"Vai esat kādreiz dzirdējuši teicienu, ka Dievs pie sevis aicina tieši labākos cilvēkus? Es esmu pārliecinājusies, ka bieži vien dzīvē tieši tā arī notiek. Bet, kā ar to sadzīvot, un vai tas vispār ir iespējams?" vēstulē jautā portāla DELFI lasītāja, lūdzot psiholoģes padomu.
"Mūsu draugu ģimene, kuri bija visnotaļ labsirdīgi, kā mēdz sacīt, lāga dvēseles, bija laimīgi. Meita bija talantīga baletdejotāja, tādēļ devās mācīties uz ārzemēm. Dēls bija tikko beidzis studijas. Viņi vienmēr bija kopā.
Tomēr notika nelaime. Ģimene brauca sagaidīt meitu, kura tikko bija atlidojusi no ārzemēm, kur mācījusies. Visi kopā laimīgi devās mājup. Bet netālu no mājām viņi avarēja. Neviens nebija lietojis alkoholu. Bet ceļš bija apledojis. Viņi noslīka. Kā dzīvot? Kā dzīvot, ja zinām, ka tuvāko draugu vairs nav mūsu vidū?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
