Risinot attiecību nesaskaņas, atsevišķi pāri nereti izvēlas tajās ieturēt pauzi. Tomēr, cik vērtīga savstarpējās dzirksteles atjaunošanā ir šāda pieredze? Vai īslaicīga distancēšanās no mīļotā cilvēka patiesībā nav vien beigu sākums? Zinot, cik dažādi ir viedokļi par minēto tēmu, apkopojām daļu no tiem, gūstot informāciju gan sev zināmo sieviešu lokā, gan portāla Cālis.lv forumā. Jautājām padomu arī seksologam Arturam Šulcam. Lūk, pieredze, viedokļi un atziņas par to, kā attiecības maina pauzes ieturēšana tajās!
- "Priekš kam glābt to, kas nav glābjams? Ja jau jūtat vajadzību attālināties uz ilgāku laika posmu, nevis dažām dienām, kad pāri pārskrien pirmais niknums pēc kārtējā strīda, ir skaidrs, ka pienācis attiecību gals. Uz šaubu pamata spēcīgu un laimīgu dzīvi neuzcelsi."
- "Izšķirties vienmēr var paspēt, taču neliels pārtraukums arī nevienam neskādē. Ja nesit, tad jau nav kur īsti steigties – parasti iesaku sakārtot visu, kas ir sakārtojams (kārtojamā vienmēr ir daudz) un tad mierīgi paskatīties tālāk."
- "Valda uzskats, ka šķirties nedrīkst, jo partneri mums dod Dievs un tikai Dievs to var atņemt. Grūti spriest, cik tajā patiesības. Var jau būt, ka mūsu uzdevums patiešām ir no tā veidot visu to labāko un pašiem augt."
- "Ka' nav, ta' nav kazai piena – pacel ļipu un atlej atpakaļ!"
- "Ar savu draugu, kurš nu jau kļuvis par manu vīru, izšķīrāmies uz gadu. Abi esam viens otra pirmā lielā un, visticamāk, arī vienīgā mīlestība. Iepazināmies jau astotajā klasē, mācījāmies kopā vidusskolā, dzīvojām viens no otra netālu. Nebijām izskrējušies. Šī gada laikā ne es, ne viņš ar nevienu citu neielaidās, vismaz nebija nekā vairāk par flirtu, taču tā brīvības sajūta mums bija vitāli vajadzīga."
- "Attiecību pauzes, manuprāt, ir tīrākās muļķības! Ja vīrietim sieviete patīk un ir sajūta, ka nu ir tā īstā, tad viņš nebaidās ne no kā. Vienīgais, no kā baidās – pazaudēt. Un diezgan ātri aizstiepj pie altāra, lai netiek citam."
- "Manā gadījumā pauze attiecībās ir tikai aizsegs tam, ka vēlos tās izbeigt. Apzinos, ka vīrietis pārdzīvos. Man viņa ir pārāk žēl, lai es tā tiešā tekstā pateiktu, ka neredzu mūsu nākotni un nevaru sagaidīt to brīdi, kad beidzot varēšu uzelpot un būt viena."
- "Ja nu tā pauze ir paņemta, nesēdi, negaidi, neceri. Patiesībā nemaz nedomā par to, ka viņš ir prom un ka tā atsevišķā padzīvošana ir sazin kāds tests. Izbaudi vienatni, izbaudi meiteņu vakarus. Izbaudi komplimentus, jo esi tos pelnījusi. Patestē – varbūt tas ir tas, kā trūkst!"
- "Vienmēr esmu bijusi pret pauzi attiecībās. Iedod tikai velnam mazo pirkstiņu, un viņš paņems visu roku. Nav garantijas, ka tā attiecību pauze neiepatīkas tik ļoti, ka vīrietis vēlāk ik pa brīdim prasīs "starpbrīžus", izmantojot tos pēc pilnas programmas. Ja ir vajadzība pēc šādas distancēšanās, par pilnvērtīgām attiecībām vairs nevar būt ne runas."
- "Nesaprotu es ne šīs krīzes, ne pauzes! Cilvēki strādā, viņiem dzimst bērni, cilvēki atpūšas, dzīvo kopā, viens otram pāri arī nedara, bet te pēkšņi kādam kaut kur pienāk krīze un šis ņem un aizskrien pēc taureņiem!"
- "Man šķiet, ka pauze attiecībās ir to beigas. Pati gan ar šādu pieredzi nevaru dalīties, tomēr, kā ir stāstījuši pazīstami cilvēki – attiecības pēc tam ir beigušās."
- "Ja mans vīrietis gribētu pauzi, es to uztvertu kā pirmo soli pretim attiecību izbeigšanai. Tāds nedaudz maigāks šķiršanās sarunas ievads bez liekas sāpināšanas. Ja kas tāds notiek, labāk jau laikus sakrāmēt koferi un izdomāt, kur un kā sākt jaunu dzīvi. Diez vai ierastā ikdiena vairs varēs turpināties."
- "Es zinu daudzus pārus, kuri izvēlējušies kādu laiku padzīvot atsevišķi, taču pēc tam attiecības atjaunoja un nu ir laimīgi kopā. Viņi apgalvo, ka tā attālināšanās nākusi par labu, likusi satuvināties, vairāk novērtēt vienam otru, saprast, cik ļoti mīļotā cilvēka pietrūkst."
