Kniebšana, grūstīšanās, apsaukāšanās – tipiskākās mobinga izpausmes bērnudārzā  (4)

Lai iespējami novērstu bērnu vēlmi kādu ietekmēt skolā, ir svarīgi attīstīt bērnu sociālās prasmes, empātiju un emociju pašregulācijas spējas jau bērnudārzā. Oktobrī un novembrī ar Rīgas domes Labklājības departamenta atbalstu desmit Rīgas bērnudārzos notiks nodarbības vecākiem ar mērķi sniegt vecākiem informāciju par mobingu un palīdzēt saskatīt iespējas mobinga izpausmju mazināšanā. Savukārt "Centra Dardedze" antimobinga programmu mazo bērnu skolotājiem "Lielās dzīves skola" jau nākamā pedagogu grupa apgūs oktobra beigās.

Kā atzīmē psiholoģe Dziļuma, par mobingu varam runāt gadījumos, ja jebkādas negatīvas darbības teikt veiktas ilgākā laika periodā un sistemātiski vērstas pret vienu vai vairākiem cilvēkiem ar mērķi viņus pazemot un sāpināt. Jā, konflikts var izvērsties mobingā. Tomēr ikdienas konflikts, pēc kura iesaistītās puses neturpina viena otru pazemot, nav klasificējams kā mobings.

Kniebšana, apsaukšanās, grūstīšanās, izstumšana jeb ilgstoša nedraudzēšanās ar kādu bērnu – tās it tipiskākās bērndārznieku mobinga izpausmes. Kā uzsver Dziļuma, bērnu sociālās prasmes un spēja izprast un regulēt savas emocijas sāk attīstīties jau pirmsskolas divu, trīs gadu vecumā bērns mēdz izrādīt, ka grib kādam palīdzēt, atbalstīt, jau šajā vecumā bērniem attīstās spēja sadarboties ar citiem. Empātijas prasmes sāk attīstīties jau agrā bērnībā, tādēļ ir ļoti svarīgi runāt ar bērniem par to, kā jūtas citi, par to kā jūtas arī viņi paši. Svarīgi jau mazotnē palīdzēt, ieteikt un ar savu piemēru demonstrēt bērniem praktiskus paņēmienus, kā komunicēt ar citiem - – ko teikt, ja gribas iesaistīties spēlē, ko darīt, ja gribas to rotaļlietu, ar kuru spēlējas kāds cits, uzsver psiholoģe.

Starp bērniem var rasties un rodas konflikti, un tas ir tikai normāli. Piemēram, divi bērni nespēj vienoties par to, kādu spēli spēlēt – viens grib spēlēties ar lellēm, otrs – uzspēlēt bumbu. Abi kļūst dusmīgi, aizvainoti, pārmet, ka otrs negrib spēlēties kopā. Jā, šī ir konfliktsituācija, bet tā ir pārejoša, šādās reizēs nevar runāt par mobingu. Ja pieaugušais konflikta situācijā iesaistās un piedāvā praktisku risinājumu, palīdz bērniem izprast gan savas, gan otra emocijas, konflikts var būt laba iespēja trenēt saskarsmes prasmes.

Lai iespējami izvairītos no mobinga izpausmēm, ir ļoti svarīgi, lai katrs bērns justos kaut kādā veidā svarīgs. Katram bērnam piemīt kādas pozitīvas rakstura iezīmes, ir lietas, ka tieši viņam vislabāk padodas. Tādēļ, lai bērns iegūtu uzmanību pozitīvā gaismā, pieaugušajiem – audzinātājām, skolotājiem, vecākiem – jāprot saskatīt un izcelt bērna īpašās iezīmes un spējas. Ja bērnam pietrūkst iespēju parādīt sevi labā nozīmē, tad viņš mēģinās uzmanību un statusu iegūt citādi – darot citiem sliktu, skaidro psiholoģe.

"Dardedze" speciālisti vada nodarbības bērnudārzu audzinātājām, skaidrojot, cik svarīga ir pieaugušo tūlītēja reakcija uz kādu negatīvu darbību. Piemēram, bērni pie skapīšiem ģērbjas pastaigai. Kāds bērns sāk vienu apsaukāt, izsmiet, daļa citu bērnu sāk smieties līdzi. Tādā veidā izsmējējs iegūst citu uzmanību, var sajusties pārāks. Ja pieaugušais neiejauksies, bērns nesaņem uzvedības korekciju, kā arī, ja viņam netiek nodrošināta iespēja citā - pozitīvā veidā gūt ievērību un apliecināt sevi, tad arī šīs negatīvās darbības tiks atkārtotas, jo sajusties stiprākam un būt uzmanības centrā var būt patīkami. Tieši tas pats attiecas uz vecākiem, jo tieši viņi bērnudārza vecuma bērniem ir visnozīmīgākie cilvēki pasaulē un lielā mērā var veicināt bērnu empātijas un sociālo prasmju attīstību.

