<a rel="cc:attributionURL" href="http://500px.com/lenadevlen">Lena Devlen</a><a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/3.0/deed.en_US">CC</a>
Nereti bērni un pusaudži var izturēties samērā netaktiski un neiecietīgi, sastopoties ar cilvēku, kurš ievērojami atšķiras no pārējiem ar izskatu, izturēšanos vai kā citādi neatbilst viņu pasaules izpratnei (piemēram, līdzcilvēki ar acīmredzamām slimības pazīmēm). Bērns var sākt rādīt ar pirkstu uz šo cilvēku un skaļi uzdot pieaugušajiem "neērtus" jautājumus. Taču kā rīkoties, lai no šādas rīcības izvairītos, un kā bērnam saprotamā veidā paskaidrot, ko tad īsti nozīmē psihiska saslimšana?

Ieteikumus par to, kā šos un citus ar psihisko veselību saistītus jautājumus apspriest ar bērnu, sniedz krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" psihoterapeite Tatjana Griškina.

Rādīšana ar pirkstu, smiešanās, apvainošana vai cita neadekvāta bērna rekcija, ieraugot psihiski slimu cilvēku, parasti ir spontāna un saistās ar izbrīnu par sastapšanos ar kaut ko jaunu un neredzētu. Reizēm tā ir saistīta arī ar bailēm un piesardzību, kas rodas no neizpratnes, taču to var kliedēt pieaugušais, ar bērnu runājot. Vecāki vai pedagogs var palīdzēt bērnam iemācīties pieņemt, ka ne visi ir vienādi, skaidrojot, ka cilvēki savā starpā atšķiras ar izskatu, raksturu, dzīvesveidu un citām pazīmēm, tostarp, ka ir cilvēki, kuri sirgst ar dažādām slimībām. Bērnam ir jāsaprot, ka sabiedrībā ir vieta dažādībai un pret cilvēkiem ar dažāda veida slimībām ir jāizturas ar cieņu un iejūtību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!