Foto: PantherMedia/Scanpix
Draudzība, līdzīgi partnerattiecībām, ir ne tikai patiesa dāvana, ko novērtēt ik dienas, bet arī dinamisks process, kā uzturēšanā un kvalitātes saglabāšanā jāiegulda arī nedaudz pūļu, rūpju un uzmanības. Kādā no nesenajiem ar draudzenēm kopīgi pavadītajiem vakariem iesaistoties diskusijā par iespējām veidot jaunu draudzību pēc piedzīojumu bagātajiem vidusskolas un studiju gadiem, kad, kā zināms, arī lielākoties visbiežāk dzimst patiesa draudzība, aizdomājāmies par minēto tēmu plašāk.

Kur un kā veidot iepazīšanās ar domubiedriem, piemēram, pēc 30 gadu sasniegšanas, kad vairums no mums ikdienu pavada nosacītā komforta zonā un zināmā rutīnā, kontaktējoties ar ierasto cilvēku loku? Pirms veidot apkopojumu par ērtākajiem iepazīšanās un jaunu kontaktu dibināšanas, kā arī, iespējams, patiesas un sirsnīgas draudzības radīšanas veidiem, ielūkojāmies portāla Cālis.lv forumā, kurā tā lietotājas dalījušās pārdomās gan par draudzības uzturēšanu un tās pārtraukšanu, gan iespējām veidot jaunas iepazīšanās.

Starp citu, ja šobrīd lūkojies pēc iespējām paplašināt esošo kontaktu loku, ielūkojies portālā Cālis.lv izveidotajā iepazīšanās diskusijā!

  • "Arī man ir draudzeņu trūkums. Arī iepriekš gan nebija daudz – divas, bet nu tādas tiešām īstas. Tagad viena draudzene ir ārzemēs, bet es pati esmu no Rīgas – pārvācos uz mazpilsētu. Tad nu ir maz tā kontakta, tikai virtuāls. Bet tā gribas kādu, ar kuru kopā kaut kur aiziet, vienkārši pastaigāties."
Tādu bezmērķīgu būtņu ar tukšām sarunām apkārt ir daudz. Nu, nav, par ko runāt, kur nu vēl uzticēt kādu savu iekšējo "es".
Cālis.lv lasītāja
  • "Esmu no Liepājas. Arī atklīdu te no Rīgas, kur pat, ja īsti nebija draudzeņu, šad tad tomēr izdevās ar kādu pasēdēt kafejnīcā vai parkā uz soliņa un izkratīt sirdi vai vienkārši uzvilkt kleitu un aizšaut uz klubiņu. Bet šeit tā nav. Ja ir kāda paziņa, kursa biedrene (izbijusi), tad vienmēr dzirdu atrunas. Labākā draudzene palika pierīgā… Attālums arī daudz ko maina, bet turpinām neatlaidīgi glābt draudzību, lai tas nebūtu šķērslis. Bet te pat nav neviena, ar ko siltā vasaras dienā aizšaut uz jūru, kopīgi apēst pa saldējumam un vienkārši parunāties par sievišķīgām lietām, ikdienu un pašām par sevi..."
  • "Man pietrūkst tieši kompānijas kaut kādās aktivitātēs, manas tā saucamās draudzenes nekad neko negrib darīt, tāpēc laikam jau vairs neesam tik tuvas. Un man arī kaut kā vairs negribas tikai sēdēt kafejnīcā un tukši pļāpāt."
  • "Nav jau tā ka draudzenes nevar atrast. Taču sievietes ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, es nekad neatradīšu kontaktu ar dāmām, kam patīk trīt mēli par to, kas kam bijis mugurā, kas ar ko guļ un kas kam kaiš utt. Man te tāda viena ir… Es to nespēju – mūku, kā ieraugu. Nesapasēs arī ar tām, kam patīk jaunas asinis vīriešu lauciņā, kaut gan mājās mīļš un sakarīgs partneris jau ir.
Nesader arī ar tām, kam tikai ballītes galvā, kam deguns mākoņos un pašas īstenībā nezina, ko dzīvē grib sasniegt. Tādu bezmērķīgu būtņu ar tukšām sarunām apkārt ir daudz. Nu, nav, par ko runāt, kur nu vēl uzticēt kādu savu iekšējo "es".

