<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/redjar/">redjar</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">cc</a>
Ja no mazuļa piebarošanas pirmajām dienām pareizi strukturēsi arī piena ēdienreizes, tad vairums bērnu labprāt apēdīs lielāko daļu piedāvāto produktu. Deviņu mēnešu vecumā lielāko daļu uzturvielu mazulim būtu jāiegūst no trīs papildēdiena maltītēm dienā. Lai uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, ieteicams mazulim piedāvāt dažādus produktus. Tomēr bieži vien šajā vecumā mazuļi sāk atteikties no ēdiena, kas iepriekš viņam garšojis.

Ja tavs mazulis ir deviņus līdz 12 mēnešus vecs un pēkšņi atsakās no ēdiena vai ēdienreizēs kļūst izvēlīgs un niķīgs, iespējams, tev varētu palīdzēt daži Lielbritānijas bērnu aprūpes māsas Džīnas Fordas ieteikumi, kas apkopoti nesen kā iznākušajā grāmatā "Apmierināta mazuļa dienas ritms".

Pārāk lielas porcijas

Vecāki ļoti bieži pārvērtē daudzumu, kuru mazulis spēj apēst, tādēļ, paredzot pārāk lielas porcijas, viņi var maldīgi uzskatīt, ka bērnam ir problēmas ar ēšanu. Turpinājumā ir norādīts pārtikas daudzums, kas nepieciešams deviņus līdz 12 mēnešus vecam mazulim. Tas palīdzēs tev saprast, vai bērns apēd pietiekamu daudzumu piebarojuma.

  • 3-4 porcijas ogļhidrātu (graudaugu brokastu pārslas, biezputra, pilngraudu maize, makaroni vai kartupeļi). Viena porcija ir viena maizes šķēle, 30 g biezputras, divas ēdamkarotes makaronu vai neliels cepts kartupelis;
  • 3-4 porcijas augļu un dārzeņu, ieskaitot svaigus dārzeņus. Viena porcija ir viens neliels ābols, bumbieris vai banāns, burkāns, ziedkāpostu vai brokoļu ziedkopa, vai divas ēdamkarotes sasmalcinātu zaļo pākšu pupiņu;
  • Viena porcija dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu vai divas porcijas augu valsts olbaltumvielu. Viena porcija ir 30 g gaļas, vistas gaļas vai zivs, kā arī 60 g lēcu vai pākšaugu.

"Sušķīgā" ēšana

Patstāvīgai ēšanai ir ļoti liela nozīme mazuļa garīgajā un fiziskajā attīstībā, jo tā veicina roku – acu koordināciju un palielina bērna neatkarības izjūtu. Lielākā daļa mazuļu vecumā no sešiem līdz deviņiem mēnešiem cenšas satvert ēdienu un mēģina ēst pastāvīgi. Tādējādi maltīte kļūst par "sušķīgu procesu" un var prasīt krietni ilgāku laiku.

Ja ierobežosi mazuļa dabisko vēlmi izpētīt ēdienu un cenšanos ēst patstāvīgi, tu tikai izraisīsi viņa neapmierinātību, bieži vien arī atteikšanos ēst ar karotīti. Ja dosi mazulim dažādus ar pirkstiem satveramus produktus jeb tā dēvētos pirkstiņēdienus un, par spīti netīrībai, kuru bērns rada, ļausi daļu no maltītes apēst patstāvīgi, viņš ļaus tev atlikušo ēdienu iebarot ar karotīti.

Ēdiena krāsainība un konsistence

Deviņu mēnešu vecumā bērns sāk izrādīt interesi par ēdiena krāsu, formu un konsistenci. Mazulim, kuram dažādi produkti vēl aizvien tiek pasniegti sajaukti un biezeņa veidā, ļoti ātri var apnikt pat visiecienītākie ēdieni, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ bērni zaudē interesi par dārzeņu ēšanu.

Ja katrā maltītē piedāvāsi bērnam nelielu daudzumu dažādu – atšķirīgas konsistences un krāsas – dārzeņu, viņam tas šķitīs daudz pievilcīgāk, nekā liela porcija viena vai divu veidu dārzeņu.

Deserti sabojā vēlmi paēst kārtīgu ēdienu

Regulāri pasniegtie deserti ir būtisks iemesls, kādēļ bērni atsakās no pamatēdiena. Pat deviņus mēnešus vecs mazulis ātri aptver sakarību: ja viņš atteiksies no pamatēdiena un izrādīs pietiekami lielu neapmierinātību, tad, visticamāk, dabūs kādu saldēdienu. Desertus būtu ieteicams dot tikai īpašos gadījumos, bet ikdienā labāk piedāvāt svaigus augļus, jogurtu vai sieru.

Atkārtots piedāvājums

Ja mazulis atsakās no kāda konkrēta ēdiena, tas noteikti pēc pāris nedēļām ir jāpiedāvā atkal. Pirmā gada laikā mazuļa patika un nepatika pret kādu no ēdieniem ļoti bieži mainās, tāpēc vecāki, kuri pēc kāda laika nemēģina vēlreiz piedāvāt atraidīto produktu, parasti ievēro, ka viņu bērns ēd tikai ļoti ierobežotu produktu skaitu.

Mazāk dzert

Ja pirms maltītes mazulim dosi dzert lielu daudzumu sulas vai ūdens, viņš apēdīs daudz mazāk. Padzerties piedāvā starp ēdienreizēm, nevis stundu pirms ēšanas. Panāc, lai arī maltīšu laikā mazulis apēd vismaz pusi no papildēdiena porcijas un tikai tad piedāvā viņam ūdeni vai atšķaidītu sulu.

Laika ietekme

Arī maltītes norises laiks ietekmē to, cik labi mazulis ēdīs. Bērns, kurš brokastīs paredzēto piebarojumu apēdīs pēc pulksten 8, visticamāk, nebūs pārāk izsalcis pusdienās, kas paredzētas pirms pulksten 13. tāpat bērns, kuram launagu dos pēc pulksten 17, būs pārāk noguris, lai kārtīgi paēstu.

Ierobežo uzkodas

Ja starp ēdienreizēm ļausi mazulim pārāk daudz našķēties, it īpaši piedāvājot grūti sagremojamus produktus, piemēram, banānus vai sieru, viņa apetīte īstajā ēdienreizē var samazināties. Pamēģini pāris dienu ierobežot uzkodas, lai redzētu, vai mazuļa ēstgriba uzlabojas.

Ja tomēr neizdodas…

Ja raizējies par to, ka mazulis uzņem nepietiekamu daudzumu papildēdiena, būtu ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu. Ja pierakstīsi ēdienreižu laikus un visus produktus, ko bērns nedēļas laikā ir apēdis, tas var palīdzēt noteikt cēloņus mazuļa ēšanas problēmām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!