Skola vai bērnudārzs, pulciņi, jaunas informācijas un iespaidu gūzma, un vēl vecāku un pedagogu iegribu izpilde… Nav jābrīnās, ka daudzi bērni, tostarp arī vēl pavisam maziņi, pastāvīgi atrodas stresa ietekmē. Kā gan atpazīt, ka bērns jūtas stresā? Portāls Deti.mail.ru apkopojis speciālistu nosauktās 10 tipiskākās pazīmes, kas liecina – bērns ir pakļauts stresam.
Vārds "stress" ir angļu izcelsmes, kas tulkojumā nozīmē "spiediens, slodze, spriedze". Tas rodas intelektuālas un emocionālas pārslodzes rezultātā.
Ja pieaugušais pats sevī spēj atpazīt stresa simptomus un lūgt kādam palīdzību, tad bērniem šajā ziņā klājas daudz grūtāk. Bērns nesaprot, tieši kas ar viņu notiek, kā atbrīvoties no sliktā noskaņojuma. Tādēļ vecākiem jāprot saskatīt stresa pazīmes un palīdzēt mazajam tikt galā ar šīm situācijām.
Stresa izpausmes un palīdzība
1. Regress
Tas nozīmē atgriešanos pie agrīnās bērnības uzvedības formām: bērns sāk sūkāt īkšķi, raud, kad mamma aiziet, pastiprināti pieprasa pieaugušo uzmanību.
Ko darīt? Traucēt "regresēšanu" nav ieteicams. Bērnam šajā brīdī ir nepieciešams vien tas, lai kāds pieaugušais viņu paglaudītu, nomierinātu. Ļaujiet regresam pašam pāriet, tas notiks.
2. Bailes
Ja pēkšņi normāls bērns pārvēršas par "trusi bailuli", tas nozīmē, ka viņš noteikti atrodas stresā. Vecākiem jāpievērš uzmanība, ja bērns pēkšņi visur aizver durvis, visu laiku pārbauda, vai atslēga ir aizslēgta, visur slēdz gaismas. Viņš baidās ne tikai no tumšas istabas, bet arī no gleznas pie sienas, no trokšņa kāpņu telpā, no klusuma.
Ko darīt? Iesaisti bērnu kādā aktīvā spēlē vai zīmēšanā – abas šīs nodarbes ļoti labi atslābina. Ar šo nodarbju palīdzību mēģini saprast baiļu iemeslus vai arī nemanāmi noklausies bērna sarunas ar savām rotaļlietām.
3. Agresivitāte
Ja tu pamani, ka mazais, kurš iepriekš bijis paklausīgs un draudzīgs, ne no šā, ne no tā sācis lietot rupjus vārdus, atbildēt asi un strupi, sācis kauties, mest pa sienu ar rotaļlietām un grāmatām, draud citiem, tad zini – tā ir stresa izpausme.
Ko darīt? Agresiju nevar noliegt, labāk mēģināt to "pārnest" citās formās: mācīt aizstāvēt savu patiesību, analizēt situāciju kopā. Meklē konstruktīvu pieeju sakāpinātās bērna enerģijas izlādēšanai: aktīvs sports, kustību spēles ar citiem bērniem, varbūt sarīkojiet leļļu kauju?
4. Krasas garastāvokļa izmaiņas
Bērns bez iemesla apvainojas, var sākt raudāt par niecīgāko iemeslu, bet tad tieši pretēji – paliek pārāk agresīvs. Vecākiem bērniem var bieži rasties histērijas, depresīvs noskaņojums, kas var turpināties vairākas dienas, pat nedēļas – arī šis ir nopietns vēstījums vecākiem, ka bērns atrodas stresā.
Ko darīt? Izrunājies ar bērnu no sirds, noskaidro, kas viņā rada nemieru. Iemāci viņam saprast un konstruktīvi izteikt savas emocijas. Pievērs uzmanību par vismazākajiem sasniegumiem. Un noteikti seko līdzi bērna dienas režīmam, viņa ēšanas paradumiem un miegam.
5. Problēmas ar veselību
Vecāki bieži nepareizi iztulko it kā viņiem neizskaidrojamus simptomus: vemšanu, temperatūru, zarnu trakta traucējumus, vēdersāpes, izsitumus, drudzi un citas "dīvainības" , bet tas viss var būt saistīts ar nervu sistēmu, ja bērns ir pārāk pārnervozējies.