Patīk savā tuvumā redzēt sievietes, kas jūtas sievišķīgas, ar sevi apmierinātas, ir mīlētas vai grib tādas būt, bauda ikdienu kā svētku dienu un prot pasmieties ne tikai par citiem, bet par sevi. Saprot jokus un labprāt iesaistās kādā jautrā vai sievišķīgā un patīkamā nodarbē."

Pieļauju, ka arī mana vaina tā ir, ka rodas kāda draudzība un ar laiku tā pazūd. Es laikam par daudz gribu to draudzību. Parasti mani ir izmantojuši draudzības vārdā. Kāda paraud, ka darba nav vai nav kur dzīvot, vai mīlas frontē kaut kas neiet…
Cālis.lv lasītāja
  • "Nevar jau žēloties, ka nav draudzeņu, gan jau pie kaut kā pašas esam arī vainīgas. Pieļauju, ka arī mana vaina tā ir, ka rodas kāda draudzība un ar laiku tā pazūd. Es laikam par daudz gribu to draudzību. Parasti mani ir izmantojuši draudzības vārdā. Kāda paraud, ka darba nav vai nav kur dzīvot, vai mīlas frontē kaut kas neiet… Un es ar visām četrām palīdzu, atrodu darbu, dzīvesvietu, rīkoju ballītes, lai sapazītos kaut vai ar manā lokā esošiem puišiem, vai uzklausu bēdu stāstu un tad sniedzu kādu padomu, uzmundrinājumu, palīdzu atgūties.
Bet bieži ir tā, ka līdz ko man rodas kādi vājuma brīži, kad man ir vajadzīgs draudzenes atbalsts vai tikai kompānija, ir atrunas, ir visi citi iemesli un esmu spiesta būt tā stiprā, kas, redz, nevar paraudāt uz draudzeņu pleca..."

  • "Laba draudzība nerodas tāpat vien, tā, tāpat kā sievietes un vīrieša attiecības, ir jākopj, tai uzticības sajūtai ir jārodas un jāpaliek."
  • "Man nav lielas sāpes (aizvainojumi gan, bet tādi sīki), tomēr es pēdējā laikā esmu sākusi apcerēt iespēju ar vienu savu ilggadēju draudzeni attiecības nocirst kā ar nazi. Vienkārši ļoti skaidri esmu sapratusi, ka tā mūsu draudzība ir turpinājusies kaut kādas inerces pēc, un arī tāpēc, ka tā jau it kā slikti nav, ir pavadīts kopā foršs laiks, cilvēks interesants, esam arī palīdzējušas un atbalstījušas viena otru visādos veidos. Bet trūkst tomēr kaut kāda faktora "X", kaut kādas sajūtas, apmēram – "svoj čelovek", kaut kādas paļāvības, ka vari būt ar to cilvēku kopā un būt pats, un tevi sapratīs un pieņems tieši tādu, kā esi, un otrādi.
Nu, lūk, ilgu laiku domāju, ka tas jau nekas, draugi mēdz būt visādi, nu šī ir tāda, vienkārši jāņem vērā. Bet pēdējā laikā domāju, priekš kam man tādu draudzeni, ar kuru nav iespējams neiespringstot draudzēties. Un, ja es tiešām pārtraukšu šo draudzību, man nebūs ne mazākās vēlmes, ne motivācijas veikt kaut kādu izskaidrošanos. Pilnīgi neaktuāli un bezjēdzīgi."
Es pēdējā laikā esmu sākusi apcerēt iespēju ar vienu savu ilggadēju draudzeni attiecības nocirst kā ar nazi. Vienkārši ļoti skaidri esmu sapratusi, ka tā mūsu draudzība ir turpinājusies kaut kādas inerces pēc.
Cālis.lv lasītāja

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit