Katra vecāka pienākums – bērnam iemācīt 'Biksīšu likumu' jeb izslēgt seksuālās vardarbības riskus  (6)

Pirms kāda laika Latvijā veiktā vecāku aptauja apliecinot, ka trešdaļa vecāku ar bērniem nekad nav pārrunājuši informāciju, kas viņus varētu pasargāt no seksuālās vardarbības. Un lielākā daļa no tiem, kas ir runājuši, apsprieduši vienīgi riskus, kas attiecas uz svešiniekiem.

"Biksīšu likums" ir vienkāršs: neviens nedrīkst bērnam pieskarties ķermeņa intīmajās vietās, ko parasti sedz apakšbiksītes, arī bērnam nevajadzētu šajās vietās pieskarties citiem. Tas palīdz bērnam iemācīt, ka viņa ķermenis pieder vienīgi viņam pašam.

Likums ir radīts, lai palīdzētu vecākiem sākt sarunu ar bērnu. Tas var palīdzēt pasargāt bērnu no seksuālas izmantošanas. "Biksīšu likumu" veido pieci svarīgi padomi:

Bērns nekad nevar būt par maziņu, lai mācītos "Biksīšu likumu", jo jebkura vecuma bērnu var ļaunprātīgi izmantot, tā norāda "Dardedzes" speciālisti.

1. Tavs ķermenis pieder tikai tev

Jāiemāca bērnam, ka viņa ķermenis pieder vienīgi viņam pašam, un neviens nedrīkst tam pieskarties bez viņa atļaujas. Jau agrā bērnībā vajadzētu ar bērnu atklāti un tieši runāt par seksualitāti un ķermeņa intīmajām daļām, lietojot precīzus ģenitāliju un citu ķermeņa daļu nosaukumus, lai palīdzētu viņam saprast, kas nav pieļaujams. Bērnam ir tiesības atteikties no skūpsta vai pieskāriena, pat, ja to vēlas cilvēks, kurš viņam ir mīļš.

Bērnam ir jāmāca nekavējoties un stingri teikt "nē", ja kāds vēlas nepiedienīgu fizisku kontaktu. Viņam jāiemācās, kā izkļūt no nedrošām situācijām. Viņam jāzina, ka par tām ir jāizstāsta pieaugušajam, kam viņš uzticas. Ir svarīgi bērnam mācīt, ka jāstāsta pietiekami uzstājīgi, lai pieaugušie patiešām viņā ieklausītos un uztvertu nopietni.

2. Labi un slikti pieskārieni

Bērni ne vienmēr prot atšķirt pieļaujamus pieskārienus no nepiedienīgiem. Pastāsti bērnam, ka nav labi, ja kāds aplūko vai aizskar viņa ķermeņa intīmās daļas, vai lūdz viņu aplūkot vai aizskart savas intīmās daļas. "Biksīšu likums" nosaka skaidru, viegli iegaumējamu robežu: apakšbikses. Tas palīdz vecākiem arī sākt sarunu ar bērnu. Tev ir jāiemāca, ka gadījumos, ja bērnam nav skaidrs, vai otra cilvēka rīcība ir vai nav pieļaujama, viņam ir jālūdz palīdzība pieaugušajam, kam viņš uzticas.

3. Labi un slikti noslēpumi

Slepenība ir seksuālo izmantotāju galvenā taktika. Tāpēc ir svarīgi iemācīt, kā atšķiras labi noslēpumi no sliktiem, un veidot uzticēšanās gaisotni. Noslēpums, kas bērnu satrauc, liek justies neērti, biedē vai skumdina, nav labs, tāpēc to nevajadzētu glabāt; tas ir jāizstāsta uzticamam pieaugušajam (kādam no vecākiem, vecvecākiem, skolotājam, policistam, ārstam).

4. Novēršana un aizsargāšana ir pieaugušo atbildība

Bērni, kurus izmanto, jūtas nokaunējušies, vainīgi un nobijušies. Pieaugušajiem nevajadzētu veidot ar seksualitāti saistītus tabu, un jāpaskaidro bērnam, pie kā viņš var vērsties, ja jūtas noraizējies, uztraukts vai bēdīgs. Bērns var just, ka kaut kas nav kārtībā. Pieaugušajiem ir uzmanīgi jāieklausās bērna izjūtās un jāvēro viņa uzvedība. Var būt dažādi iemesli, kāpēc bērns nevēlas kontaktēties ar kādu pieaugušo vai citu bērnu. To vajadzētu ņemt vērā. Bērnam ir jārada pārliecība, ka viņš par to allaž var aprunāties ar vecākiem.

5. Ziņošana un atklātība

Bērnam ir jāzina, pie kuriem pieaugušajiem viņš var vērsties pēc palīdzības. Jāmudina bērns lūgt palīdzību pieaugušajiem, kas ir uzticami, pieejami, gatavi uzklausīt un palīdzēt. Tikai vienam no pieaugušajiem, kas dzīvo kopā ar bērnu, vajadzētu būt šajā uzticamo personu lokā, un tajā vajadzētu būt arī kādam, kas nav no tuvākajiem ģimenes locekļiem. Bērnam ir jāzina, kā vērsties pēc palīdzības pie minētajiem pieaugušajiem.

Pārliecini bērnu, ka risināsi šo jautājumu, un sazinies ar kādu, kurš var palīdzēt, piemēram, ar psihologu, bērnu aprūpes speciālistu, ārstu, sociālo darbinieku vai policiju. Lai palīdzētu no seksuālas vardarbības cietušiem bērniem, dažās valstīs ir izveidotas īpašas palīdzības līnijas un centri. Tie var dot padomus par to, kā rīkoties, un ar tiem ir jāsazinās, ja ir aizdomas, ka bērns kļuvis par seksuālās vardarbības upuri.

Latvijā darbojas diennakts bezmaksas bērnu un jauniešu uzticības tālrunis 116111, kur padomu var prasīt arī pieaugušie. Ja ir aizdomas par seksuālu vardarbību un nepieciešams padoms, var zvanīt arī uz "Dardedzi" pa tālruni 67600685.

Visbiežāk noziegumu pastrādā kāds, ko bērns pazīst. Maziem bērniem ir īpaši grūti apzināties, ka cilvēki, kas viņus pazīst, varētu nodarīt viņiem pāri. Jāņem vērā, ka ļaunprātīgie izmantotāji bērnus pielabina, lai iegūtu viņu uzticēšanos. Vajadzētu stingri noteikt, ka bērnam ir obligāti un regulāri jāinformē vecāki, ja kāds viņam pasniedz dāvanas, lūdz glabāt noslēpumus vai mēģina pavadīt laiku divatā.

Nepazīstami noziedznieki

Dažkārt izmantotājs ir svešinieks. Iemāci bērnam vienkāršus noteikumus par kontaktēšanos ar svešiniekiem: nekad nekāpt svešā automašīnā, nekad nepieņemt svešinieku dāvanas un neiet viņiem līdzi.

Saruna var bērnu pasargāt! Tāpēc speciālisti aicina vecākus neatlikt šo svarīgo sarunu.

"Biksīšu likums" ir daļa no Eiropas Padomes kampaņas "Viens no pieciem", kuras mērķis ir apturēt seksuālu vardarbību pret bērniem. Raksts tapis sadarbībā ar projektu "Dzimba".