Ko darīt? Sākumā noteikti jāpadomā par psiholoģisko klimatu ģimenē, jāpārbauda, vai nav pārāk lielas atšķirības starp prasībām ģimenē un skolā. Tām jābūt skaidrām un konsekventām. Ideālā variantā būtu lietderīgi, ja bērnu psihologs palīdzētu paaugstināt bērna pašvērtību, un noteikti jāparaugās, vai bērnam ir arī personīgais laiks un telpa, kur pabūt vienam.
6. Nemierīgs miegs
Stresa ietekmē iemigšana var pārvērsties ikvakara mocībās ar obligātu rituālu: ieslēdz gaismu, aiztaisi aizkarus, paskaties, kas ir logā, paturi man rociņu utt. Bērns sāk mazāk gulēt un ar laiku sāk just hronisku nogurumu.
Ko darīt? Nemierīga miega gadījumā var palīdzēt nomierinoša masāža, vingrošana ar elpošanas elementiem, iztēles vingrinājumi. Bez tam tiek ieteikta arī aromterapija, masāžas ar ēterisko eļļu pielietošanu, aromātiskas vannas. Var nopirkt vai pats pagatavot īpašu zāļu spilventiņu.
7. Pazeminātas darba spējas
Par to, ka bērns atrodas sliktā psihoemocionālā stāvoklī, var liecināt arī atmiņas traucējumi, iztēles trūkums, vājas koncentrēšanās spējas, intereses zudums pret visu, ko iepriekš darījis ar prieku.
Ko darīt? Katru dienu interesējies par bērna lietām skolā vai bērnudārzā. Neaprobežojies tikai ar dežūrjautājumu: "Kādas atzīmes šodien?". Iztaujā bērnu par viņa jūtām, noskaņojumu, atbalsti viņu. Neskopojies ar uzslavām, ievēro katru, pat vismazāko sasniegumu. Iespēju robežās, palīdzi bērnam izpildīt grūtākos uzdevumus.
8. Nogurums
Sliktas koncentrēšanās spējas un atmiņa, grūtības mācībās, kas iepriekš padevās viegli. Bērns ātri nogurst pēc kādas slodzes, ir izklaidīgs, aizmāršīgs, ir nemierīgs.
Ko darīt? Mēģini izzināt bērna pārdzīvojumu iemeslus un emocijas. Lai bērns justu tavu atbalstu, pārliecinies, ka viņš zina: tu esi pieejams vienmēr, kad viņš gribēs ar tevi parunāt par savām problēmām. Novērtē un cieni savu bērnu jebkurā situācijā un iespējami biežāk vienkārši apskauj.
9. Izolācija
Psiholoģiskais stress bērnam var izpausties arī tā, ka viņš meklē vientulību, izvairās no kontaktēšanās ar citiem. Viņš pārstāj piedalīties vienaudžu spēlēs, viņam tiek novērotas grūtības ar disciplīnas ievērošanu.
Ko darīt? Sākumā jātiek galā ar stresa situāciju: ja bērns konkrētā brīdī nevēlas ne ar vienu kontaktēties, nevajadzētu to uzspiest. Ja tomēr viņš to vēlas – palīdzi bērnam vispirms iedraudzēties ar vienu bērnu, aizejiet kopā ar viņu uz parku vai teātri. Ar šo problēmu lieliski var tikt galā speciālos treniņos, piemēram, grupu nodarbībās vai smilšu terapijā.
10. Nepārvaramie simptomi
Stress bērnam var izpausties arī šādās formās: matu virpināšana ap pirkstu, roku trīcēšana, galvas šūpošana, plecu raustīšana, klepus, spēlēšanās ar dzimumorgāniem, stostīšanās, nakts un pat dienas enurēze (urīna nesaturēšana).
Ko darīt? Stresu var palīdzēt pārdzīvot adekvāta fiziska slodze: pastaigas katru dienu, skriešana, braukšana ar velosipēdu, rīta rosme. Bērnam ir jāsniedz iespēja izlādēt savas emocijas un pilnvērtīgi atpūsties, atslābināties pēc grūtas dienas.
Ja šīs situācijas "iziet" ārpus vecāku kontroles, noteikti vērts meklēt palīdzību pie bērnu psihologa vai neirologa. Vecākiem jābūt vērīgiem, ignorējot šos signālus, bērns var iedzīvoties daudz nopietnākās veselības problēmās (piemēram, hroniskā neirozē), nemaz nerunājot par viņa personisko rakstura īpašību veidošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
