Katrs sākums ir grūts, it īpaši, ja mazulis slimo vai dzimis priekšlaicīgi, jo ir daudz nezināma. Jāapzinās, ka tu esi tāda, kāda esi, arī bērns ir tavs, un savu bērnu tu zīdīsi tā, kā tikai tu to vari un kā to nedarīs neviena cita māte. Ieklausies arī savā bērnā, kādas ir viņa vēlmes, zīšanas prasmes. Piedāvātajos zīdīšanas, ēdināšanas padomos, kopīgi ar mazuli atrodi savu zīdīšanas veidu, variantu. Konsultē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neonatologs Doc. Daiga Kviļūna.
Kas rosina piena veidošanos?
Pēc bērna piedzimšanas mātes organismā paaugstinās atsevišķu hormonu aktivitāte, kuri veicina gan piena veidošanos (prolaktīns), gan izdalīšanos (oksitocīns). Hormonu izdalīšanās pastiprinās, ja tūlīt pēc piedzimšanas bērns tiek likts pie krūts.
Tu šai brīdī jūti viņa pieskaršanos, kaut arī īslaicīgi, bet notiek pirmā zīdīšana. Sākas piena noplūdes refleksa loka darbība. Prolaktīns sagatavo krūtis piena veidošanai. Zīdīšana paaugstina hormona izdalīšanos. Īpaša nozīme refleksa loka darbībā ir oksitocīnam, ko sauc arī par laimes hormonu. Tā ietekmē piens no piena dziedzera daiviņām plūst pa piena vadiem, sakrājas un vieglāk izdalās, bērnam zīžot.
Zīdīšana ir dabiska pieprasījuma un piegādes sistēma. Dabiskā sistēma darbojas, ja bērns pats "diktē" piena dziedzerim, cik daudz piena tam jāražo. Piena dziedzera iztukšošana zīdot, ir kā signāls piena produkcijai. Zīdīšana stimulē jaunas piena porcijas veidošanos. Ja izzīstais piena daudzums būs nepietiekams, bērns jutīsies izsalcis un ar savu uzvedību dos signālus, ka laiks zīdīt. Jo biežāk iztukšosies krūts, jo ātrāk norisēs piena veidošanās.
Zīdīšanas biežums mainās no 12 reizēm diennaktī līdz septiņām vai astoņām reizēm, lai no pirmpiena nelielā daudzuma caur pārejas piena stadiju nonāktu līdz unikālajam pienam.
Pamatprincips zīdīšanā ir barot bērnu pēc pieprasījuma. Ja piena ir maz, vienā zīdīšanas reizē ieteicams zīdīt gan ar vienu, gan otru krūti.
Priekšlaikus dzimuša vai slima bērna ēdināšana
Priekšlaikus dzimušam vai slimam bērnam pirmpiena piles, piena mililitri ir uztverami ne tikai kā ēdiens, bet kā zāles. Ja nav iespējams pašai barot bērniņu, zinot par piena veidošanās procesu, zīdīšana ir jāaizstāj ar mehānisku, bet maigu piena atslaukšanu, lai būtu, ko iedot bērnam kaut pa pilītei.
Neatmet domu par bērna zīdīšanu, kad viņš atveseļosies. Redzēt bērnu, pieskarties viņam - tam būs labvēlīga ietekme piena veidošanās procesā. Ja mazulis atrodas intensīvās terapijas nodaļā, piena atslaukšanas laikā turi acu priekšā bērna fotogrāfiju. Tiklīdz bērna veselības stāvoklis atļauj, "ķengura" pozicionēšanas laikā dod mazulim iespēju pieskarties ar lūpām krūšu galam.
Zondes barošanas laikā arī var likt pie krūts, lai arī bērnam zīšanas un norīšanas prasmes vēl nav. Katrs šāds pieskāriens veicinās prolaktīna un laimes hormona izdalīšanos.
Cik ilgi mazulim vēlams saņemt mātes pienu?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīcijas, zīdaiņa ēdināšana tikai ar mātes pienu līdz sešu mēnešu vecumam, nesaņemot nekādu citu ēdienu, tiek dēvēta par ekskluzīvu zīdīšanu. PVO rekomendē zīdīt līdz divu gadu vecumam.
Par papildēdienu tiek saukts visa vaida cietā un šķidrā pārtika, kas nav mātes piens vai mātes pienu aizvietojošs adaptēts maisījums. Papildēdienu bērnam var sākt dot no četru vai piecu mēnešu vecuma, bet no sešu mēnešu vecuma bērns bez šaubīšanās jāsāk pieradināt pie papildēdieniem, turpinot zīdīšanu. Mammas piens pakāpeniski samazināsies, jo kļūs retākas, īsākas zīdīšanas reizes.
Kā pirmo papildēdienu iesaka dārzeņus vai graudaugus. Tos svarīgi ieviest pakāpeniski, sākt ar vienu ēdienu un to trīs līdz četru nedēļu laikā no 5 - 10 gramiem palielināt līdz 50 - 100 gramiem, līdz pilnībā ir aizvietota viena zīdīšanas reize. Tā katru nākamo mēnesi bērns saņems jaunu papildēdienu.
Par papildēdiena uzsākšanu visbiežāk palīdz izšķirties arī bērns. Bērns stabili notur galvu, krēsliņā pie galda kāri seko ar acīm pieaugušo ēšanai, tver pēc karotes.
Priekšlaikus dzimušiem bērniem papildēdiena ieviešanā arī jāņem vērā galvas kontrole, stabila rīšanas, zīšanas koordinācija, košanas kustības, kā arī tas, vai mazulis ar interesi seko pieaugušo ēšanai.
Ja bērns dzimis 24. gestācijas nedēļā, tad papildēdiens jāsāk septītajā kalendārajā mēnesī jeb koriģētajā trešajā mēnesī. Savukārt vēlākā gestācijas laikā dzimušiem (tuvāk 36. nedēļai), papildēdienu vēlams sākt nekoriģētajā četru mēnešu vecumā.
Zīdīšana un ēdināšana ir individuāls process, bet zinot rekomendācijas, katra mamma kopā ar savu bērnu atradīs sev piemērotāko, veiksmīgāko risinājumu. Kopā ar ārstu vai māsu ir jāpadomā arī par kalorijām, olbaltumvielām, vitamīniem, sekojot bērna svaram, garumam un galu galā attīstībai kopumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
