Foto: PantherMedia/Scanpix
Iztēlojies situāciju, ka esi atvaļinājumā svešā valstī. Tur viss ir svešs, tāpēc pa automaģistrālēm brauc salīdzinoši lēni, jo meklē ceļu. Vietējie iedzīvotāji tikai pasmaida, kad tu pajautā ceļu. Tur neviens nebrīnās, ka šeit neko nezini. Šī apkārtne tev ir sveša. Bērns jūtas tieši tāpat. Viņš vēl nepazīst mūsu pasauli – tā viņam ir sveša.

Jo vecāks viņš kļūst, jo vairāk viņš to grib atklāt. Un kas gan ir vieglāk, nekā iztaujāt tos cilvēkus, kuri varētu visu zināt, proti, vecākus.

Pat ja bērna daudzie jautājumi dažreiz šķiet par daudz, ir būtiski, lai tu saprastu, kāpēc bērns nomoka ar jautājumiem – bērni pirmsskolas vecumā grib gūt jaunas zināšanas un jau zināmo sasaistīt jaunās sakarībās, uzsver Labklājības ministrijas speciālisti. Viņi kārtīgi iedziļinās lietās un grib noskaidrot, kā kas darbojas. Viņu slāpes pēc zināšanām būtībā nevar apturēt, un tā no viena "kāpēc" viņš tālāk "pārslēdzas" uz otru "kāpēc". Turklāt šāda jautājumu ķēdīte rada lielu prieku.

Nervu bende? Nē, zinātkāre!

Kas jāielāgo vecākiem, kad uzdarbojas kāpēcītis

Foto: Shutterstock

Puikas un meitenes valodu veido atšķirīgi jeb daži interesanti fakti


  • Trīsarpus gadu vecumā bērns prot visas dzimtās valodas skaņas, izņemot dažas sarežģītākās (R, S, Š. Z);
  • Triju gadu vecumā bērni zina aptuveni no 1000 līdz 2000 vārdu;
  • Sešu gadu vecumā bērni saprot līdz 14 000 vārdu un no tiem 8000 lieto paši;
  • Ņemot vērā bioloģiskās atšķirības, puikas valodu lieto citādi, un viņu valodai ir citāda nozīme nekā meitenēm;
  • Smadzeņu daļas, kurām ir būtiska nozīme valodas attīstībā, puikām ir mazākas nekā meitenēm;
  • Cilvēku valodas centri smadzenēs spēj "mācīties" pat līdz sirmam vecumam.

Rūpes par valodas attīstību būtu jāpārrunā ar bērnu ārstu vai psihologu. Ja valodas attīstība ir aizkavējusies vai ir valodas kļūdas, vari vērsties pie logopēda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!