Rudenī, kad aktivizējas elpceļu vīrusi, ir īstais laiks padomāt, cik bieži un ilgstoši saaukstēšanās bojā dzīvi un, iespējams, jāpadomā par konsultāciju pie plaušu speciālista. Pie ārsta noteikti jādodas tad, ja klepus atkārtojas vairākas reizes gadā un visas saaukstēšanās "aiziet uz plaušām", izraisot ieilgušus bronhītus, pneimonijas u.c., brīdina pulmonologs Viesturs Šiliņš.
Ārsts norāda, ka Latvijā joprojām ir daudz cilvēku, kam vairākas reizes gadā ir ilgstošs klepus, kas nepadodas ārstēšanai ar bezrecepšu medikamentiem, zāļu tējām vai antibiotikām. Taču pats klepotājs un reizēm pat viņa ģimenes ārsts nenojauš, ka aiz biežās saaukstēšanās patiesībā slēpjas tāda nopietna saslimšana kā astma.
Nav viegli atpazīt
Cilvēkam, kurš ar astmu nekad nav sastapies, izprast šo slimību pirmajā mirklī nav viegli. Pamatā astma ir hronisks bronhu gļotādas iekaisums, kad kairinājuma ietekmē elpceļi iekaist un sašaurinās, radot elpošanas grūtības. Iekaisuma ietekmē bronhi kļūst jutīgi pret jebkuru kairinājumu - aukstu gaisu, fizisku slodzi. Nemotivētas klepus lēkmes un elpas trūkums naktī ir viens no astmai raksturīgiem simptomiem. Ilgstoši neārstēts, iekaisums progresē un bronhos var attīstīties neatgriezeniskas pārmaiņas, kas apgrūtina elpošanu.
Astma katram cilvēkam izpaužas atšķirīgi, tā ir slimība ar dažādu simptomu kopumu, un arī ārstēšana atšķiras. Vienam astmu rada alerģija pret mājas putekļiem vai dzīvnieku spalvām, citam astma attīstās gadiem ilgas smēķēšanas rezultātā, bet vēl citiem astma sākas pēc smagi izslimotas vīrusa infekcijas.
Mūsdienās astma ir kļuvusi par vienu no biežāk sastopamajām elpošanas ceļu slimībām pasaulē. Ar to slimo arvien vairāk, arī Latvijā, turklāt visos vecumos - aptuveni no 10 līdz procentiem bērnu un no pieciem līdz 10 procentiem pieaugušo. Tās ir biežākās slimības, kuru dēļ tiek traucētas darba spējas un ikdienas dzīves kvalitāte Latvijā.
Lielāks risks alerģiskiem cilvēkiem
Lielāks risks saslimt ar astmu ir tad, ja ar šo slimību ģimenē sirgst pirmās pakāpes radinieki. Par iespēju dzīves laikā saslimt ar astmu signalizē arī alerģiskas reakcijas – ja bērnībā diagnosticēta alerģija pret kādiem pārtikas produktiem vai, piemēram, bijis atopiskais dermatīts, ar ko mūsdienās vieglā formā slimo daudz bērnu. Aptuveni 70 procenti astmas slimnieku cieš no dažādām alerģijām.
Astma var attīstīties gan pēkšņi, gan pamazām, daudzu gadu laikā – cilvēks nojauš, ka ar elpceļiem kaut kas nav kārtībā, piemēram, katru gadu koku plaukšanas laikā vairākus mēnešus mokās ar alerģiskām iesnām, bronhītu, klepo un izjūt elpas trūkumu, taču pārējā gada laikā jūtas labi un ārsta palīdzību nemeklē. Taču plaušu funkcijai gadu gaitā pasliktinoties, kādā brīdī sezonālas problēmas var izvērsties par nopietnu slimību, kad cilvēkam ikdienā regulāri jāsāk lietot medikamenti astmas kontrolei.
Tāpēc svarīgākā ziņa ir viena - ja vairākas reizes gadā ir klepus, kas ilgst vairāk nekā 10 dienas, un visas saaukstēšanās novirzās uz elpceļiem, noteikti ir jādodas pie ģimenes ārsta vai plaušu speciālista, lai izslēgtu saslimšanu ar astmu.
Daži interesanti fakti par astmu
- Bērnībā astma biežāk attīstās zēniem, nevis meitenēm, savukārt pieaugušo vidū astma biežāk izplatīta sieviešu vidū;
- Sabiedrībā visai plaši ir izplatīts mīts, ka bērni, kas slimo ar astmu, no tās ar laiku "izaug". Patiesībā lielai daļai bērnu ar pastāvīgu astmu simptomi saglabājas arī turpmākajā dzīvē, taču kādā brīdī tie var norimt un pēc ilgāka laika, kad cilvēks par slimību varbūt jau aizmirsis, atkal parādīties;
- Astmu nereti sauc par bērnu slimību, taču patiesībā astma bieži skar arī gados vecākus cilvēkus, turklāt senioriem astmu diagnosticēt un ārstēt ir grūtāk nekā bērniem. Tāpēc arī vecākiem cilvēkiem ieilgušu klepu, īpaši, ja to pavada elpas trūkums, čīkstoņa plaušās, nevajadzētu atstāt bez ievērības, bet meklēt ārsta palīdzību;
- Tikai nelielai daļai jeb 10 procentu astmas slimnieku attīstās smaga astma, kas prasa specifisku ārstēšanu. Pārējiem, pareizi un regulāri lietojot astmas medikamentus, slimības simptomus var ierobežot tā, ka astma ikdienā netraucē turpināt visas ierastās aktivitātes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
