- "Mans mazais pieteicās ļoti ātri jau attiecību sākumā. Abortu uztaisīt nepaspēju, un puisis mani pameta. Sāpēja ļoti, gandrīz visu grūtniecības laiku. To periodu atcerēšos kā vienu lielu murgu. Bērns piedzima pirms nepilniem četriem mēnešiem ļoti smagās dzemdībās. Arī tagad viegli nav, iet kā pa kalniem un lejām. Grūtākās jau ir tieši šīs psiholoģiskās sāpes – es savu pirmdzimto nesagaidīšu mīlestībā ar otro pusīti vairs nekad. Tas vilciens ir aizgājis. Man vairs nekad nebūs ģimene klasiskā tās izpratnē.
To ir grūti pieņemt, jo tā jau ir man dzīve, kurā neiet tā, kā gribētos. Ja grūtniecības laikā man bija depresija, tad tagad tā ir kļuvusi vēl lielāka. Protams, pamazām cenšos dzīvi pieņemt tādu, kāda tā ir, bet tas nākas grūti. Ja man būtu jāizvēlas, nezinu, vai spētu otrreiz kam tādam atkal iet cauri. Visticamāk, noteikti nē. Viens ir pati grūtniecība, bet otrs – apziņa, ka tev savs bērns būs jāuztur, viss jāpakārto viņam, turklāt mazajam nebūs tēva.
Viena lieta, ka grūti ir man, bet otra – grūti taču ir arī viņam. Tā nu visu mūžu varēšu sisties cauri dzīvei. Man vismaz nav lielu finansiālu grūtību, kā arī ir dzīvesvieta, bet, ja vēl būtu tas, tad nezinu, ko izdarītu…"
- "Arī es paliku viena grūtniecības laikā, turklāt divas reizes - 3. un 8.mēnesī. Īsi pirms meitas dzimšanas gan atjaunoju kopdzīvi ar vīru un šobrīd zinu, ka tā ir labāk, jo es nebūtu spējusi viena tikt galā ar mazuli. Taču grūtniecības laiks teju viss tika noraudāts - man vieglāk būtu bijis saskaitīt dienas, kad neraudāju un jutos kaut mazliet stabili.
Mani tajā situācijā visai maz uztrauca finanses vai tas, kā es viena audzināšu bērnu - man tas bija pirmais bērniņš, bet līdz šim bija jau gūta pieredze ar veseliem un mierīgiem bērniem, tāpēc es pat iedomāties nevarēju, ka mazulis var būt tik jūtīgs, ka mums jau sākumā būs dažādas ķibeles un veselības problēmas.
Es lielāko daļu laika raudāju par nepiepildīto mīlestību un sapņiem, par pazemojumu un pieviltajām cerībām, par neturētiem solījumiem un bērnu, kam būs jāaug vienam. Arī nevarēju gulēt, ļoti strādāju ar savu psihi, centos sevī iedvest mieru, centos ar katru šūnu izjust nogurumu un aizmigt. Bieži sev atkārtoju, ka viss būs labi, ka notikušais nav pasaules gals, ka pasaules gals ir tikai tad, kad ir pasaules gals (šo paņēmu no vienas grāmatas).
Lasīju dažādu psiholoģisko literatūru - par emocionālo atkarību, par piedošanu, par pašsuģestiju un pašiedvesmu. Tā kaut kā cīnījos, bet jāsaka, ka tie rezultāti nebija tik spoži. Ļoti būtu palīdzējis, ja būtu bijuši cilvēki, ar kuriem sarunāties - bet man apkārt nebija neviena, kurš būtu bijis gatavs katru dienu klausīties manas pārdomas un pārdzīvojumus. Sievietēm, kuras atrodas līdzīgā situācijā, silti iesaku runāt ar tuviniekiem, atrast kādas atbalsta personas, kaut psihologu, kurš gatavs uzklausīt un just līdzi. Nu, jā, un, lai gan sākotnēji tā noteikti nešķiet, kaut kādā ziņā pat varētu būt vieglāk, ja tiks aizvērtas durvis uz pagātni. Ja vīrietis jau ir izdarījis savu izvēli, pametis sava bērna māti un aizgājis pie citas sievietes, atpakaļceļa nav.
- "Varu padalīties ar savu pieredzi - es pati pametu savu draugu, kad biju 3. mēnesī. Jā, jā, es esmu tā bezatbildīgā, kura pārgulēja ar vīrieti, kurš nav mans vīrs – un neko, man tagad ir super bērniņš.
Diemžēl vīrietis, lai cik pirms tam viss bija labi un lieliski, nespēja tikt galā ar to, cik krasi viss mainīsies. Tomēr nekas dramatisks ar mani nav noticis. Viss ir lieliski, jo manam bērnam nav jāklausās strīdos un pazemojumos, kuri būtu jāpiedzīvo, ja es nebūtu viņa tēvu atstājusi. Laiks visu saliek pa plauktiņiem, dzīve iet uz priekšu. Lai zinātu, ka esmu darījusi sevis labā visu maksimālo, grūtniecības laikā apmeklēju psihoterapeitu, daudz laika pavadīju ar tuviniekiem, draudzenēm, pozitīvās kompānijās."
- "Es savu bērniņu arī gaidīju viena. Daudz raudāju, jo ar vīrieti bijām kopā piecus gadus. Viņš zvērēja mūžīgu mīlu, bet, kad uzzināja, ka esmu stāvoklī, nobijās un jau pēc nedēļas gulēja ar citām, kamēr es savācu to, kas man bija mugurā un aizgāju no viņa ar bērnu zem sirds.
Un? Esmu laimīgākā sieviete pasaulē. Pašlaik lasu Ņūtona grāmatu "Dvēseļu ceļojums". Tā palīdz izprast daudzas lietas. Arī man bija smagas dzemdības, tomēr palīdz tas, ka apzinos, ka vairs nekad nebūšu viena. Šobrīd, atskatoties uz pagātni, man šķiet, ka visi pārdzīvojumi bija lieki."
- "Kad paliku stāvoklī, man bija divkāršs pārsteigums un sāpēja ļoti, jo pirmajās 12 grūtniecības nedēļās uzzināju, ka mani krāpj un ka gaidu šī krāpnieka bērnu. Bija grūti aprast ar domu, ka kas tāds noticis ar mani. Naktīs nevarēju aizmigt, domāju, kā varēja tā viss notikt. Pēc mazuļa piedzimšanas līdz viņa sešu mēnešu jubilejai nodzīvojām ar bērna tēvu kopā un tikai tad izšķīrāmies. Sakārtoju papīrus, alimentus, biju nedaudz attapusies pēc visa, kas noticis.
Mazulis piedzima priekšlaicīgi – trīs nedēļas par ātru, jo piedzīvoju neskaitāmas citas vilšanās un uztraukumus. Paldies Dievam, viss ar bērnu ir kārtībā – puika ir vesels un ņiprs. Atbalsta no bērna tēva gan nekad nav bijis, un to arī negaidu. Šobrīd dēliņam ir vairāk nekā divi gadi. Dzīvojam un esam viens otram. Raugāmies uz dzīvi ar smaidu.
Tēvu dēliņš nepazīst, lai cik skumīgi tas arī neliktos, bet katrs jau izdara savu izvēli. Esmu pārliecināta, ka viņa tēvu Dievs tāpat ar laiku sodīs. Zinu, ka šobrīd viņš regulāri nodzeras līdz baltajām pelītēm, lai gan sieviete, pie kuras viņš aizskrēja, nolika viņu pie vietas nekavējoties. Viņai jau bija savi divi bērni, nesen laikam piedzimis arī kopējs. Cik esmu dzirdējusi, labi viņam neklājas.
Tomēr es nebēdāju par sevi, jo dzīve taču iet uz priekšu. Ar mazo ir daudz jauku un neaizmirstamu mirkļu, viņš dod daudz enerģijas, un zinu, ka arī es sastapšu savu vīrieti, kurš novērtēs un mīlēs mūs abus."
- "Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, nekavējoties to pavēstīju savam vīrietim. Precējušies nebijām, taču viss vedināja uz kopīgas ģimenes veidošanu un man šķita, ka viņš par šo vēsti būs tikpat priecīgs, kā es.
