Katra cilvēka navigācijas sistēma ir emocijas, kas ļauj orientēties dzīvē un signalizē par iespējām un draudiem. Tomēr šī sistēma komplicētajā sociālajā realitātē nav nekļūdīga. Lai tā veiksmīgi darbotos vecāku un bērnu attiecībās, veselības centra "Vivendi" klīniskā psiholoģe Kristīne Dūdiņa portāla Cālis.lv lasītājiem palīdzēs izprast, kā šis iekšējais kompass funkcionē un kā pieregulēt, ja tā darbībā gadās kļūme.
- Cilvēks spēj izjust plašu emociju gammu, un katrai no tām ir sava loma. Prieks parāda, kas ir labs vai vēlams, bailes un riebums signalizē, no kā vajadzētu izvairīties, bet dusmas sagatavo cīņai.
Emocijas sūta ķīmiskus signālus muskuļiem un orgāniem, kas mūs sagatavo un mudina rīcībai. Spēcīgākās emocijas var motivēt rīkoties un rosināt impulsīvas, automātiskas domas un rīcību, vēl pirms esam aptvēruši un apdomājuši situāciju. Dažubrīd tas palīdz – briesmu brīdī spēcīgas emocijas rada rīcību, kas var glābt dzīvību. Piemēram, pastaigas laikā mežā pie kājām kaut kas sakustas. Čūska! Mūs pārņem spēcīga baiļu sajūta, un mēs atlecam malā. Palūkojoties vēlreiz, izrādās, ka tas bija tikai zars, un baiļu sajūta mazinās.