Kā redzams, pētījumi pierāda, ka instinktīva sievietes uzvedība dzemdību izstumšanas periodā rada labākus rezultātus nekā visnotaļ ierastā prakse, kad mediķi instruē, kad un kā sievietei būtu bērns jāstumj.
Klīniskās vadlīnijas rekomendē, ka sievietei pašai būtu jāvada sava bērniņa izstumšana, kad viņa jūt izstumšanas kontrakcijas (National Institute for Health and Care Excellence (NICE) 2014). Tomēr realitātē mūsu kultūrā dzemdību aprūpē kā norma iegājusies tā saucamais vadītais izstumšanas periods – kad vecmāte vai ārsts nosaka, kā bērnu stumt. Sievietēm joprojām saka, kad un kā to darīt, kad stumt un kad ne. Lai atbalstītu fizioloģiskas dzemdības, mums būtu jāpārskata šī prakse. Mums jāsaprot, kā tas ietekmē sievietes dzemdību pieredzi. Šajā rakstā diskutēsim par instinktīvu izstumšanas perioda uzvedību fizioloģiskās dzemdībās bez komplikācijām.
Pašreizējo, vadīto pieeju dzemdību izstumšanas periodam pamatā ir izpratne par dzemdībām tikai kā mehānisku notikumu: sākumā atveras dzemdes kakliņš, tad bērniņu stumj cauri vagīnai. Tomēr tas neatspoguļo multidimensionālo un individuālo dzemdību dabu. Bērniņa noslīdēšana, rotācija un dzemdes kakliņa vēršanās var notikt atšķirīgi un ne vienmēr saistīti.
Vēlme mazuli stumt rodas no noteiktas bērna galviņas pozīcijas iegurnī (Roberts et al 1987). Tāpēc var būt tā, ka dzemdes kakliņš ir pilnībā atvēries, bet bērniņš vēl nav noslīdējis tā, ka būtu vēlme viņu stumt. Bet var būt arī situācija, kad vēlme mazuli stumt rodas tad, kad dzemdes kakliņš vēl nav atvēries. Direktīvs jeb citu vadīts sievietes izstumšanas periods dzemdībās – kad saka, kad un kā stumt vai nestumt, – noraida individuālo sievietes ķermeņa un dzemdību fizioloģiju. Turklāt tas ir pretrunā ar priekšstatu, ka sieviete pati vislabāk pārvalda savu ķermeni un jūt, kā dzemdēt.
Vadīts iztumšanas periods
Vadītā izstumšanas periodā pieņemts – tiklīdz ir pilns dzemdes kakla atvērums, sievieti aicina bērniņu stumt, lai veicinātu bērna noslīdēšanu. Parasti tiek izmantota tā saucama Valsalva izstumšanas metode vai tās variācijas, kas nozīmē – ieņemt dziļu elpu, kontrakcijai sākoties; aizturēt elpu, muti turot aizvērtu; stumt bērnu uz leju astoņas līdz desmit sekundes; ātri atbrīvot elpu; ieņemt nākamo dziļo elpu un atkārtot to pašu, līdz kontrakcija beidzas (Yildirim and Beji 2008). Vadīts izstumšanas periods tika ieviests, lai saīsinātu izstumšanas jeb otro dzemdību periodu, ticot, ka tas var uzlabot dzemdību rādītājus sievietēm un bērniem (Bosomworth and Bettany-Saltikov 2006). Taču pierādīts, ka mediķu vadīts izstumšanas periods palielina negatīvus rezultātus – rodas izmaiņas asins cirkulācijā (Tieks et al 1995), ir vairāk starpenes traumu un ilgtermiņa negatīvas ietekmes uz urīnpūšļa funkciju un iegurņa pamatnes veselību (Bosomworth and Bettany- Saltikov 2006; Kopas 2014).
Valsalvas metode izstumšanā tāpat mazina skābekļa pieplūdi bērniņam caur placentu (Aldrich et al 1995). Līdzšinējie pētījumu neliecina, ka mediķu vadītam izstumšanas periodām būtu pozitīva ietekme uz dzemdību iznākumiem bērnam, vajadzīgi tālāki pētījumi (Kopas 2014; Prins et al 2011).