Diemžēl kļūdījos, jo, lai gan vīrietis it kā izrādīja prieku un mūsu attiecībās nekas nepasliktinājās, jutu, ka viņš pamazām arvien vairāk distancējas no manis. Grūtniecības laikā izjutu rūpes no viņa puses gan par savu veselību, gan par pašsajūtu, gan mazā attīstību, tomēr nemitīgi mani pavadīja sajūta, ka viss tiek darīts pienākuma apzinās pēc. Un tā arī bija.
Lai gan jau ir pagājuši četri gadi, es joprojām nespēju saskatīt loģiku vīrieša rīcībā. Viņš sagaidīja, kad piedzimst mazulis, šo to palīdzēja viņa dzīves pirmajos mēnešos, taču, kad meitai paritēja gads un mēs jau krietnu laiku bijām dzīvojuši vienkārši kā istabas biedri, vīrietis paziņoja, ka vēlas šķirties. Neesot izbaudījis jaunību. Neesot sasniedzis savā karjerā tos augstumus, kas ļautu pienācīgi nodrošināt ģimeni.
Pretrunu bija ļoti daudz un, lai gan jutu, ka kas tāds tuvojas, viņa rīcība mani tik un tā šokēja. Priecājos, ka manī bija saglabājies gana daudz lepnuma, lai nelūgtos viņam saglabāt ģimeni, atkal iemīlēt mani. Izšķīrāmies ātri, nokārtoju alimentus. Sākumā mazuli vēl laiku pa laikam apciemoja, reizēm pat pieskatīja, taču nu jau gandrīz divus gadus mūsu saziņa ir pilnībā pārtrūkusi.
Meitiņu audzinu viena, cenšos kaut kā savilkt kopā galus, jo ar alimentiem mums abām nepietiek, savukārt auklīte izmaksā dārgi un mazo ne vienmēr varu uzticēt mammai, taču kā nebūt cenšamies izdzīvot un dzīvot. Protams, ir grūti, taču tā mīlestība, ko sniedz bērns, ir neizmērojama. Saikne starp vīrieti un sievieti ir vien vāja atblāzma tām jūtām, kas valda starp māti un bērnu."
- "Es pati piedzimu vientuļajai mātei un arī savu meitiņu audzinu viena. Nu jau gandrīz piecus gadus esmu šķīrusies no vīra, meitai ir deviņi gadi. Lai gan bijām laimīgi un iemīlējušies, kaut kā tomēr nespējām nosargāt savu ģimeni, ko bijām izveidojuši. Bija krāpšana, nenākšana mājās, pazušana gandrīz uz nedēļu, strīdi, beigās – arī fiziska manis iespaidošana. Bērns to visu redzēja, es biju gandrīz sabrukusi, sapratu, ka tā dzīvot nevēlos. Iesniedzu šķiršanos. Lieki piebilst, ka uz nevienu no sēdēm bijušais vīrs neieradās. Arī alimenti mums netiek maksāti.
Šobrīd ar finansēm palīdz māte, arī es meklēju iespējas, kā vairāk nopelnīt. Ceru, ka sastapšu savu īsto mīlestību, ceru, ka mums būs labāka dzīve, jo šobrīd brīžam iet smagi un pārdzīvoju, ka meitiņai nevaru sniegt visu to, ko viņa būtu pelnījusi, kā arī pavadīt ar viņu vairāk laika, strādājot mazāk…"
Palīdzības resursi grūtniecēm un vientuļajām māmiņām krīzes situācijās:
Rīgā un Rīgas reģionā:
Grūtniecības krīzes centrs: (nodrošina piedāvātos pakalpojumus visā Latvijā)
Rīga,Tērbatas iela 38, tālr. 67227033 (www.krizescentrs.lv)
Palīdzība šādās situācijās:
- Neplānota grūtniecība;
- Aborts un ar to saistīta depresija (pēc aborta sindroms);
- Spontānais aborts;
- Pāragrs bērna zaudējums;
- Nepieciešamas drēbītes bērniem vai mammām vai kādas citas mantas;
- Nepieciešama informācija par sociālo palīdzību;
- Mēs jūs ar prieku gaidīsim mierīgā un draudzīgā atmosfērā, kur varēsiet saņemt atbalstu, palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai pieņemtu informētu lēmumu attiecībā uz savu situāciju!
