Bērnā ieaudzināt pašvērtību jeb Kā savu laimi nepadarīt atkarīgu no noteikta zīmola džinsiem

Stāsts par Lāci jeb pašlepnumu

Iedomājies, ka eja pa mežu un tur satiec lāci. Īstu lāci, kas pavisam omulīgi sēž uz mīkstā sūnu paklāja, našķojas ar mazām, saldām meža ogām ar putukrējumu un ir pavisam apmierināts ar sevi un pasauli. Viņš draudzīgi uzsmaida un piedāvā apsēsties blakus. Viņš laipni iepazīstina ar sevi: "Laipni aicināti manā mežā, es esmu lācis Pašlepnums! Es priecāšos, ja pieņemsi mani tādu, kāds es esmu, un atzīsi mani par vērtīgu. Jo man ļoti patīk, ja vienkārši uz mani skaties!" Kamēr ērti iekārtojies un arī sāc mieloties ar zemenēm, tu apskati viņu: viņa brūno vilnu, draudzīgās acis un dziļo rūcošo balsi.

Pēkšņi parādās veikla, ruda vāverīte ar kuplu asti. Ļoti centīgi viņa nes riekstus un pēc tam no riekstu čaumalas ar abām ķepiņām meistaro mazu pirātu kuģīti. Čāpstinādams tavs draugs, lācis Pašlepnums, norūc: "Tā ir mana laba draudzene Pašpārliecība. Es tev saku, tas, ko viņa dara, nav prātam aptverams. Ja viņai kaut kas neizdodas, viņu tas nesatrauc, bet viņa mēģina tik ilgi, kamēr vai nu prot pati vai arī saņem palīdzību." "Un kāpēc tu esi viņas draugs?" varbūt jautāsi. "Nu, jā," saka smaidošais lācis, "ja es tāds nebūtu, tad Pašpārliecība nejustos tik droši un nevarētu tā koncentrēties darbam. Es domāju, ka tā ir laba darba dalīšana: Es, Pašlepnums, atbildu par labsajūtu, bet Pašpārliecība – par darīšanu."

Un kāds tam sakars ar tavu bērnu?

Ar skolas gaitu sākumu tu atkal mazliet tālāk atlaid bērnu plašajā pasaulē. Bērns mācās iepazīt citus cilvēkus un citus uzskatus. Viņam aizvien vairāk jāizlemj pašam, un tad ir labi, ja viņš pats labi jūt un zina, kā pats var sev palīdzēt. Psihologi šīs īpašības sauc par pašvērtību. Pašvērtība sastāv no pašlepnuma un pašpārliecības. Arī sākumskolas laikā varat atbalstīt bērnu attīstīt šīs divas īpašības.

Pašpārliecības iegūšanai sākumskolas laikā ir īpaša nozīme. Pašpārliecība ir iekšējā drošība, ka es kaut ko labi protu un esmu krietns. Skolā bērns apgūst daudz jaunu spēju. Arī vecāki kā paraugs aizvien saglabā nozīmīgumu. Ja kopā pildāt mājas darbus, parādiet bērnam, kā var labi mācīties, taču nepildi mājas darbus viņa vietā!

Palīdzi bērnam attīstīt savas darba spējas, piemēram, uzkopšanas laikā, skolā, mājiņas celšanā kokā, ēdiena gatavošanā un dziesmu dziedāšanā. Kopā izmēģiniet, vingrinieties un dažreiz arī kaut ko izlaidiet. Un, lūdzu, neaizmirsti: lai bērns varētu labi mācīties, viņam labi jājūtas. Veselīgs pašlepnums saka: "Ar mani viss kārtībā, un esmu vērtīgs kaut vai tikai tāpēc, ka es esmu!" Bērni šo sajūtu attīsta vispirms ar to, ka viņi aizvien piedzīvo, ka vecāki viņus mīl, lai vai kādi viņi būtu – piemēram, kad priecājies redzēt savu bērnu un uzsmaidi viņam vai arī vienkārši tikai noglāsti galvu.

