staigāt uz pirktsgaliem, mazulis, bērns
Foto: Shutterstock
Katrs jauns triks, ko iemācās bērns, rada vecākiem prieku. Tomēr ir jāzina, kad par tiem priecāties un kad ne. Piemēram, staigāšana uz pirkstgaliem, kas nereti vecākiem var šķist amizanta, var norādīt uz nopietnākām problēmām.

- "Mans puika, trīsgadnieks, gana bieži staigā uz pirkstgaliem. Viņš arī ļoti slikti runā, mamma sāka teikt, vai tik tas neesot saistīts – sliktā runāšana un staigāšana uz pirkstgaliem? Varbūt vāji attīstīta muskulatūra? Ir kāda pieredze?" portāla Cālis.lv forumā bažas izsaka kāda mamma.

- "Manējais arī staigā uz pirkstgaliem. Izgāja masāžas kursu, kādu laiku dzēra magniju. Sākumā visiem likās, ka tas ir zīdaiņa vecumā neizmasētais paaugstinātais muskuļu tonuss, pēc tam kārtējais neirologs secināja, ka, visticamāk, neiroze. Tagad puiku vedam uz fizioterapiju (vingrošana un nedaudz masāža), šķiet, ka palīdz. Tiesa, kā drusciņ stress – tā atkal kļūst par mazu baletdejotāju. Bērns no jūtīgajiem, plus vēl astmas diagnoze, vārdu sakot, neirotiska "uzbūve". Vispār – piņķerīga padarīšana, jo, kā teica neiroloģe, jāņem arī vērā pieradums (bērns pieradis staigāt tā, grūti sākt staigāt uz pilnas pēdas)," pieredzē dalās cita mamma.

- "Varbūt kādam jau ir bijusi līdzīga problēma kā mums. Manai meitiņai (divi gadi un četri mēneši) jau kopš staigāšanas pirmsākumiem ir tonuss kājiņās, līdz ar to staigā visu laiku uz pirkstgaliņiem, daļēja nosliece varētu būt iedzimtība, jo tētis mums arī bērnībā tā esot staigājis. Esam jau izgājušas pāris fizioterapijas kursus, bet īsti nav līdzējis, esam bijušas arī pie neirologa, uz ko viņš paskatījās un lika dzert zāles, kas man likās dikti nepieņemami, tā kā meita ir vēl maza, un jau dzīt iekšā sintētiskās zāles... Manuprāt, to var risināt ar kādām citām metodēm. Mēģinām tagad arī pašas mājās vingrot," stāsta mamma foruma diskusijā.

Konsultē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs dr. Jānis Upenieks, kurš ir vadījis arī "Vinnija Pūka skolas" semināru vecākiem par bērnu ortopēdijas jautājumiem:

Kad vecāki ierauga savus bērnus staigājam uz pirkstgaliem, pirmajā brīdī tas pat var šķist diezgan amizanti. Šāds iešanas veids var nozīmēt vienkārši jaunus eksperimentus un jaunu pārvietošanās prasmju apgūšanu, un līdz trīs gadu vecumam tā var būt pilnīgi normāla parādība.

Tomēr, ja iešana uz pirkstgaliem turpinās arī pēc trīs gadu vecuma, vērts konsultēties ar speciālistu, lai novērtētu, vai bērnam nav kādas koordinācijas, muskuļu vai attīstības problēmas. Biežākie iemesli iešanai uz pirkstgaliem ir neiroloģiski traucējumi, un kā ārstēšanas metodes tiek nozīmēta fizioterapija, stiepjoši vingrojumi, koriģējoša ģipsēšana, Ahileja cīpslas ķirurģiska pagarināšana (tā gan tiek nozīmēta ļoti retos gadījumos), ārsta teikto seminārā publicējis Rīgas pašvaldības portāls Veseligsridzinieks.lv

Bērns kāju augšana

Dažādās bērna vecuma grupās fizioloģiskas izmaiņas veidojas arī kāju augšanas procesā. Bērna kājas augšana sastāv no četriem vienlaicīgiem procesiem:

  • augšana garumā (šo procesu nosaka kaula augšanas zonas);
  • augšana resnumā (šo procesu nosaka kaulplēve);
  • rotācijas izmaiņas;
  • ass izmaiņas.

Viena no kājas attīstības raksturīgākajām izpausmēm ir kāju rotācija.

Apakšējo ekstremitāšu aizmetņi izveidojas 4. grūtniecības nedēļā, sākotnēji tie ir vērsti uz āru, bet tad 7. nedēļā kājas aizmetnis rotē, vēršoties uz iekšpusi. Šīs rotācijas dēļ pirkstiņi vēršas pretim viens otram. Pārējā grūtniecības laikā un agrīnā bērnībā kājas pamazām vēlreiz pavēršas uz sāniem, un dzimšanas laikā kājiņas lielākoties vērstas taisni uz priekšu. Neliela rotācija tiek uzskatīta par normālu attīstības procesu, tomēr pārāk liela kāju rotācija jau tiek dēvēta par "vērpšanos".

Jau pieaugušā vecumā lielākajai daļai cilvēku pēdas, stāvot uz vietas, ir vērstas vai nu taisni uz priekšu, vai nedaudz izvērstas uz āru. To sauc par pēdu funkcionālu rotāciju – uz iekšu vai āru.

Kopumā bērna kāju attīstību un deformācijas jeb fizioloģiskas attīstības stāvokli iedala divos veidos: rotācijas (var būt iekšup un ārēji vērsta pēda) un leņķa ( O un X veida kājas) deformācijas.

Speciālists iespējamo pēdu deformāciju vai vēršanās virzienu novērtē pēc gaitas leņķa (to nosaka bērnam ejot, un attīstības norma ir 0–30 grādi (vidēji 10 grādi). Savukārt gūžu iekšējo vai ārējo rotāciju nosaka, bērnam guļot uz vēdera, norma ir 20–60 grādi (vidēji 40 grādi).

Tāpat ārsts izvērtēt arī to, vai bērnam iekšupvērstā pēda nav apakšstilba rotācijas dēļ.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!