Bet pēdējā laikā novēroju, ka pēc dārziņa meita nečurā vispār. Sāk dīdīties, kad cilvēks grib uz tualeti, izskatās, ka ciešās. Tā var nociesties līdz nakts pampera uzvilkšanai. Un pēdējā laika tas viss ir ar raudāšanu, tā ciešanās, dīdīšanās. Tāda sajūta, ka viņa no dārziņa visu nes mājās. Protams, tika runāts ar audzinātājām, ko dara, ja apčurā, piemēram, paklāju - bļauj vai ko ļaunāku. Varbūt viņai bail apčurāties ne pamperī? Un tad vakarā, lai bērns nesabeidz savu urīnpūsli, jāvelk pampers, lai bērns var izčurāt visu devu. Un zinu, ka viņai nekas nesāp, jo, kad čurā pamperī ir laime un miers mājās.
Nevaru saprast, ko darīt? Atgriezties uz kādu mēnesi pie pamperiem, lai šī ciešanās izbeigtos un tad sākt no sākuma visu? Vai doties pie kāda speciālista?" pēc padoma portāla Cālis.lv forumā taujā kāda mamma.