Misija "Dzīvības vērtība"
Rīga, Lāčplēša iela 37, tālr. 28302275
Palīdzība sievietēm, kurām radušās problēmas grūtniecības dēļ, it īpaši sievietēm, kuras apsver aborta iespēju informācijas vai atbalsta trūkuma dēļ. Apmācīti grūtniecības konsultanti sniegs informāciju un katrai sievietei īpaši piemērotu atbalstu, veidojot individuālas attiecības ar katru, informējot arī par iespējām saņemt turpmāku palīdzību no citām iestādēm. Materiāla un psiholoģiska palīdzība; informācija par adopcijas iespējām.
Kustība "Par Dzīvību"
Rīga, Klostera iela 4, tālr. 67507267 (www.prolife.lv)
"Māras"- krīzes centrs sievietēm ar bērniem
Rīga, Cieceres iela 1, tālr. 26362287,
e-pasts: mcentrs@rsa.lv
www.samariesi.lv
Mītnes vieta, psiholoģiska palīdzība personām, kas cietušas no prettiesiskām darbībām; krīzes situācijā nonākušas ģimenes; palīdzība sievietēm ar bērniem pēc atgriešanās no ieslodzījuma vietām.
Ģimenes krīzes centrs "Mīlgrāvis"
Rīga, Ezera iela 21, tālr. 67012515,
e-pasts: gimenes@krize.lv, www.krize.lv
Mītnes vieta, psiholoģiska palīdzība krīzes situācijās.
Rīgas Pašvaldības bērnu un jauniešu krīzes centrs bērniem
Maskavas ela 178. Tālrunis - 67848107
Palīdzība personām krīzes situācijās.
Es gribu dzīvot
Rīga, Meža prospekts 38A, tālr. 29374749
Atbalsta centrs bērniem "Paspārne"
Jūrmala, Dzirnavu iela 36/38, tālr. 67730209, e-pasts: spriditis@apollo.lv
Palīdzība krīzes situācijā nonākušiem bērniem un viņu pavadoņiem.
Krīzes centrs "Laipas"
Ogre, Suntažu iela 2, tālr. 65022924
Mītnes vieta sievietēm ar maziem bērniem; palīdzība no vardarbības cietušiem bērniem.
Zantes ģimenes krīzes centrs
Zantes pagasts, Kandavas novads, Skolas iela 4, tālr. 26353631
e-pasts: aija52@inbox.lv, www.zantesgkc.lv
Mītnes vieta ģimenēm ar bērniem, psiholoģiska palīdzība.
Allažu ģimenes un bērnu atbalsta centrs
"Austrumi", Allažu pagasts, Siguldas novads, tālr. 67148606
e-pasts: ziemelea@inbox.lv
Palīdzība personām krīzes situācijās.
Patvēruma centrs grūtniecēm "Pakāpieni"
Tukums, Rīgas iela 41, tālr. 63122459
E-pasts : mispakap@latnet.lv, www.pakapieni.lv.
Mītnes vieta, psiholoģiska palīdzība.
Vidzemes reģionā:
"Pestīšanas armijas" Skangaļu muižas krīzes centrs
"Skangali", Liepas pagasts, Priekuļu novads,
tālr. 6417200, e-pasts: skangali@pestisanasarmija.lv, www.pestisanasarmija.lv
Palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām, mītnes vieta.
Smiltenes novada bērnu un ģimenes atbalsta centrs
Smiltene, Galdnieku iela 10 b,
tālr. 64774962, e-pasts: skola@datne.apollo.lv
Mītnes vieta, psiholoģiska palīdzība no prettiesiskām darbībām cietušām personām.
Biedrība "Ģimenes šūpulis"
"Jaunpalejas", Kauguru pagasts, Beverīnas novads
tālr. 29119593, e-pasts: rudite.bruvere@gmail.com, www.gimenes-supulis.lv
Palīdzība un mītnes vieta grūtniecēm un jaunajām māmiņām.