Daži ieteikumi vecākiem

Kā izaug pašvērtība...

Ir mazas lietas, kurām pirmajā mirklī nav tiešas saistības ar šo tēmu. Bērns attīsta pašpārliecību, kad pamana, ka tu interesējies par viņa solīšiem – dažreiz maziem un tad atkal par lieliem. Turklāt runa nav par uzslavu, bet gan par sirsnīgu interesi, atklātu ziņkāri un pozitīvu atsauksmi. Runa nav arī par salīdzināšanu ar citiem bērniem. Vienmēr varēs atrast kādu, kurš tieši attiecīgajā jomā ir īpaši labs, jo salīdzināšana novirza uzmanību uz citu bērnu un līdz ar to nav piemērota tava bērna pašvērtības stiprināšanai.

Ja kaut kas noiet greizi, bērnam nav vajadzīgs žēlums, bet gan līdzjūtība un atsaucīgums. Tu bērnam palīdzēsi, ja spēsi redzēt un novērtēt viņu kā unikālu būtni. Tev ir pats par sevi saprotams zināt, ko vislabprātāk darāt brīvajā laikā, kā atpazīt jaukus cilvēkus un kādus darbus labprāt darīt. Tavs bērns vēlētos atklāt šīs puses sevī. Tāpēc viņam viss jāizmēģina. Sākot ar dažādiem kustību veidiem, piemēram, futbolu, tenisu, klavierspēli vai veidošanas kursiem, līdz pat dažādām grupu aktivitātēm. Bērns grib izmēģināt savas jutekļus, iepazīt sevi un savas spējas, kā arī īstenot savas intereses. Turklāt runa nav par to, lai apstrādātu visu iespēju milzīgo sarakstu. No visām šīm lietām bērns arī smelsies pietiekami daudz spēka, lai izpildītu savus skolas pienākumus.

Pašvērtība un patēriņš

Bērniem jāmācās sadzīvot ar mūsu patērētāju sabiedrības spiedienu, kas sākas jau ļoti ātri skolas pagalmā. Viņi visu dzīvi tiks konfrontēti ar patēriņa spaidiem un reklāmu. Vecāki var palīdzēt bērnam orientēties patēriņa pasaulē, stiprinot bērna neatkarību un pašvērtību.

Pirmkārt, izšķiroša nozīme ir vecāku paraugam. Ja vecāki paši rīkojas ar naudu un izturas pret patēriņu apzinīgi, bērns uzzina, ka var būt laimīgs arī tad, ja viss nepieder, un ka savas vērtības apzināšanās nav atkarīga no noteiktu lietu īpašuma un pirktspējas.

Otrkārt, ir būtiski, lai lietās, kas attiecas uz bērnu, viņš arī pēc iespējas varētu piedalīties lēmuma pieņemšanā. Bērni, kuri iepērkoties un par rītdienas drēbju izvēli ir pieraduši izlemt paši, vieglāk attieksies pret savu apģērbu un spēs aizstāvēt savu izvēli arī biedru priekšā.

Ja bērni uzstāj uz noteikta zīmola iegādi, piemēram, ka jāpērk penālis ar noteiktiem komiksu varoņiem, kas maksā trīsreiz dārgāk nekā vienkāršāks modelis, kas tāpat atbilst visām prasībām, ir būtiski piedāvāt alternatīvas. Ja bērns izšķiras par lētāku penāli, tad summas atšķirību – vai daļu no tās – var izmantot, lai izpildītu citu bērna vēlēšanos, piemēram, jaunam velosipēdam. Cita alternatīva ir: "Ja tu noteikti gribi dārgāko penāli, tad šo papildu summu maksā no savas kabatas naudas vai ietaupījumiem." Spēt izlemt pašam bērnam ir viņa autonomijas pazīme un tas paaugstina pašvērtību. Turklāt viņš mācās izprast cenas un vērtības sakarību un kļūst neatkarīgāks un patstāvīgāks no reklāmas un citiem ietekmēšanas līdzekļiem.