Neredzēšana tālāk par degungalu, klusēšana un izklaidība - vīriešu uzvedības bioloģiskais skaidrojums  (1)

Lai izprastu sava partnera rīcību un prasmīgi panāktu vēlamo, iepazīsties ar Jaroslava Meļņika grāmatā "Sievietes laimes enciklopēdija" publicētajiem skaidrojumiem par biežākajiem vīrieša uzvedības modeļiem, kas sievietēs rada neizpratni, dusmas vai vilšanos!

"Līdzko Pāvils ievaidas, tūlīt ceļos kājās, skrienu skatīties, kas viņam kaiš. Mans vīrs tādā brīdī izrāda neparastu vienaldzību. Lasa avīzi vai guļ. Man ir sāpīgi to redzēt. Nesaprotu, kāpēc es dzirdu katru zīdaiņa ieraudāšanos, bet vīram, šķiet, ir vienalga, kā dēls jūtas. Ne reizi vien par to esmu viņu kārtīgi izlamājusi. Vīrs atbild, ka mīl dēlu. Kas gan tā par mīlestību?" Arta, 22 gadi, studente.

"Man jau ir apnicis: viņš ar acīm pavada katru blondīni, kura mums paiet garām! Nesaprotu, kāpēc viņš tā dara, ja apzvēr, ka mīl mani." Gita, 24 gadi, reklāmas aģente.

Pirmā sievietes reakcija tādos gadījumos ir: kā gan viņš tā var? Kāpēc es reaģēju pavisam citādi? Viņš - vienaldzīgs pret zīdaini, viņš - brunču mednieks… Par laimi, to visu var izskaidrot citādi.

Bez psiholoģiskiem iemesliem, kuri ikdienā izprovocē nesaskaņas laulāto starpā, pastāv arī bioloģiskie, kas ir daudzi nezināmi mūsu ķildu cēloņi. Varbūt mazāk dramatizēsim situāciju, ja sapratīsim, ka ne mazums dīvainu lietu, no mūsu viedokļa raugoties, vīra uzvedībā var izskaidrot ar viņa citādo bioloģisko uzbūvi (citādas smadzenes, citāda nervu sistēma, citādi hormoni).

Bioloģiskais skaidrojums: vīra smadzenes atpūšoties atslēdzas.

Jūs atpūtas laikā esat modra, bet vīrs - cieši guļ. Atšķirībā no sieviešu smadzenēm, kuras, pēc skanēšanas datiem, atpūtas laikā saglabā elektronu aktivitāti līdz 90 procentiem, 70 procenti vīrieša smadzeņu kļūst pasīvas. Tātad, ja vīrietis guļ miegā, viņš no tiesas ir aizmidzis, bet, kad aizmiegat jūs, daļa smadzeņu neatpūšas, bet paliek nomodā, īpaši, ja mājās ir zīdainis.

"Jau esmu pieradusi, ka Jānis nepieskata mūsu meitu," sūdzas Olga, 26 gadus veca pārdevēja. "Šovasar atpūtāmies kūrortā, un man visu laiku par visu vajadzēja rūpēties. Ja aizmirsu kaut ko paņemt uz pludmali, tā, protams, bija mana vaina. Viņš bija tik ļoti atslābinājies, ka dažreiz neuztvēra, ko viņam saku. Mūsu divgadīgajai meitai uz sejas uzmetās izsitumi, bet viņš tos pat nepamanīja! Man visu laiku vajadzēja sekot, lai viņa neietu pārāk tuvu ūdenim.

Meitiņa saka: "Man šeit sāp vēderiņš!" Es ļoti nobijos, ka tas ir apendicīts. Taču viņš tikai pārvaicāja: "Kāds vēl vēderiņš?" Un atkal apsedzās ar laikrakstu!"

Iespējams, Jānis tiešām ir egoists (jo tikai egoismā viņu apsūdz Olga). Bet ne katrs vīrietis, kurš, ģimenei atpūšoties, nav tikpat nemierīgs un jūtīgs kā sieviete, ir egoists. Daudzu tūkstošu gadu laikā sievietes smadzenes izveidojās tādas, lai atbilstu viņai uzticētajai zīdaiņa sargātājas lomai. Kamēr vīrietis devās medīt vai karot ar ienaidniekiem kaut kur tālu no ģimenes, sievietes sargāja bērnu dzīvību un veselību. Kopš tā laika viņu īpašā uzmanība tiek veltīta visniecīgākajai bērna kaitei vai izsalkumam.

