Septiņi mīlestības veidi, ko mūža garumā izdzīvo katrs

Naivā mīlestība jeb tā dēvētā "Puppy love" ir jūtas, ko piedzīvo vairums cilvēku, atklājot pretējā dzimuma valdzinājumu. Mīlestība pret otru cilvēku ir piesardzīga, naiva un trausla, jūtām vai nu krāšņi uzplaukstot vai tiekot lolotām klusībā. Psihologi apgalvo, ka šīs sajūtas var piedzīvot arī cilvēki, kuri jau sasnieguši zināmu personības briedumu, tomēr alkst izrādīt par kādu rūpes, attiecīgi iesaistoties attiecībās, kurās viena to puse ir nosacīta apbrīnas objekta, savukārt otra – apbrīnotāja lomā.

Nereti šis mīlestības paveids sasaucas arī ar visiem tik labi zināmo pirmo mīlestību, kas visbiežāk tiek izdzīvota pusaudžu gados, sagādājot arī pirmo pārbaudījumu – lauztu sirdi, kas jāsadziedē – un nodrošinot pieredzi turpmākai partnerattiecību veidošanai.

Šis mīlestības veids spēj sagādāt lielāko izaicinājumu, mums cīnoties ar vilšanās un sāpju sajūtu par neatbildētām jūtām un nespēju piepildīt savu kvēlāko vēlmi – būt līdzās un lolot cilvēku, no kura vēlētos gūt tādas pat emocijas. Psihologi apgalvo, ka šādas jūtas kaut reizi dzīvē piedzīvo katrs no mums, neatbildētajām jūtām mūsu personību darot spēcīgāku un nosvērtāku. Tāpat šīs pretrunīgās emocijas iemāca lielāku kontroli pār savu jūtu pasauli, kas var lieti noderēt brīžos, kad esam jau izveidojuši veiksmīgas partnerattiecības ar mīļoto cilvēku un risinām ikdienišķas konfliktsituācijas.

Par platoniskās mīlestības burvību un neparasto būtību ir dzirdējis teju ikviens – pieķeršanās un valdzinājuma jūtas, kas neietver seksuālu un pat romantisku valdzinājumu un iekāri, turklāt tās šīs mīlestības dažādās pakāpēs izjūt katrs no mums. Ik dienas sadarbojamies un komunicējam ar virkni visdažādāko cilvēku, kuru spilgtās personības mūs fascinē, iedvesmo un motivē, iespējams, mudinot veikt kādas pārmaiņas savā dzīvē vai vismaz mainīt tās ierasto skatpunktu un pārskatīt vērtības.

Lai mēs spētu mīlēt līdzcilvēkus, jo īpaši, partneri, veidojot veselīgas un harmoniskas attiecības, vispirms mums ir jāiemīl pašiem sevi. Ja to izdarīt nenākas viegli, visticamāk, ciešam no zemas pašapziņas un mazvērtības kompleksiem, kas traucē dzīvot tādu dzīvi, kādu vēlamies – pilnasinīgu, piesātinātu, laimīgu un harmonisku.

Visticamāk, arī tu apzinies, ka vien tad, kad būsi iemīlējusi sevi un arī savas vājības un trūkumus, atradīsi cilvēku, ar kuru ir vērts veidot kopīgu dzīvi. Tāpat šis nebūt ne vieglais solis liks arī apkārtējiem izturēties sirsnīgāk un dāsnāk, jūtot pret mūsu personību lielākas simpātijas.

Gadījumā, ja šī sevis jeb pašmīlestība šķiet kas neiespējams, attīsti sevī šīs jūtas apzināti. Vienkāršs vingrinājums, kā vairot cieņu un mīlestību pret sevi ir visu labo īpašību un talantu, kā arī rakstura trūkumu un vājību pierakstīšana uz papīra lapas. Šādā uzskatāmā veidā varēsi pati sev atklāt savu skaistumu un unikalitāti, reizē apzinoties, ka esi pelnījusi patiesu mīlestību, lojalitāti un cieņu arī no līdzcilvēkiem.

Tu iepazīsties ar šķietamu svešinieku, jūs pārmijat pāris vārdu un jūsu starpā notiek īsts kaisles izvirdums, kam nav iespējams rast loģisku izskaidrojumu. Šo jūtu pamatā ir vien fiziska pievilkšanās, kas nereti gan tiek jaukta ar mīlestības jūtām to klasiskajā izpratnē. Visbiežāk savstarpējā kaisles uguns gan noplok, nereti pat tikpat ātri, kā sākusies, taču šo maģiju noteikti ir vērts izbaudīt, ne mirkli neizjūtot vainas apziņu un vienlaikus arī neplānojot iespējamu kopīgu nākotni – pastāv liela varbūtība, ka ikdienas komunikācija ar konkrēto partneri var būt ne tikai apgrūtinoša, bet pat neiespējama, jums nerodot nekā kopīga un savstarpēji saistoša ārpus kaisles liesmām.

Šo mīlestības veidu raksturo tīras un patiesas jūtas, pāra brīnumainajai saskaņai kalpojot par iedvesmas avotu neskaitāmiem romantiskiem mīlas stāstiem. Netveramā un šķietami neizskaidrojamā dvēseļu saskaņa un savstarpējā izpratne vērtējama kā patiesa dāvana, ko dzīvē vien retos gadījumos piedzīvojam vairākkārt. Šo mīlestību ir vērts sargāt un lolot, novērtējot tās skaistumu un vienkāršību, kā arī ne mirkli neuzskatot šīs jūtas par pašsaprotamām.

Teju katra sieviete klusībā sapņo par iepazīšanos ar kādu iekārojamu un plašākā mērogā zināmu vīrieti, kuru patiesībā būtu iespējams sastapt vien filmēšanas laukumā, kādā Dienviditālijas villas dārzā vai uz Ņujorkas debesskrāpja jumta notiekošā ekskluzīvā kokteiļvakarā. Nereālistiskā mīlestība, pēc psihologu uzskatiem, mīt ikvienā no mums, taču vienlaikus apzināmies, ka konkrētās jūtas spēj pastāvēt vien iedomu līmenī un tām, visticamāk, nebūs lemts piepildīties. Turklāt, ja tās tomēr tiktu realizētas, visticamāk, mūs sagaidītu vilšanās… Tiesa, tas tomēr neaizliedz pasapņot, vai ne?

Avots: Womanitely.com.