Jā, nereti grupā ir viens vai pat vairāki bērni ar uzvedības grūtībām, tomēr audzinātājai bērnos jāspēj saskatīt šo bērnu stiprās puses, jāmēģina pamanīt, ko varētu izcelt. Svarīgi atcerēties, ka, lai saņemtu pozitīvu novērtējumu no pieaugušā, bērnam nav obligāti jāizdara kas ļoti īpašs – arī normāla uzvedība ir laba uzvedība. Bieži vien pret bērniem ar uzvedības grūtībām veidojas attieksme, ka viņus vaino it visā, kas vien apkārt notiek. Ja kādam bērnam nodarīts pāri, uzreiz aizdomu ēna gulstas uz šo vienu bērnu. Tā nedrīkstētu būt. Audzinātājai ir rūpīgi jānoskaidro situācija, lai saprastu, kas ir noticis, norāda psiholoģe.

"Bērni šajā vecumā ir elastīgi, viņi labprāt pieņem jaunas idejas, labprāt iesaistās praktiskās aktivitātēs," saka Dziļuma, kā piemēru minot vienu no programmas "Lielās dzīves skola" aktivitātēm bērnudārzu grupiņās veidot "miera ostu". Tā ir vieta, kur var norobežoties no citiem, justies ērti un kur bērns jebkurā brīdī, kad jūt tādu nepieciešamību, var aiziet padomāt, pasēdēt, nomierināties. Šī vieta var kalpot arī izlīgšanas sarunām starp diviem ķildniekiem. Bērniem ir jāmāca izteikt savas emocijas, pateikt, kā viņš jūtās, ko viņš vēlētos sagaidīt no otra, protams, svarīgi, lai bērni ikdienā redzētu, ka viņiem tuvie pieaugušie šādi izturētos arī paši, uzsver psiholoģe.

Fizisks mobings

Visas darbības, kas saistītas ar spēka pielietošanu pret otru cilvēku – fiziska iespaidošana, sišana, iekaustīšana, personīgo mantu iznīcināšana, kniebšana, grūstīšana. Šis mobinga veids sastopams visās vecuma grupās. Zēni vairāk pielieto fizisku vardarbību, nekā meitenes.

Tie, kuri fiziski dara pāri citiem, skolai parasti ir zināmi. Kad viņi kļūst vecāki, viņu uzbrukumi kļūst daudz agresīvāki. Šo veidu ir visvienkāršāk atklāt, norāda "Lielās dzīves skolas" speciālisti.

Verbāls mobings

Tā ir vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana. Tie ir vārdi, ko kāds bērns izsaka citam ar mērķi pazemot, izsmiet vai izjokot. Verbālais mobings notiek arī ar žestiem, ar mīmiku, sejas izteiksmēm, saskatīšanos, sasmaidīšanos. Tas ir visvienkāršākais veids, kā darīt pāri citam - ātri un precīzi un arī tad, ja bērna vai pusaudža rīcībā ir maz laika. Tā sekas var būt postošākas par fizisku mobingu, jo rētas nav redzamas. Sastopams visās vecuma grupās.

Izstumšanas jeb klusuma mobings

Cilvēks tiek izstumts no grupas, ignorēts, izolēts. Tas notiek tad, kad kādu no grupiņas, klases atstumj, ar viņu neviens nerunā, nevēlas draudzēties, apietas tā, it kā viņa/as nebūtu. Šis mobinga veids ir sastopams starp vecākiem bērniem, biežāk starp meitenēm. Vispostošākais šī mobinga veida efekts ir tas, ka vienaudžu grupa atraida brīdī, kad bērnam attiecības ar vienaudžiem ir vissvarīgākās.

Bērnudārzā bērni iemācās, kas ir "izstumšanas" vara. Tās var būt parastas lietas, kā: "Viņa nav mana draudzene un nevar nākt uz manu dzimšanas dienas ballīti!". Pirmajos skolas gados kliķes var veicināt cietsirdīgu uzvedību. Tomēr jaunākiem bērniem varētu būt grūti atšķirt ķircināšanu no mobinga. Speciālisti skaidro, ka ķircināšana ir rotaļīga un labvēlīga, tā ir divvirzienu kustība, bet mobings ir vienpusējs. Ķircināšana ir tikai neliela attiecību daļa. Mobings nosaka visu attiecību fonu. Ķircināšana tiek pārtraukta, kad bērns otrai personai pasaka, ka viņam tā nepatīk. Mobings turpinās pat pēc tam, kad upuris lūdz to pārtraukt, atšķirības skaidro "Dardedze" speciālisti.

Mobings, izmantojot modernās tehnoloģijas

Šis mobinga veids ir salīdzinoši jauns fenomens un sāka izpausties, attīstoties modernajām komunikāciju tehnoloģijām. Ar e-pasta, sociālo tīklu, interneta tērzētavām un mobilajiem tālruņiem ar fotografēšanas/filmēšanas funkciju tiek izplatīti attēli un/vai ziņas, kas sāpina. Izmantojot šīs tehnoloģijas, pāridarītāji savus upurus var pazemot, kad vien vēlas, publiski un ātri.