- "Mana pauze ar vīrieti izpaudās tā, ka kādas divas nedēļas netikāmies. Ar citiem negulējām, turpinājām abi savā starpā kontaktēties, sarakstoties un sazvanoties, taču viens otru neredzējām klātienē. To darījām tāpēc, ka abiem konkrētajā brīdī bija daudz problēmu, kas jāatrisina citās jomās. Abi esam izteikti līderi un visu gribam paveikt saviem spēkiem, tāpēc apziņa, ka uz laiku vari novērsties no partnera, viņu gan nezaudējot pilnībā, bija ļoti svētīga."
- "Manējais lieki laiku netērēja – pēc četriem mēnešiem, kad vēl it kā "pauzējām", jau kļuva par topošo tēvu. Bedīgi, bet laikam jau tāds ir liktenis."
- "Mana pieredze ar pauzes ieturēšanu attiecībās ir pozitīva – uzreiz pēc tās tiku bildināta. Vīrietis, šķiet, saprata, ko var pazaudēt, un mūsu ikdiena mainījās uz labo pusi. Pēkšņi pazuda tie ieradumi, kas mani sāpināja, tiku vairāk novērtēta un, jāsaka, šī sajūta nav zudusi vēl joprojām. Tāpēc varu teikt, ka ne visi gadījumi jāvērtē negatīvi."
- "Mums bija neskaitāmas "pauzes". Iznākums – vien novilcināta šķiršanās. Manuprāt, vienreiz šādu eksperimentu var izmēģināt, taču, ja rodas sajūta, ka to vajag atkārtot biežāk, ir skaidrs, nekas tur nesanāks. Paceliet cepures un ļaujiet viens otram būt laimīgiem!"
- ""Pašķirties" – tā ir laba ideja jebkurā gadījumā. Vēlāk nonākt pie beigām attiecībās nebūs tik sāpīgi, kaut gan nesaku arī, ka nesāpēs, ja mīli. Man tas palīdzēja saprast sevi un viņam – mani. Atkal esam kopā, tikai nezinu, cik ilgi būsim laimīgi..."
Arturs Šulcs, seksologs, attiecību konsultants un pārmaiņu treneris:
- Jāsāk ar to, ka katram no mums ikdienas ir vajadzība kaut uz mirkli pabūt vienatnē, paņemt atelpu no attiecībām. Tas ir dabiski, jo mēs nevaram visu laiku kā uzvilkts mehānisms būt saskarsmē ar citiem, ar otru pusīti. Tas ir tāpat kā ar dejošanu. Mēs taču nevaram visu laiku dejot. Sava deva vientulības mums ir vajadzīga tāpat kā gaiss, ūdens un ēdiens.
Ir izpētīts – ja cilvēki ir ļoti cieši vienā telpā kopā, tas viņiem izraisa spriedzi un trauksmi. Tādēļ diennaktī katram vismaz pusstundu nepieciešams pavadīt vientulībā ar savām domām, atpūsties no saskarsmes, citādi ar laiku var izdegt. Cilvēkam reizēm vajag vienam pašam aiziet uz kafejnīcu vai kino, doties pastaigā gar jūru vai vienatnē palasīt grāmatu – tas ir pilnīgi normāli. Nevis tāpēc, ka otrs būtu apnicis vai vairs nepatiktu, bet tāpēc, ka šādas pauzes palīdz uzlādēties. Mēs taču nevaram visu laiku runāt pa mobilo telefonu un to nevienā brīdī nelādēt. Vienā brīdī tas vienkārši izslēgsies. Šāda neliela pauze ikdienas ritumā būtībā ir emocionālo bateriju uzlādēšana.
Arī mūsdienās vīrieši mēdz bez otras pusītes aizbraukt kāpt kalnos, medīt vai makšķerēt – tas nav nekas slikts! Arī sieviete var aizbraukt, piemēram, uz ballīti ar labākajām draudzenēm.
Bet nemaz nav jādzīvo šķirti, lai iedotu attiecībām jaunu dzirksteli. Mūsdienās daudzi pāri speciāli ietur pauzi seksuālajā dzīvē. Nevis tāpēc, ka viens otru negribētu, bet tāpēc, lai saasinātu alkas vienam pēc otra un seksuālās sajūtas.
Savā praksē bieži nākas sastapt cilvēkus, kuri vēlas nepārtraukti būt kontaktā ar otru pusīti – vai nu partnerim jābūt blakus vai jābūt telefoniski sasniedzamam jebkurā brīdī. Šāda vēlme ir pilnīgi dabiska mazam bērnam, bet ne jau pieaugušajam. Šie cilvēki būtībā ir iestrēguši maza bērna emocionālās attīstības līmenī. Bērnam visu laiku ir nepieciešama mamma, bet viņiem gribas "īsā striķī" turēt otru pusīti. Tikko kaut 10 minūtes partneris neatbild uz īsziņu vai nav sazvanāms, šāda sieviete vai vīrietis sāk uztraukties, prasa paskaidrojumus. Partneri nepārtrauktā uzmanības pieprasīšana visbiežāk ļoti nogurdina, tādēļ nav nekāds brīnums, ja viņš vēlas paņemt attiecībās pauzi. Kad atguvies, atgriežas, bet drīz atkal ir vajadzība pēc pauzes, jo saskarsme ir pārāk intensīva. Beigās attiecības visbiežāk izirst, jo otram kļūst par smagu kopā ar "lielo bērnu".
Ilgstošu pauzes ieturēšanu attiecībās nevar vērtēt kā kaut ko labu vai sliktu. Viss atkarīgs no situācijas. Reizēm tā var likt cilvēkiem vienam otru novērtēt un uzlabot attiecības, bet citkārt pauzes laikā viens vai abi saprot, ka bez otra dzīvot ir vieglāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