Padomājiet, kāpēc bērns, sadūris pirkstiņu, visbiežāk skrien sūdzēties jums, nevis tēvam? Un kāpēc domas "Vai tik viņš nav izbadējies? Vai viņam nav auksti?" visbiežāk rosās jūsu, nevis vīra galvā? Vai tikai tāpēc, ka vīrs ir egoists?

Jūsu jūtīgums un nemiers (pat sapnī), kuru brīžiem velti meklēt vīra uzvedībā ("un kā gan viņš var tik mierīgi gulēt!?"), ir jūsu smadzeņu nopelns.

Bioloģiskais skaidrojums: viņam ir tuneļveida redze.

"Pastāvīgi strīdamies ar Arnoldu par to, ka viņš nekad nevar atrast savas lietas. Tipiska aina: "Tavas zeķes ir augšējā plauktā, vakar redzēju." - "To tur nav!" - "Un kas tad te?!" Tā gandrīz katru dienu. Patiesi esmu nogurusi. Katru reizi jāstaigā līdzi un jārāda, kur kas nolikts: drēbju skapī, ledusskapī, pat mūsu automašīnas bagāžniekā!" gaužas 31 gadu vecā Gerda, tulkotāja.

Ja Gerda zinātu, ka pie visa vainīga Arnolda acs uzbūve, viņa mazāk skaistos uz savu laulāto draugu. Sievietei ir labāk attīstīta perifērā redze, bet vīriešiem - tuneļveida jeb tāluma redze. Sievietes redze aptver 45 grādu leņķi uz abām galvas pusēm, un vēl 45 grādus virs galvas un uz leju no tās. Tāpēc sievietes acis labāk saskata to, kas ir tuvumā. Bet vīrietis, tā teikt, "neredz to, kas ir zem viņa deguna".

Ja nepieciešamā lieta ir ledusskapja vai bagāžnieka dziļumā, vīrietim ir vairāk iespēju to uzreiz saskatīt. Taču, ja lieta ir tuvu, viņš tūlīt sāks kliegt, ka neko nevar atrast. Saprast, kā var neredzēt to, kas ir deguna galā (un nesadusmoties), var tikai tā, kura zina par vīrieša un sievietes redzes īpatnībām.

Kā apstiprina zinātnieki, vēsturiski to var izskaidrot tādējādi, ka vīrietis daudzus gadsimtus pavadīja atklātā telpā, medīdams zvērus plašās stepēs un tuksnešos. Un izdzīvoja tikai tie vīrieši, kuru tāluma redze bija labāka (spējīga saredzēt tālumā pat sīku dzīvnieku).

Mājās palikusī sieviete bija spiesta raudzīties sev apkārt un vienmēr būt gatavībā saskatīt mazākās briesmas, kas draud ģimenes ligzdai. Izdzīvoja tās sievietes, kuru redze ļāva saskatīt pat to, kas notiek aiz muguras. Un tā sievietei pamazām attīstījās tuvuma un sānu redze.

Bioloģiskais skaidrojums: darbojas smalks instinkts.

Nesteidzieties izdarīt secinājumu par sava vīra neuzticību, pamatojoties uz to, ka viņš nespēj nepavadīt ar skatienu blondīni. Gaiša matu krāsa, kā apstiprina Alans un Barbara Pīzi, liecina par lielu progesterona daudzumu sievietes organismā. Bet tas burtiski liecina par to, ka blondīnes ir auglīgākas par tumšmatēm. Šo informāciju vīrieša smadzenes nolasa zemapziņas līmenī. Ģenētiski viņš ir ieprogrammēts izvēlēties auglīgāku sievieti (senatnē cilts pieaugums bija pirmais izdzīvošanas nosacījums). Tāpēc diez vai ir vērts nosodīt vīru, kurš jūs sadusmo neapzināti.

Īpaši tāpēc, ka lielākoties ar skatienu arī viss beidzas. Neaizmirstiet, ka vīrietis - tie nav tikai viņa iedzimtie instinkti, bet arī personība, kas spēj apslāpēt zemapziņas impulsus.

Ar loģisko secību "progesterons - gaiši mati - vīrieša uzmanība", starp citu, arī izskaidrojama mode balināt matus. Tā darot, sievietes neapzināti jūt, ka izskatīsies pievilcīgākas un skaistākas.

