Mūsdienās divvalodība ģimenē nav nekas neparasts – latviešu – krievu, latviešu – angļu, latviešu – zviedru un tā var turpināt. Tāpat pastāv tikpat daudz mītu par bērnu audzināšanu, ja ģimenē aktīvi tiek lietotas divas valodas – bērns apjuks, viņš sāks runāt vēlāk nekā citi viņa vienaudži un vārdus jauks "vienā katlā". Kā ir patiesībā? Uz portāla Zdorovie.com jautājumiem atbild eksperti. Lūk, pieci tipiskākie mīti!
1. Bērns apjuks, ja dzirdēs divas valodas
Šis ir visizplatītākais mīts. Daudzi vecāki uzskata, ka vienlaikus divās valodās nosaucot vienus un tos pašus priekšmetus, bērna galvā iestāsies apjukums.
"Jau kopš dzimšanas bērni ir spējīgi atšķirt valodas," uzskata grāmatas "Audzinām bērnu – bilingvāli" autore Barbara Zurere – Pīrsona. Jo īpaši viegli bērni atšķir valodas, kas pēc skaņas nelīdzinās viena otrai, piemēram, franču un arābu.
Viņa piebilst, ka jaundzimušie sliktāk atpazīst valodas, kas līdzinās viena otrai, piemēram, angļu un dāņu, taču jau no sešu mēnešu vecuma precīzi spēj atšķirt abu valodu atšķirības.
Mīts par apjukumu, dzirdot vairākas valodas vienlaikus, visticamāk, ir radies salīdzinoši vecu pētījumu dēļ, kurā analizēti nekompetentas testēšanas rezultāti, ka agrīna pieradināšana pie divām valodām kavē bērna attīstību. Ar šī pētījuma rezultātiem savulaik tika mēģināts uzstāt, lai pedagogi bērniem no imigrantu ģimenēm, piemēram, Lielbritānijā un ASV, liktu atteikties no dzimtās valodas lietošanas par labu angļu valodai.
2. Bērna audzināšana divās valodās kavē viņa runas spēju attīstību
Jā, daži bērni, kuri aug ģimenē ar divu valodu lietošanu, sāk runāt nedaudz vēlāk, nekā bērni, kuru ģimenēs tiek lietota tikai viena valoda. Šī nobīde ir tikai uz laiku, turklāt, saskaņā ar ekspertu domām, nav universāla un neattiecas uz visiem bērniem.
Diemžēl, bet daudziem vecākiem, kuru bērniem tiek novēroti runas attīstības traucējumi, uzstājīgi tiek rekomendēts – ģimenē lietot tikai vienu valodu. Tas saistīts atkal ar veciem stereotipiem, jo agrāk skaitījās, ka divvalodība ir runas aiztures galvenā problēma
"Mūsdienās veiktie pētījumi pierāda, ka divvalodība neizraisa runas attīstības un valodas apguves traucējumus," norāda bilingvālās izglītības speciāliste no ASV Elena Keslere.
Pat, ja tavam ir bērnam kāds ir teicis, ka viņam ir runas attīstības aizture, divvalodība to nekādi neietekmēs vēl uz slikto pusi.
"Zinātniski pētījumi ir apliecinājuši, ka bērni, kuru ģimenē tiek lietotas divas valodas, no runas attīstības traucējumiem cieš tikpat bieži, cik bērni, kuri apkārt dzird tikai vienu valodu," uzsver Keslere.
3. Bērni no divu valodu ģimenēm jauc vārdus
Valodu sajaukums ir neizbēgams, taču tas ir absolūti nekaitīgs. Vienlaikus jānorāda, ka cilvēki, kuriem ir vāja izpratne par divu valodu ietekmi, var to novērtēt kā bērna nespēju atšķirt divu dažādu valodu vārdus.