Par mobinga upuri var kļūt ikviens bērns. Mobings bieži ir vērsts pret vienu vai diviem bērniem klasē. Tie var būt fiziski vājāki, citādi domājoši vai ārēji atšķirīgi, taču tie nav noteicošie iemesli, jo par mobinga upuri var kļūt jebkurš bērns.

Iemesli var būt daudz un dažādi. Mobings ir uzvedība, kuru cilvēki iemācās, apgūst. Iespējams, ka paši pāridarītāji ir smagi cietuši kādā savā dzīves posmā. Cilvēki dara pāri citiem, jo tas viņiem ļauj konkrētā brīdī sajusties pārākiem par otru, viņi jūtas svarīgāki, ietekmīgāki, nozīmīgāki. Dažkārt cilvēki lieto mobingu, lai pievērstu sev uzmanību. Viņi domā, ka tas viņus padara populārus, vai arī tādējādi viņi paši cenšas iekļauties kādā konkrētā vidē. Diemžēl mobings nepadara nevienu populāru vai ietekmīgu. Gluži pretēji – tas padara cilvēku cietsirdīgu, ļaunu un nežēlīgu.

Tie bērni vai pusaudži, kuri izvēlas pazemot citus, paši savā dzīvē par kaut ko jūtas nedroši, tāpēc viņi cenšas iebiedēt citus, lai slēptu savas jūtas, vai arī izsmej citus, jo viņiem ir bail, ka kāds sāks izsmiet viņus.

Pāridarītāji parasti paši ir nelaimīgi cilvēki, kuri cenšas savu nelaimi pārcelt uz citiem. Viņi neuzņemas atbildību par savu rīcību. Viņiem ir vēlme citus kontrolēt un vienmēr visās situācijās būt uzvarētājiem. Viņi nespēj izprast to, kā otrs jūtas.

Pāridarītāji par upuri parasti izvēlas cilvēku, kuru spēs "uzvarēt". Tas atspoguļo viņu vājumu, jo viņi nekad neizvēlēsies sev līdzvērtīgu vai par sevi stiprāku personību.

Pāridarītāji izmanto "atšķirības", lai attaisnotu savu uzvedību. Piemēram, viņi varētu teikt: "Es to daru tāpēc, ka viņš ir briļļains muļķis", bet patiesībā viņu uzvedība nav saistīta ar to, ka pazemotais bērns valkā brilles. Pārējie pievienojas vai klusē, jo nav tik drosmīgi un paši baidās kļūt izstumti, bet velti. Visdrīzāk šādu cēlu rīcību – iestāšanos par kādu, kuru apceļ -, novērtētu arī pārējie.

Bērniem un pusaudžiem, kas pazemo un sāpina citus, arī pašiem ir vajadzīga palīdzība. Ja bērni un pusaudži neiemācīsies, kā mainīt savu uzvedību, tad, iespējams, tas viņiem pašiem nopietni kaitēs turpmākajā dzīvē.

Faktori, kas paaugstina risku kļūt par mobinga upuri:

Bērniem, mobinga upuriem, ir vairāk negatīvu domu un sajūtu par sevi nekā bērniem, kas nav to izjutuši. Mobinga upuri vainu meklē sevī, kā dēļ šiem bērniem rodas vainas apziņa un ir zems pašvērtējums. Sajūta, ka "ar mani kaut kas nav kārtībā" un "es nevienam neesmu vajadzīgs", var atstāt sekas nākotnē.

Šie bērni ieraujas sevī, pavada laiku vienatnē, un tas var iespaidot viņu komunikācijas (saskarsmes grūtības) spēju veidošanos ar citiem cilvēkiem. Viņi bieži izjūt bailes no kārtējā pazemojuma. Tas, protams, negatīvi iespaido koncentrēšanās spēju, un bērniem var pazemināties sekmes mācībās. Tieši mobinga dēļ bērni var sākt kavēt stundas un neapmeklēt skolu. Var parādīties galvas sāpes vai kādas citas sāpes, ko izraisa stress un nervu spriedze (fiziskie simptomi). Cilvēkiem, kuri izjūt mobingu, var būt izteikta nervozitāte, kā arī problēmas iemigt.

Saskaroties ar mobingu, veidojas arī bērna priekšstati par apkārtējo pasauli un cilvēku savstarpējām attiecībām. Viņi var izjust neuzticību pret apkārtējiem cilvēkiem, tāpēc nākotnē var rasties problēmas, veidojot attiecības ar līdzcilvēkiem.

Izjūtot mobingu ilgākā laika posmā, upuriem var rasties depresija. Negatīvās emocijas, grūtības sevi pasargāt un atbalsta trūkums var izraisīt bērnos domas par pašnāvību vai pat pašnāvības mēģinājumus.

Mobings bieži rodas, ja bērni nav nodarbināti. Lai interesantāk pavadītu laiku, viņi kādu vienaudzi izvēlas par savu izklaides objektu, tāpēc liela nozīme ir aktivitātēm starpbrīžos un pēc stundām.