Nevainīgas pumpiņas? Infektoloģe atklāj patiesību un kliedē mītus par vējbakām

Septiņu gadu laikā, kopš Latvijā uzsākta bērnu vakcinācija pret vējbakām, saslimstība ar šo ļoti lipīgo infekciju ir samazinājusies gandrīz trīs reizes, kas parāda imunizācijas labvēlīgo ietekmi. Taču vakcinācijas aptvere pret šo slimību varētu būt augstāka – patlaban tā ir ap 77%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Tāpēc vecākiem būtu aktīvāk jāiesaistās bērnu vakcinācijā, uzskata bērnu infektoloģe Zavadska. Lūk, ārste kliedē septiņus izplatītākos mītus par šo slimību.

1. Vējbakas ir pilnīgi nekaitīga bērnu slimība, tāpēc vakcinācija nav svarīga. Nepareizi

Kopumā komplikācijas attīstās no diviem līdz sešiem procentiem vējbaku slimnieku, un ir nepareizi domāt, ka bērnus šīs komplikācijas neskar nemaz. Pasaulē arvien biežāk parādās pētījumi par to, ka 65-75 procenti vējbaku komplikāciju attīstās tieši bērniem, kuri pirms tam bijuši veseli. Visbiežāk sastopamās vējbaku komplikācijas ir strutaina ādas infekcija, ausu infekcija, pneimonija, kā arī neiroloģiska rakstura komplikācijas, kas pēdējā laikā klīniski tiek novērotas arvien biežāk. Iespējams, tas saistīts ar bērnu vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos – neveselīgiem ēšanas paradumiem u.c.

Arī bērniem ar hroniskām vai imunitāti pazeminošām slimībām vējbaku norise būs smaga. Tāpat smagi slimo arī bērni, kas vecāki par 12 gadiem, pieaugušie un grūtnieces. Protams, ir daudz gadījumu, kad bērnam vējbakas norit viegli, ar dažām pumpām un nelielu temperatūru, taču slimības gaitu un arī komplikāciju iespējamību nevar prognozēt.

2. Ja ir izslimotas vējbakas, vēlākā dzīvē cilvēks būs pasargāts no tādas nepatīkamas slimības kā jostas roze (herpes zoster). Nepareizi

Jostas roze ir slimība ar aukstumpumpām līdzīgiem sāpīgiem sīkiem pūslīšiem, kas novietoti jostveidā pa nervu gaitu un rada nepatīkamas durstošas, tirpstošas sāpes. Šo saslimšanu izraisa vējbaku vīruss, kas saglabājas nervu pinumos pēc vējbaku pārslimošanas.

Visbiežāk šis "svešinieks" gadiem ilgi neliek par sevi manīt, bet pēkšņi var uzliesmot kā jostas roze 20 vai 30 gadus pēc vējbakām. Aptuveni vienam no pieciem cilvēkiem, kas slimojuši ar vējbakām, dzīves laikā attīstās jostas roze, taču visbiežāk tas notiek pēc 50 gadu vecuma.

3. Vējbaku izsitumu kasīšana izraisa rētas. Nepareizi

Parasti tikai ļoti spēcīga un ilgstoša izsitumu kasīšana izraisa rētas, taču lielākā daļa no tām pēc pāris mēnešiem izzūd. Tomēr aptuveni vienam no 10 cilvēkiem atsevišķos izsitumos attīstās bakteriāla infekcija un tie iekaist. Ja netiek veikta pareiza ārstēšana, izveidojas rētas.

4. Ar vējbakām slimu bērnu nedrīkst mazgāt. Nepareizi

Arī vējbaku slimniekam, tāpat kā jebkuram cilvēkam, ir jāmazgājas, jo uz ādas sakrājas atmirušās šūnas, sviedri, netīrumi, kas ir potenciāls infekcijas avots. Netīra āda rada vēl izteiktāku niezi, bet, jo vairāk pumpas tie kasītas, jo plašāk attīstās infekcija. Ja nav augsta temperatūra, bērnu var viegli apmazgāt dušā vai vannā, izmantojot maigu drāniņu vai sūkli un neitrālu dušas želeju vai ziepes.

5. Vējbaku izsitumus ir labi apstrādāt ar briljantzaļo spirta šķīdumu jeb zeļonku. Nepareizi

Šī šķīduma lietošana izsitumu dezinficēšanai ir ieradums no padomju laikiem, kas var kaitēt bērna veselībai. Briljantzaļais šķīdums satur arī toksiskas vielas, un, lietojot to lielos daudzumos, tas var radīt neiroloģiska rakstura problēmas – sliktu dūšu, koordinācijas traucējumus u.c. Aptiekās ir pieejami mūsdienīgi preparāti, ar kuriem, apstrādājot pumpas, mazinās gan nieze, gan iekaisums.

6. Ar vējbakām slims bērns, ja vien nav temperatūra, var uzturēties sabiedriskās vietās. Nepareizi

Vējbakas ir ļoti lipīga infekcija, tāpēc inficēta bērna uzturēšanās sabiedriskās vietās nav pieļaujama. Bērns ir infekciozs piecas dienas pēc pēdējās pumpas parādīšanās, vai, ja to nevar precīzi noteikt, vidēji desmit dienas no pirmā izsituma parādīšanās brīža. Ja inficēts bērns nonāk saskarsmē ar nevakcinētiem vai vējbakas nepārslimojušiem cilvēkiem, piemēram, grūtnieci, sekas var būt pat traģiskas – vējbaku vīrusa ietekmē mazulis var piedzimt ar smagām patoloģijām.

7. Visiem bērniem pēc iespējas agrāk jāļauj nonākt kontaktā ar vējbaku slimnieku. Jo agrāk šo infekciju pārslimo, jo tā norit vieglāk, un vakcinācija nemaz nav nepieciešama. Daļēji pareizi

Ir zināms, ka bērnībā vējbakas tiešām tiek izslimotas vieglākā formā. Taču, kā jau iepriekš minēts, vējbakas nav prognozējama slimība. Īpaši bīstama šī infekcija ir bērniem ar zemu vai nenobriedušu imūnsistēmu.

Tādi ir jaundzimušie, bērni ar dažādām imūnsaslimšanām kā leikēmija vai HIV, kā arī bērni, kas saņem specifisku ārstēšanu – ķīmijterapiju vai hormonālo terapiju. Arī bērniem pēc 12 gadu vecuma ir paredzama smaga infekcijas norise.

Labākais profilakses veids pret vējbakām ir vakcinācija, ko Latvijā bērniem veic 12-15 mēnešu vecumā. Lai aizsardzība tiktu nodrošināta uz mūžu līdz pat 95-98 procentos gadījumu, Latvijas imunizācijas kalendārs būtu jāpapildina arī ar otru vējbaku vakcīnas devu. Latvijā to plānots ieviest no 2017. gada.