Kad sievietei neļauj stumt
Pētījumā arī novēroja, ka sievietes, kurām ātri radās vēlme stumt, biežāk dzemdēja pirmo reizi un tas notika 41% gadījumu, kad bērniņš bija tā saucamajā mugurējā guļā. Abos pētījumos secināts, ka agra vēlme bērnu stumt ir tikai variācija par normālo dzemdībās un nav saistāma ar komplikācijām. Iespējams, ir arī fizioloģisks pamats, kāpēc rodas agrā vēlme stumt? Piemēram, papildu spiediens varētu palīdzēt bērnam ievirzīties ērtākā pozīcijā (anteriorā) vai pavērt dzemdes kaklu.
Cita situācija, kad sievieti aicina bērnu nestumt, ir bērna galviņas kronēšanās laikā – lai mazinātu iespējamo starpenes traumu rašanās iespējamību, palēninot galviņas dzimšanas tempu. Lēna galviņas piedzimšana mazina plīsumu iespējamību, jo palīdz audiem iestiepties maigi un lēnāk (Aasheim et al 2012). Ir virkne tehniku, ko izmanto ar mērķi palēnināt galviņas piedzimšanu, piemēram, dažādas tehnikas ar roku uzlikšanu. Tomēr, izmantojot šādu pieeju, mēs neatzīstam sievietes instinktīvu stumšanu (Aderhold and Roberts 1991). Viens ļoti mazs pētījums par četrām sievietēm, kas dzemdēja bez instrukcijām, rāda, ka viņas pašas instinktīvi mainīja elpošanu un pārstāja stumties, kad bērna galviņa kronējās. Tas saskan ar maniem novērojumiem par neiztraucētām dzemdībām.
Intensīvās sajūtas, ko sieviete izjūt bērna galviņas kronēšanās laikā, kavē viņas aktīvo stumšanos, kamēr dzemde turpina mazuli sumt maigi un lēni. Turklāt sieviete instinktīvi bieži pietur bērna galviņu vai savu starpeni kronēšanās laikā. Dažas sievietes vēlas sakļaut kājas kopā, ne tikai lai palēninātu dzemdības, bet arī, lai dotu iespēju vairāk padoties starpenes audiem. Ja šādā brīdī sievietei liek "beigt stumt" vai "elsot", vai "tikai nedaudz pastumties", tas traucē viņai tik izšķirošā brīdī un liek domāt, ka viņa pati nesaprot, kā viņai jādzemdē. Instruēšana "atvērt kājas, lai dotu bērnam vietu" ir pretrunā ar viņas instinktiem, kas liek aizsargāt savu starpeni, aizverot to.
Secinājumi un ieteikumi praksei
Ieteikumi grūtniecēm un aprūpes personālam:
- Izglītojieties par dzemdību fizioloģiju. Lasiet, uzziniet vairāk par to, ka sievietēm ir iedzimtas spējas dzemdēt bez speciālām norādēm, ko un kā darīt;
- Parūpējieties, lai dzemdību vietā ir vide, kas veicina instinktīvu uzvedību – vājš apgaismojums, netraucētība, ērtas mēbeles un priekšmeti, kas netraucē kustēties un uz kurām var atbalstīties (grīdas paklājs, pufi, duša);
- Pozitīvi, ja vecmāte vai ārsts nejautā, vai sievietei ir vēlme bērniņu stumt, vai viņai ir spiedoša sajūta, jo tas var iztraucēt viņas būšanu sevī, instinktīvo uzvedību;
- Ja sieviete vecmātei saka, ka viņai ir vēlme "stumties", būtu jauki, ja vecmāte vai ārsts apliecinātu, ka tas ir labi, bet neaicinātu viņu bērnu stumt – pienāks brīdis, kad viņa to darīs pati, spontāni, instinktīvi;
- Vecmātēm nav ieteicams veikt dzemdes kakla atvēruma pārbaudi, lai pārliecinātos, vai dzemdes kakls ir pilnībā atvēries. Ja jūs uzticaties sievietes izjūtām un vadāties, ka jāstumj tad, kad sievietei pašai šī sajūta atnāk, šāda pārbaude kļūst lieka;
- Netraucējiet sievieti viņas stumšanā, tajā, kā viņa to dara un kā elpo. Izvairieties no direktīvām norādēm. Ja jums jārunā, dariet to tā, lai stiprinātu viņas pašas spējas dzemdēt;
- Izvairīties teikt kādas norādes vai kā citādi iztraucēt sievieti, kad bērna dzimšanas laikā sievietei rodas instinktīva starpeni aizsargājoša uzvedība (tāda kā elsoša, kliegšana, kāju sakļaušana, pieskārieni bērna galviņai vai starpenei).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