Biedrības "Cerību centrs" grūtnieču un jauno māmiņu atbalsta centrs "Madaras"
"Madaras", Liepas pagasts, Priekuļu novads, tālr.26362287, www.luteranidzivibai.lv
Palīdzība grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes situācijās.
Latgales reģionā:
Daugavpils pilsētas ģimenes atbalsta centrs/patversme
Daugavpils, Šaurā iela 26, tālr. 65423700, www.soclp.lv
Mītnes vieta, palīdzība krīzes situācijās.
Preiļu novada sociālā dienesta krīzes centrs
Līči, Jaunatnes iela 1, Preiļu pagasts, Preiļu novads, tālr. 29298830
e-pasts: inta.pelse@preili.lv
Palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām.
Alternatīvās aprūpes pakalpojumu centrs "Rožlejas"
Draudzības laukums 1, Rožupe, Rožupes pagasts, Līvānu novads
tālr. 65300842, e-pasts: anita.stikane@inbox.lv
Palīdzība bērniem krīzes situācijās.
Balvu ģimenes atbalsta centrs ar krīzes istabu
Balvi, Raiņa iela 52, 3. stāvs, tālr. 64521997, e-pasts: gimene@balvi.lv
Palīdzība sievietēm ar bērniem krīzes apstākļos.
Naujenes bērnu nama mātes un bērna atbalsta centrs "Avotiņi"
Daugavas iela 2, Krauja, Naujenes pagasts, Daugavpils novads
tālr. 65440257, e-pasts: bernunams@inbox.lv
Palīdzība grūtniecēm un jaunajām māmiņām, mītnes vieta.
Zemgales reģionā:
Jēkabpils sociālā dienesta ģimenes atbalsta centrs
Jēkabpils, Rīgas iela 237, tālr. 65221745, e-pasts: kastanis0907@inbox.lv
Palīdzība krīzes situācijās.
Jēkabpils novada sociālā dienesta struktūrvienības "Ģimenes atbalsta un krīzes centrs"
"Mežvijas", Leimaņu pagasts, Jēkabpils novads
tālr. 65220735, e-pasts: ritma.rubina@jekabpilsnovads.lv
Mītnes vieta, psiholoģiska palīdzība krīzes situācijās.
Dobeles novada sociālā dienesta atbalsta centrs ģimenēm
Dobele, Brīvības iela 11, tālr. 63721631, e-pasts: sad@dobele.lv
Palīdzība krīzes situācijās mātēm un bērniem.
Ģimenes krīzes centrs "Dzeguzīte" - atbalsta nodaļa ģimenēm ar bērniem
Irši, Iršu pagasts, Kokneses novads, tālr. 65163510
e-pasts: dzeguzite1@inbox.lv, www.dzeguzite.lv
Palīdzība personām krīzes situācijās, mītnes vieta.
Neretas novada krīzes centrs
Nereta, Rīgas iela 6, tālr. 65176450, e-pasts: ina222@inbox.lv
Centrs "Elizabete"
Jelgava, Filozofu iela 3C, tālr. 67020955
e-pasts: centrselizabete@inbox.lv, www.centrelizabete.org
Palīdzība personām krīzes situācijās.
Kurzemes reģionā:
Vaiņodes pamatskolas ģimenes atbalsta centrs "Dialogs"
Vaiņode, Raiņa iela 60, tālr. 63464460
e-pasts: c-dialogs@inbox.lv, www.visk.lv
Atbalsta centrā var uzturēties mamma ar bērnu.
Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem "Paspārne"
Ventspils, Talsu iela 39, tālr. 63661515
e-pasts: pasparne_kc@inbox.lv
Mītnes vieta krīzes situācijā.
Talsu novada krīžu centrs
Talsi, Saules iela 7, tālr. 63291147, e-pasts: info@krizucentrs.lv, www.krizucentrs.lv
Patvērums nepilngadīgām grūtniecēm, mātēm ar bērniem.
Avots: http://www.pardzivibu.lv/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
