Pirmā grūtniecība un tipiskākās bailes par to

Bērna veselība

Lielāko daļu topošo mammu baidās par sava bērna veselību – ja nu viņš piedzimst slims? Šīs domas grūtnieci nepamet gandrīz visu grūtniecības laiku. Eļļu ugunī pielej vēl nemierīgie sapņi. Visbiežāk šādu baiļu iemesls slēpjas apstāklī, ka sieviete ir emocionāli jūtīga, kas vēl vairāk paspilgtinās grūtniecības laikā. Un topošajai mammai ir grūti tikt galā ar savām emocijām.

Domāt sliktu tev liek plaši pieejamais informācijas klāsts: televīzijas programmas par smagi slimiem bērniem, "gudras" grāmatas un internets, kurā atspoguļoti dažādi ziņojumi par iedzimtām pataloģijām un defektiem, kas mēdz piemeklēt jaundzimušos. Jo īpaši šīs bailes ir tipiskas sievietēm, kurām pirmā grūtniecība iestājas pēc 30 gadu vecuma, jo līdz ar lielāku vecumu arī ir paaugstināts risks, ka bērns var atpalikt attīstībā un piedzimt ar kādām slimībām. Taču atceries, ka tavām bailēm nav pamata, jo mūsdienu tehnoloģiskās medicīnas iespējas kādas novirzes bērna attīstībā var atklāt jau agrā grūtniecības laikā.

Kā sevi pasargāt no šīm bailēm?

Ierobežo laiku, ko tu patērē, lasot dažādus izdevumus. Tas tevi pasargās no trauksmainām domām. Kārtīgi izstaigājies – svaigs gaiss grūtniecēm ir ļoti labs līdzeklis. Lasi mākslinieciska satura literatūru, klausies iemīļoto mūziku. Starp citu, arī fiziskas aktivitātes palīdz atslābināties un novirza no sliktām domām, kā arī uzlabo garastāvokli. Pēdējā laikā par visai iecienītu nodarbi atzīta joga grūtniecēm.

Pazaudētais skaistums

Protams, ikvienu sievieti uztrauc, kāda viņa izskatīsies pēc dzemdībām. Tu vēlies, lai figūra būtu tikpat slaida un skaista, kā pirms grūtniecības. Jo pēcdzemdību strijas, svara pieaugums grūtniecības laikā, tomēr dara savu. Tieši tāpēc daudzas sievietes baidās pazaudēt savu pievilcību un izvēlas atlikt bērna dzimšanu uz kādu vēlāku laiku.

Kā atbrīvoties no šīm bailēm?

Ar problēmām, kas saistītas ar topošās mammas figūru, var sākt cīnīties jau iepriekš. Grūtniecības laikā ievēro saprātīgu, ar ārstu saskaņotu diētu, seko līdzi tam, ko ēd (neēd ēdienreižu starplaikos, izslēdz "bīstamos" un pārāk treknos ēdienus), nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, izmanto speciālos krēmus, kas palīdzēs cīnīties pret strijām, rūpīgi kop savu ķermeņa ādu. Un visbeidzot, atceries par to, ka grūtniecības laikā, saistībā ar hormonālajām izmaiņām, sievietes vizuālais tēls tomēr mainās, un mainās visai būtiski. Taču labā vēsts ir tāda, - ja būsi sekojusi sev līdzi, pēc noteikta laika, kad bērniņš jau būs piedzimis, viss atkal atjaunosies, kā bijis iepriekš – ādas un matu stāvoklis, arī tava figūra.

Pazaudētā brīvība

Sociāli aktīvās sievietes baidās, ka pēdējā grūtniecības trimestrī un līdz ar bērna piedzimšanu nāksies pilnībā atteikties no līdzšinējā dzīvesveida. Un šīs bailes ir diezgan pamatotas, jo mazulim taču būs nepieciešama pastāvīga aprūpe, vismaz pirmos dzīves mēnešus. Taču ziedot savas personiskās intereses bērna labā ir iespējams, jo padomā, cik gan daudz pozitīvas emocijas atnesīs mazulītis, kad kļūsi par mammu.

Sarežģījumi attiecībās ar mīļoto

Vai tavs mīļotais ir gatavs bērnam? Vai viņš vēlas kļūt par tēvu? Vai tas neietekmēs jūsu abu ģimeniskās attiecības? Šie jautājumi satrauc gana daudz sieviešu un bieži ir iemesls bailēm. Protams, līdz ar mazuļa piedzimšanu nāksies ieviest dažus ierobežojumus jūsu seksuālajā dzīvē, taču tas būs tikai īslaicīgi. No psiholoģiskā viedokļa, bērna piedzimšana ģimeniskās saites tikai stiprina.

