Šis raksts ir adresēts tiem vecākiem, kuriem ir priekšlaicīgi dzimis bērns – par bronhopulmonālu displāziju jeb BPD, kas visbiežāk skar tieši bērniņus, kuri ir pasteigušies piedzimt. Par to, kā rūpēties par mazuli, kuram ir elpošanas grūtības, portālam Cālis.lv stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Dr. Dace Sniedze.
Kas ir bronhopulmonāla displāzija jeb BPD?
Bronhopulmonāla displāzija jeb BPD ir elpceļu un plaušu bojājums, kas izraisa ilgstošas (hroniskas) elpošanas grūtības.
BPD visbiežāk rodas stipri priekšlaikus dzimušiem mazuļiem, kuru elpošanas orgāni ir nenobrieduši, trūkst surfaktanta (viela plaušās, kas izklāj vissīkākās plaušu daļas un neļauj tām saplakt elpojot). Dzīvības glābšanai ir nepieciešams elpošanas aparāts (plaušu ventilācija) un skābeklis, bet bērniņa nenobriedums un nepieciešamā terapija var radīt arī tālejošas sekas.
Bērna ārsts noteiks, vai viņam ir BPD. Parasti uz to norāda tas, ka mazulim, kas dzimis ļoti agri, vēl arvien nepieciešams skābeklis vai elpošanas atbalsts, sasniedzot 36 gestācijas nedēļas.
BPD var būt dažādas smaguma pakāpes. Lielākai daļai mazuļu BPD ir viegla, tāpēc īpaša ārstēšana nav nepieciešama, ir svarīgi tikai samazināt iespējamos riskus. Reizēm bērnam ir jālieto zāles, viņš saņem fizioterapiju slimnīcā, bet reizēm ir nepieciešama atbalsta ierīču un zāļu lietošana arī mājās.
Kādas ierīces būs jālieto mājās?
1. Mazulim var būt nepieciešams papildu skābeklis.
Skābekli var piegādāt caur deguna kanilēm vai masku. Tava bērna ārsts pastāstīs, kā jālieto skābeklis un kad jāmaina plūsmas ātrums. Var būt reizes, kad bērnam vajag vairāk skābekļa, piemēram, raudāšanas laikā, barošanas reizēs, miegā vai citās reizēs. Izrunā ar ārstu visus savus jautājumus.
Skābekli parasti glabā saspiestā formā vai šķidrā formā. Tev var būt nepieciešams mazāks, pārnēsājams konteiners lietošanai ārpus mājas. Rūpīgi izlasi un ievēro skābekļa lietošanas drošības instrukcijas, un nekādā gadījumā nepieļauj atklātu liesmu skābekļa konteinera tuvumā.
2. Dažreiz mājās ir jāveic inhalācijas.
Maziem bērniem lieto īpašu aparātu, kas no šķidruma (parasti tās ir zāles, kas atšķaidītas ar sāļu ūdeni) veido "miglu" vai "dūmus" un pēc ieelpošanas tie nonāk tieši elpceļos.
3. Dažiem bērniem ar BPD arī mājās ir nepieciešams monitors, lai novērotu, vai organismā ir pietiekams skābekļa daudzums.
Tava bērna ārsts pastāstīs, kā novērtēt monitora rādītājus un kādam jābūt skābekļa daudzumam. Tas var individuāli nedaudz atšķirties.
4. Retāk mājās jālieto īpašas elpošanas atbalsta ierīces, kādas izmantoja slimnīcā.
Tevi tad īpaši apmācīs, kā lietot šādu ierīci.
Kā atpazīt elpošanas problēmas mājās?
Jau slimnīcā tu iepazīsi sava mazuļa normālo elpošanu. Tādā veidā varēsi novērtēt, vai rodas izmaiņas elpošanā.
Bērniem ar BPD var būt īpaši jutīgi elpceļi un tie var stipri reaģēt uz dažādām lietām. Dažreiz elpceļi var kļūt pārāk šauri, un bērnam kļūst grūti elpot.
Par apgrūtinātu elpošanu liecina:
- elpošanas ātrums – saskaiti, cik reizes minūtē bērns ievelk elpu. Pārāk bieža elpošana (virs 60 reizēm minūtē) liecina par elpošanas grūtībām;
- ribstarpu ievilkšanās – bērnam elpojot, ievelkas āda starp ribām. Iespējams, ka tavam mazulim ar BPD parasti nedaudz ievelkas ribstarpas elpojot, un, kad ir elpošanas grūtības, šī ievilkšanās kļūst vairāk izteikta. Tas nozīmē, ka viņam pietrūkst skābekļa;
- deguna spārnu cilāšanās – rāda, ka bērnam ir stiprāk jāstrādā, lai ievilktu elpu;
- ādas un nagu krāsa – tiem jābūt rozīgiem. Zilgana vai bāla krāsa liecina par skābekļa trūkumu;
- elpošana ar pieskaņu (čīkstoša elpošana). Tas norāda, ka elpceļi ir kļuvuši pārāk šauri, un bērnam ir nekavējoties jāpalīdz.