Bioloģiskais skaidrojums: viņa dienas vārdu norma ir trīsreiz zemāka nekā jūsējā.

"Vakarā, kad pēc darba apsēžos viņam līdzās uz dīvāna un sāku izklāstīt domas un jūtas, kas man līst pāri malām, viņš klusē. Es runāju, bet viņš klusē! Kad vaicāju, vai viņš mani dzird, atbild, ka dzird. "Un ko tu par to visu domā?" Viņš kārtējo reizi nomurmina: "M-m-m…". Tādos brīžos nespēju novaldīties, pagrūžu un iesitu ar dūri," stāsta Biruta, 35 gadus veca doktorante.

Redzēta aina? Pa dienu satikāties ar interesantiem cilvēkiem, uzzinājāt tik daudz jauna, jums gribas tajā padalīties ar savu dzīvesdraugu. Ja nepadalīsieties - uzsprāgsiet. Taču jūsu draugs it nemaz nav noskaņots ļauties sarunas aizrautībai. Vai tad viņam nospļauties par to, ko jūs darāt? Un kādēļ atkal iebāzis degunu tajā televizorā vai avīzē?

"Kad prasu Bernardam, kā viņam pagāja diena, par viņa veiksmēm, viņš kaut ko murmina zem deguna, un no visa tā atšķiru tikai vienu (allaž to pašu) vārdu: "Normāli." Zinu, ka šodien bija svarīga tikšanās ar norvēģu firmas pārstāvi, ka viņš gaidīja liktenīgu zvanu no Londonas. Vai tad viņš nevēlas tajā padalīties ar mani, pastāstīt, kā viņam šodien klājies?

Kāpēc es vēlos visā padalīties ar viņu (dažreiz man šķiet, ka Bernards tiešām man izdara pakalpojumu, cenzdamies klusējot noklausīties manus "plūdus"), bet viņš - ne? Vai tad mēs esam svešinieki? Nekā nevaru viņu iekustināt visu šo desmit gadu laikā," satraucas 32 gadus vecā Silvija, skolotāja.

Veltīgas pūles! Šo divu atzīšanās stāstu pietiek, lai saprastu, kā nevajag reaģēt. Ja jūsu vīrs nav bildis ne vārda, nav painteresējies, vai patika filma, no kuras tikko atgriezāties, ja viņš nemetas dalīties iespaidos par sarunu ar biznesa partneriem no Dānijas, nesteidzieties no tā izdomāt traģēdiju! Viņa nerunīgumu dienas beigās un, otrādi, jūsu vēlmi parunāties var izskaidrot ļoti vienkārši. Vīrietis tā ir "ieprogrammēts" un dienas laikā vidēji izrunā septiņus tūkstošus vārdu. Sievietes norma ir - 20 tūkstoši vārdu!

Un tagad iztēlojieties, ka jūsu vīram vai draugam vajadzēja piedalīties sarunās pie direktora, tur viņam vajadzēja atskaitīties par padarītajiem darbiem un atbildēt uz jautājumiem. Pieskaitiet, mazākais, divus tūkstošus vārdu. Vismaz pieci lietišķi zvani darba dienas laikā - vēl divi tūkstoši vārdu. Un sarunas ar biznesa partneriem pie kafijas tases? Te bez trim tūkstošiem vārdu cauri netikt. Cik vārdu palika jums? Labākajā gadījumā - pāris simti. Sliktākajā - neviena.

Jūsu situācija ir pavisam citāda. Atgriezāties no darba, kur piedalījāties preces reklāmā, bet pirms tam - apspriedē komercdirektora kabinetā. Turklāt brīvajā laikā veselu pusstundu ar draudzeni aprunājāt citas nodaļas kolēģes uzvedību. Izmantojāt desmit tūkstošus vārdu. Un kur vēl otri desmit tūkstoši? Tie kaut kā nav izmantoti un visi sakrājušies mēles galā. Un jūs nevarat saprast, "kāpēc viņš ir tik noslēgts", jo dienas laikā "nerunājāt mazāk par viņu".

