Stāsts par Lāci jeb pašlepnumu
Iedomājies, ka eja pa mežu un tur satiec lāci. Īstu lāci, kas pavisam omulīgi sēž uz mīkstā sūnu paklāja, našķojas ar mazām, saldām meža ogām ar putukrējumu un ir pavisam apmierināts ar sevi un pasauli. Viņš draudzīgi uzsmaida un piedāvā apsēsties blakus. Viņš laipni iepazīstina ar sevi: "Laipni aicināti manā mežā, es esmu lācis Pašlepnums! Es priecāšos, ja pieņemsi mani tādu, kāds es esmu, un atzīsi mani par vērtīgu. Jo man ļoti patīk, ja vienkārši uz mani skaties!" Kamēr ērti iekārtojies un arī sāc mieloties ar zemenēm, tu apskati viņu: viņa brūno vilnu, draudzīgās acis un dziļo rūcošo balsi.
Labklājības ministrijaBērndārznieksBērndārznieka audzināšanaSākumskolaSkolēna emocionālā attīstība un mācībasBērna audzināšana
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