Ja tev rodas aizdomas, ka bērnam ir elpošanas grūtības, nekavējoties sazinies ar ārstu un seko norādījumiem.
Kādi ir gaidāmie sarežģījumi bērniem ar BPD?
Tavam mazulim var būt visas, dažas vai neviena no šīm problēmām.
1. Lēnāka augšana.
Bērns ar BPD elpošanai patērē daudz enerģijas. Dažreiz var būt arī gastroezofagāls atvilnis un atgrūšana. Bērnam var būt nepieciešams īpašs maisījums, lai saņemtu pietiekami daudz barības vielas un enerģiju.
2. Elpceļu infekcijas.
Bērnam ar BPD ir grūtāk cīnīties ar vīrusiem un baktērijām. Pieredze rāda, ka aptuveni puse no mazuļiem pirmo divu dzīves gadu laikā atgriežas slimnīcā, lai ārstētu elpceļu infekciju.
Gripa – priekšlaikus dzimušiem bērniem ir lielāks risks saslimt ar gripu, kas var noritēt smagāk nekā citiem, tāpēc pēc sešu mēnešu vecuma ir ieteicams vakcinēties pret gripu. Arī ģimenes locekļiem un tuviniekiem ieteicams vakcinēties pret gripu, lai mazulis neinficētos no viņiem.
Respiratori sincitiālais vīruss (RSV) – priekšlaikus dzimušiem bērniem, īpaši ar hronisku plaušu slimību (arī tā sauc BPD), ir lielāks risks, ka RSV infekcija noritēs smagāk. Tāpēc profilaktiski tiek lietots palivizumab – monoklonālas antivielas pret respiratori sincitiālo vīrusu.
Pētījumos ir pierādīts, ka šīs antivielas var novērst smagu RSV infekcijas norisi bērniem ar BPD, ar iedzimtu sirds slimību un priekšlaikus dzimušiem bērniem.
Garais klepus – bērna vecākiem un citiem mājiniekiem jāpārliecinās pie ģimenes ārsta, vai nav pienācis laiks revakcinācijai pret garo klepu, lai pasargātu mazuli no iespējamas inficēšanās.
3. Sirds mazspēja.
Sirds darbs ir saistīts ar asins plūsmu caur plaušām. Plaušu slimība (piemēram, BPD) var padarīt sirds darbu smagāku, tāpēc var būt nepieciešams lietot zāles un cieši kontrolēt uzņemtā šķidruma daudzumu, lai sirds darbu atvieglotu.
Dažreiz bērnam var izveidoties pārāk augsts spiediens plaušu asinsvados. Bērna kardiologs kopā ar pulmonologu (ārstu, kas īpaši specializējies elpceļu un plaušu slimību ārstēšanā) to īpaši novēros un nozīmēs nepieciešamo ārstēšanu.
4. Elektrolītu zudumi.
Zāles, kas palīdz atbrīvoties no liekā šķidruma, sauc par diurētiķiem (urīna izdali veicinoši līdzekļi). Līdz ar lieko šķidrumu izdalās arī sāļi (elektrolīti), un var zust to līdzsvars ķermenī.
Lai to kontrolētu, būs nepieciešamas regulāras analīzes, un bērniņam būs jālieto trūkstošie sāļi papildus ēdienam un/vai jāmaina diurētiķa deva.
5. Atšķirīga attīstība.
Lai ātrāk pamanītu, ja mazulis attīstās atšķirīgi, tevi lūgs piedalīties īpašā novērošanas (follow-up) programmā. Mazulim var būt nepieciešams dažādu speciālistu atbalsts, lai sasniegtu savu labāko rezultātu.
Kā samazināt riskus?
- Padari savu māju un mašīnu par nesmēķētāju zonu. Mājiniekiem ir jāpārtrauc smēķēt, bet tiem, kas to nespēj, jāsmēķē tikai ārpus mājokļa;
- Parūpējies par bērna apkārtējo vidi, lai izvairītos no putekļiem un citām kairinošām vielām;
- Neapmeklē ļaužu pilnas vietas, piemēram, lielveikalus un bērnu laukumiņus. Apsver iespēju agri neapmeklēt bērnudārzu. Tas samazinās risku inficēties ar elpceļu infekcijām;
- Mazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, un lūdz citiem cilvēkiem, kas pieskaras tavam mazulim, mazgāt rokas. Pastāsti, ka tavam bērnam vajag īpaši uzmanīties no vīrusiem un baktērijām, ko bieži pārnēsā ar rokām;
- Pārrunā ar ārstu, kāda vakcinācija bērnam ir nepieciešama;
- Apsver ikgadējo gripas vakcīnu sev, citiem ģimenes locekļiem un bērna aprūpētājiem. Tā var novērst tavu saslimšanu ar gripu un tādā veidā pasargāt arī bērnu.
Mājas lapā Piedzimuagrāk.lv ir iespēja uzdot jautājumus speciālistiem – neonatologiem, kā arī atrast noderīgu informāciju tieši priekšlaicīgi dzimušu bērniņu vecākiem un līdzcilvēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