Tad nu tobrīd, kad jūs pārstās izvest no pacietības viņa kūtrums un (kā jums šķiet) "nevēlēšanās kontaktēties", atcerieties, ka jūsu nabaga vīrs jau sen ir izsmēlis pēdējo vārdu limitu. Un, ja viņš tomēr vēl spēj sejā izrādīt kaut ko līdzīgu uzmanībai jūsu stāstītajam, esiet viņam pateicīga par to pašu. Neprasiet, lai viņš ar vārdiem atbild uz jūsu runāto. Protams, ja nevēlaties atbildes vietā saklausīt neskaidru murmināšanu…

Bioloģiskais skaidrojums: viņa smadzenes nespēj veikt divus uzdevumus vienlaikus.

"Nevaru ciest viņa filatēliju," atzīstas Ginta, 32 gadus veca žurnāliste. "Viņš var stundām ilgi knibināties ar savām pastmarkām un tajā laikā neko nedzird, ko viņam saku. Pat nedzird, ko viņam saka Egija, mūsu meitiņa. Viņai trīs reizes jāprasa padzerties, lai viņš saprastu. Bieži viņa kaismīgās aizraušanās dēļ starp mums izceļas strīdi. Kāpēc man jādzird, ko viņš saka, un jāsarunājas, kad šuju vai adu? Dažreiz man tā vien gribas visus tos albumus savākt un sadedzināt."

Lai Ginta to labāk nedara. Būtība pavisam nav albumos, kā viņai var šķist. Tādos gadījumos, kad sākat skaisties par to, ka jūsu vīrs samainījis jūs pret savu muļķīgo nodarbi (pastmarku krāšanu, automobili, datoru vai laikrakstu), un patiesi fiziski jūtat, ka viņam "tajā mirklī neeksistējat", derīgi ir atcerēties, ka, pēc jaunākajiem smadzeņu izpētes datiem, vīrieša smadzenes veido par 30 procentiem mazāk saišu starp abām puslodēm nekā sieviešu. Un no tā ir atkarīga spēja vienlaikus darīt tikai divas atšķirīgas lietas: jo vairāk tādu saišu, jo vairāk uzdevumu vienlaikus cilvēks spēj veikt.

Tas, ka jūs, atšķirībā no vīra, varat vienlaikus adīt, skatīties televīziju, lasīt un komunicēt ar otru cilvēku, pavisam nav jūsu personības nopelns. To paveic sievišķais hormons estrogēns, kas provocē jūsu nervu šūnas veidot vairāk saišu starp abām smadzeņu puslodēm.

Lūk, klasisks piemērs: pamēģiniet uzrunāt vīru, kad viņš skujas! Pajautājiet, ko viņš domā par jūsu jauno kleitu vai kādi viņam plāni par kopīgām brīvdienām. Septiņos gadījumos no desmit viņš savainosies!

Vīrietis nevar vienlaikus skūties un sarunāties. Ja viņš palīdz jums virtuvē, labāk lieciet viņu mierā (īpaši, ja viņa rokās ir ass priekšmets). Un nebrīnieties, ka viņš klusē, kad ar plānu nazīti griež desu (bet jūs, to darot, it kā nekas nebūtu, pļāpājat). To pašu paturiet prātā, kad vīrietis vada automašīnu ("nu gan nerunīgs, tūlīt mēs viņu iekustināsim," - riskējat ar dzīvību!).

Labā smadzeņu puslode ir atbildīga par darbībām, bet kreisā pieslēdzas, kad runājat. Jums abas puslodes spēj darboties vienlaikus (pateicoties neironu saitēm, kuras veidojas starp nervu šūnām), taču to nevar teikt par vīrieti, kuram nav brīnumainā hormona estrogēna. Kā sāk darboties kreisā puslode, labā, kura ir atbildīga par darbībām, visbiežāk atslēdzas.

Bioloģiskais skaidrojums: ģenētiski viņš ir ieprogrammēts mainīt partneres.

"Tā Kārlis pierunāja mani vilkt īsus svārciņus. Ilgi pretojos, jo man jau sen vairs nav 18. Pēc tam sāka piesieties pie manas frizūras. Viņam patika sievietes ar īsiem matiem, bet es vēlējos ataudzēt savu bizi. Tāda piesiešanās mani tracina, jo viņš pieturas pie principa, ka citas sievietes (īsos svārciņos un īsiem matiem) ir skaistākas par mani. Reiz tādēļ mēs gandrīz vai izšķīrāmies. Bet jocīgākais, ka pēc kāda laika Kārlis sāka kritizēt manu īso matu frizūru: tagad jau vēlējās mani redzēt ar matiem līdz pleciem!" brīnās Ginta, 33 gadus veca bērnudārza audzinātāja.