Jā, daudzi bērni no divvalodīgajām ģimenēm var sajaukt vārdus, vienlaikus mācoties divas valodas. Bez tam, viena valoda vienmēr kaut kādā noteiktā līmenī dominē pār otru valodu. Bērni ar mazāku vārdu krājumu "no tās otras valodas", var savā runā iekļaut daudz pazīstamākus vārdus no sev "tuvākās valodas".
Eksperti ir vienisprātis, ka šādi "valodas salāti" jeb fenomens ir pārejošs, kas ar laiku pavisam pazūd, kad bērna leksikas rezerves paplašinās tiktāl, lai spētu manevrēt divos virzienos.
Realitātē, cilvēki, kuri pārvalda divas valodas, to jauc neatkarīgi no vecuma (šo parādību sauc par valodas jeb lingvistisko pārkodēšanu).
"Dažreiz cilvēki izmanto vārdu no vienas valodas, ja nezina tā ekvivalentu otrā valodā, vai arī, kad viņiem vairāk patīk viens vārds vai frāze no otras valodas," skaidro Pīrsona.
Bērni kopē to, kas viņiem ir apkārt. Ja tu kā vecāks arī jauki valodas neapzināti vai arī apzināti, gaidīt, ka bērns rīkosies citādi – ir nereāli.
4. Var palaist garām otras valodas apguvei labvēlīgāko laiku
Nekad nav par vēlu un ne par agru, lai bērnam mācītu otru valodu. "Otras valodas apguve daudz vieglāk padodas bērniem līdz 10 gadu vecumam, un jo īpaši viegli bērniem līdz piecu gadu vecumam, ja salīdzina ar pieaugušajiem," skaidro Pīrsona.
Optimālākais laiks divu valodu apguvei – no dzimšanas līdz bērna trīs gadu vecumam. Tas ir brīdis, kad bērns apgūst pirmo valodu un ir pietiekami elastīgs un "atvērts" visam citam jaunajam.
Otrs vēlamākais periods – no četru līdz septiņu gadu vecumam, jo bērns joprojām ir spējīgs pieņemt divas valodas paralēli. Citiem vārdiem sakot, otra valoda tiek apgūta vienādā līmenī ar pirmo, ļaujot bērnam būt divu valodu pārvaldītājam.
Taču, ja tavam bērnam jau ir septiņi gadi un tu nolēmi viņam mācīt papildu valodu, tu tāpat neesi neko nokavējis. Trešais veiksmīgākais periods ir vecums no astoņiem gadiem līdz pusaudža gadu sasniegšanai. Pēc zinātnieku domām, pēc pubertātes vecuma sasniegšanas, jaunas valodas apguve notiek citā smadzeņu daļā, un tas nozīmē, ka bērnam jauno valodu nākas apgūt uz dzimtās "platformas", veicot tulkošanu.
"Daudzi runā par "iespēju logu" bērniem, lai iemācītos divas valodas, kuru varot palaist garām. Patiesība ir tikai tajā, ka patiešām, jo agrāk sāks apgūt valodu, jo vieglāk, taču šo iespēju laist garām nedrīkst, pat, ja pieminētais "logs" ir aizvēries," mudina Pīrsona.
5. Bērni ir kā sūkļi; viņi valodu apgūst nekavējoties
Lai gan iemācīties valodu bērniem ir vieglāk nekā viņiem parādīsies iespēja to izmantot, taču nav gluži tā, ka bērni valodu apgūst acumirklī. Ir visai bezjēdzīgi domāt, ka bērns sāks runāt spāniski, ja viņam rādīsi multenītes "Dora the Explorer" bezgalīgi daudzās sērijas. Valodas apguve nedrīkst būt kā pienākums, taču tu kā vecāks šajā procesā vari ieviest zināmu secību, bet pats galvenais – regularitāti – un vienalga – vai apguve notiek formāli – pēc grāmatas vai ikdienišķās sarunās. Galvenā ideja – jauno valodu bērnam piedāvāt apgūt jēgpilni un izklaidējoši, kontekstā ar reālo dzīvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
