai mazāk reizes – mazajam piena nepietiek, un tev nekavējoties jārīkojas.
Apsverot domu, vai mazulim nepieciešams piebarojums, noteikti jāpievērš uzmanība arī viņa kustību aktivitātei nomoda stāvoklī, emocionālajam noskaņojumam, miegam un citiem faktoriem, bet to visu palīdzēs izprast ārsts.
Mammu pieredze
Arī portāla "Cālis.lv" forumā ik pa laikam notiek aktīvas diskusijas, kā zināt, ka piena pietiek, ko darīt, ja nepietiek utt. Apkopojām vien nelielu daļu no sarunām, kas tieši norāda uz iepriekšminēto metožu veiksmīgu izmantošanu.
"Ēšana vispār ir individuāla lieta. Ēdot krūts pienu, bērniņš nekad nepārēdās, bet krietni nopūlas un piekūst. Tāpēc krūts bērni mēdz ēst biežāk nekā pudeļnieki. Pazīme, ka krūts piena nepietiek, pirmkārt, ir tas, ka nepieņemas svarā. Mana draudzene gribēja ieviest trīs stundu režīmu, kā rezultātā piena kļuva aizvien mazāk, un puika sāka svarā pat kristies. Ja bērns ēd ik pēc divām stundām, kakā divas reizes dienā un pieņemas svarā, viss ir kārtībā – arī 100 grami ir svara pieaugums. No stresa vien piens var palikt mazāk. Vēl viena iespēja – jāēd pilnvērtīgs uzturs, lai piens ir pilnvērtīgs, ar ūdeni vien nepietiek. Mans vecākais ēda krūti katras 2–2,5 stundas cauru diennakti un viss bija kārtībā."
"Jāsver bērns. Pirms barošanas ar visām drēbītēm nosver bērnu, pabaro un tad tieši tādu, kādu svēri pirms barošanas, tādu sver arī pēc. Ar visām tām pašām drēbēm, ja pačurājis, tādu slapju arī sver. Tad uzzināsi, cik bērns apēdis. Vislabāk tā darīt visu dienu un vairākas dienas. Kopējai summai dienā jābūt aptuveni 10% no bērna svara. Ja mazāk – piena nepietiek."
"Es galīgi neesmu krūtsbarošanas speciāliste, bet varu no savas pieredzes teikt, ka man bija tāds posms (nepilnos divos mēnešos), kad gribēja tikai pie krūts, ik pa nepilnai stundai vai pusotrai, daudz atgrūda. Biju pārmocījusies pati, tante ieteica dabūt svariņus, aizņēmāmies no viena ārsta un svēru dažas dienas pirms un pēc ēšanas – izrādījās, ka bēbis ņemās svarā un vienā reizē izēda 70–90 ml, tātad bija kārtībā, piena pietika, labi, ka neiegrūdu maisījumu! Tad tā biežā ēšana pamazām pārgāja uz retāku, ap divu stundu intervālu.
Es ieteiktu, pirms ķerties pie maisījuma, drīzāk pasvērt, un galvenais – čurāšana ir rādītājs, nevis kaka. Ap trīs mēnešu vecumu kaka var palikt retāka – pat reizi 3–5 dienās, mums tā bija. Ja palasa mammu forumus, tad trīs mēneši ir visbiežākais vecums, kad mammas sūdzas par šķietamu piena trūkumu."
"Nemierīgs bērns – šāda uzvedība var būt un var nebūt saistīta ar piena trūkumu. Visvieglāk to pārbaudīt, paskaitot, cik čurā – ja no rīta līdz vakaram ir 12 reizes – tad piens nav pie vainas, un tad šāds periods vienkārši jāpārcieš. Šajā vecumā mazajiem notiek liels lēciens attīstībā (12. nedēļa), visa pasaule ap viņiem izmainās, tas viņiem ir stress, un viņi dažādi uz to reaģē – cits karājas pie krūts visu laiku, cits nepamodināmi guļ, cits kliedz – kā kurš. Tas pāriet apmēram divu nedēļu laikā.
Ja tās tomēr ir piena lietas (bērniņš čurā maz), tad ieteiktu izsaukt konsultanti uz mājām, jo tad tam pie vainas varētu būt, piemēram, nepareizs satvēriens."
"Krūts bērnu var likt pie krūts kaut ik pēc 40 minūtēm. Ja svars nāk klāt, un katras trīs stundas pamperī ir kas iečurāts, būs labi. Savam mieram kontrolsvēršana reizi 4–5 dienās."