Bailes no dzemdībām un fiziskām sāpēm

Parasti šī tipa bailes sievietei sāk sekot dažas nedēļas pirms noteiktā dzemdību termiņa. Protams, dzemdības nevar nosaukt par nesāpīgu un vieglu procesu, tādēļ bailes ir pamatotas. Taču tās ir jāpārvar, pirms dodas uz dzemdību vietu. Starp citu, tev noteikti savlaicīgi jāizvēlas vieta, kur gatavojies dzemdēt mazo. Tas ir nopietns lēmums, no kura daļēji atkarīgs arī tavs dzemdību process. Iestādē, kur strādā pieredzējušas vecmātes, noteikti būs labākā izvēle, jo vecmāte dzemdību procesu pratīs novadīt iespējami vieglāk. Tāpat kontrakciju laikā ir rūpīgi jāseko elpošanai. Koncentrējoties uz elpošanas vingrinājumu izpildi, sāpes nedaudz tiks atvieglotas. Bet sajūtas, kad izdzirdēsi pirmo mazuļa kliedzienu, liks tev visai ātri aizmirst dzemdību laikā piedzīvotās sāpes.

Sieviešu atzīšanās portāla Cālis.lv forumā par bailēm grūtniecības laikā

"Man pirmajā grūtniecības trimestrī bija bailes no spontānā aborta, otrajā trimestrī - bailes no patoloģijām, bet trešajā - ir bailes no dzemdībām."

"Man vienīgās bailes bija par to, ka tik kaut kas nenotiek man, kas varētu ietekmēt mazo. Piemēram, man bija paniskas bailes nokrist dušā, paslīdēt un nokrist uz ielas, jo biju saskatījusies filmas, kuros bērniņš nomira pēc tam, kad mamma bija nokritusi.

Tad man bija bail no pūļa, jo tajā nevienam neinteresē, ka man liels puncis (tiesa gan, cilvēki parasti man ar līkumu gāja, drošs paliek drošs) un neuzmanības dēļ ar var viss kaut kas gadīties.

Un tad visstulbākās un nezināmākās izcelsmes bailes man bija par to, ka kāds psihopāts uz ielas man varētu puncī iedurt, lai paskatītos, kas "lācītim vēderā". Tas, manuprāt, arī nācis no filmām/ziņām, kas palikušas zemapziņā (bija laikam gadījums ASV, kad vīra bijušā bija uzbrukusi uz ielas un tā izdarījusi).

Tad man bija paniskas bailes no potenciāla ķeizargrieziena, taču beigās man to nevajadzēja un viss beidzās labi. No dzemdībām bail nebija. Par materiālo stāvokli un darbu nesatraucos, jo tur man viss nokārtots un neesmu ne no viena atkarīga."

"Bailes - kā saglabāt šo grūtniecību, jo pirmais man bija mākslīgais aborts;

Grūtniecības dēļ mani darbā uzmanīja vēl vairāk un skatījās un nagiem, kas radīja nepanesamu gaisotni;

Otrā punktā radītais stress bija par vienu no iemesliem, kādēļ aborta draudi auga augumā;

Bija bail - kā es paziņošu darbā, ka mani liek pilnībā gultas režīmā 8. nedēļā un, ka tā tas noteikti paliks līdz 12. nedēļai, iespējams 16. vai līdz pašām grūtniecības beigām. Mani darbā neviens nevarēja aizstāt vai manus pienākumus pārņemt (par laimi šī problēma kaut kā tika atrisināta divu nedēļu laikā un uzņēmums necieta, bet es varēju bez raizēm gulēt ar kājām gaisā);

Katru reizi, saņemot analīžu rezultātus (divas reizes nedēļā) es trīcēju kā apšu lapa - kaut tikai progesterons būtu kāpis... un, kad bija nokrities, es šausmīgi pārdzīvoju, baidījos, vai mazais izturēs;

Tā kā biju gultas režīmā, arī vīram bija bail par to visu, tikai viņš to neizrādīja. Viņš vienkārši gāja tusēt it kā nekas nebūtu mainījies un vairākas nedēļas nogales atstāja vienu - kas radīja vēl lielāku stresu. Taču tas bija īslaicīgi un izrunājāmies, un man pēc pusotra mēneša kļuva labāk;

Par finansēm - iestresoju ik pa brīdim, jo sēžot joprojām uz slimības lapas - nekas spīdošs jau man nav, bet samierinos;

Pastāvēja bailes par savu darbību - vai nevar būt tā, ka es ar savu darbību nevaru mazajam kaitēt - ko celt, šķaudīt, vannā iet... utt.;

Esmu tikusi līdz 20 nedēļai. Bailes ik pa brīdim par kaut ko parādās, loģiski! Arī uztvere ir mazliet nervozāka. Šobrīd es briestu domām par dzemdībām un arī tur rodas šādas un tādas bailes, piemēram, no sāpēm, vai mediķi būs labi, vai process būs izturams, vai mazulim būs labi utt.

Ir vēl viena šaubu grupa - par barošanu, par to, kā apkopšu viņu, vai būšu gana laba - taču to es domāju, ka kliedēšu laika gaitā, par šiem jautājumiem vairāk izglītojoties.

Grūtniecība un bailes - nu tur var arī grāmatas sarakstīt. Par ko tikai mēs nepaspējam uztraukties!"