Nedaudz vairāk kā pirms gada mans vīrs satika viņu. Pilnīgi nejauši - kaut kādā kopīgā projektā. Laikam viņš aizrāvās. Jā, viņa ir spoža, gudra, skaista, nav ļoti slavena, bet ir pazīstama sabiedrībā, viņai ir savs bizness, ar visu viņa tiek galā. Vīrs un bērni arī viņai ir, viņa par manu vīru ir dažus gadus vecāka. Es manīju viņa aizraušanos ar viņu, simpātijas, ko viņš viņai izrādīja, zvanus, īsziņas, e-pasta vēstules. Viņš izdomāja aizvien vairāk jaunu iemeslu, lai būtu ar viņu kopā. Šķiet, kaut kādas simpātijas viņai arī bija.
Nu, un tad bija eksplozija. Dabūju dzirdēt visu par sevi un par viņu. Viņš mūžā neesot redzējis tik brīnišķīgu sievieti, tik atsaucīgu, draudzīgu, viņa esot bagāta ar izdomu, interesējoties par viņa darbu, ar visu dzīvi protot pati galā tikt. Es esot pelēka pele un vienīgais, kas viņu pie manis noturot, ir bērni un tas, ka viņš domā, ka es aiziešu bojā bez viņa. Ne pret vienu sievieti viņam neesot bijušas tādas seksuālas fantāzijas, bet viņš mani neesot krāpis, jo viņai bez visām labajām īpašībām esot arī augsta morāle. Viņa ir precējusies un nekad nebūšot ar mieru krāpt savu vīru. Bet mans vīrs viņu nekad neaizmirsīšot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