Ginta ir apjukusi par tādu nesaprotamu vīra kaprīzi. Bet patiesībā "mūžīgā neapmierinātība" ar jūsu izskatu nemaz nav vīra kaprīze. Cilvēks, bioloģiski piederošs pie zīdītājiem, ir ieprogrammēts bieži mainīt partnerus. Bieža mātīšu maiņa dzīvnieku pasaulē ir likums, ka ļauj sugai sekmīgi vairoties un saglabāties. Jo biežāk tiek mainītas partneres, jo vairāk pasaulē var laist mazuļu.

Kā apgalvo zoologi, dzīvnieku pasaulē mātīte var sapāroties ar to pašu tēviņu ne vairāk kā piecas reizes. Sestās reizes nekad nemēdz būt, jo tēviņš meklē citu mātīti. Tas ir pierādīts, novērojot kazas, aitas un citus mājlopu ganāmpulkus.

Ieklausīsimies, ko saka vēsturnieki. Viņi apstiprina, ka līdz kristietībai, kas ieviesa monogāmu morāli, 80 procentos visas pasaules civilizāciju valdīja poligāmija, t.i., partneres maiņa tika uzskatīta par morāles normu un neviens neprotestēja.

Bet tagad iedomājieties, kādā stāvoklī nokļuvis jūsu vīrs, dzīvojot 21. gadsimta sākumā. No vienas puses, viņam raksturīgs tas pats gadsimtiem senais tālo senču instinkts. No otras puses, viņš ir vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (zolīdas firmas direktors, skolotājs, advokāts), bērnu tēvs…

Vai gan nesaprotat, ka viņš vēlas jūs "pārģērbt", apmānīt savu instinktu, lai saglabātu monogāmo uzticību? Ja viņš būtu parasts cilts vīrietis, sen jau turētu apskāvienos sievieti īsiem matiem un netramdītu jūs ar absurdu prasību tos nogriezt. Viņš ar jums mīlējies nevis piecas, bet 50 (varbūt tūkstoš piecsimt!)! reizes, lai gan partneres maiņas instinkts viņam jau sen liek būt ar citu sievieti.

Ar šī instinkta darbību var izskaidrot arī neretus gadījumus, kad vīrs jūs pārsteidz, dāvinādams drēbes un rotaslietas, kuras nemaz nepiestāv jūsu stilam un izskatam. Protams, sakāt viņam pal-dies, bet pašas domājat: "Kam man tas? Tā tērpusies vairs neizskatīšos pēc sevis." Taču tieši to viņš arī vēlas: lai jūs nebūtu vairs pati.

"Kad Ričards man dzimšanas dienā uzdāvināja ādas jaku, biju šokēta. Vai tad esmu kaut kāda rokere? Taču viņš galvoja, ka jaka man ļoti piestāvēs: "Visu laiku taču nestaigāsi plandošās kleitās." Tas mani apvainoja, lai arī savas jūtas neizrādīju. Vai jāsecina, ka viņam patīk tās meitenes ādas jakās un lielām spīdīgām jostām ap vidukli?" dusmojas 29 gadus vecā Sarma.

Cik žēl, ka Sarma neko nesaprata: valkādama savus elegantos vai romantiska stila bikšu kostīmus un kleitas, viņa sevi uzskata par skaistu. Negaidītā Ričarda dāvana zemapziņas valodā viņai nozīmē, ka viņa ir neglīta (un ka meitenes ādas jakās, pretēji, ir skaistas). Ar to Sarma nespēj samierināties. Taču patiesībā Ričards nemaz nenoliedz viņas skaistumu: viņam vajag nomainīt partneri (vai - lai apmānītu instinktu - viņas izskatu). Bet Sarma to nekādi nesaprot: viņai pašai nav tāda instinkta! "Es taču viņam neprasu nomainīt kaklasaiti vai noskūt matus uz nullīti," viņa taisnojas.

Protams, nav obligāti jāpaklausa "vīra kaprīzēm", kā tās sauc Sarma (teiksim, vairs nenesāt krūšturi vai ievērt degunā auskaru). Bet ja tās pavisam ignorēsiet, vienā jaukā dienā varat savu vīru ieraudzīt ar… kādu "ādas" skaistuli.