Mēs, pieaugušie, bieži vien gribam justies pārāk ērti un kustamies nelabprāt. Taču bērnam nav nepieciešami stimuli no ārpuses: ja viņiem kaut kas patīk, viņi turpina šo darbību un grib aizvien uzlabot savas prasmes. Piemēram, viņi grib uzrāpties aizvien augstāk, skriet ātrāk par tēti vai – kā piecgadīgais Marks – noteikti uzvarēt ģimenes slēpošanas sacīkstēs. Un viņam vienalga, ka viņš vēl tik nestabili stāv uz slēpēm!
Godkāre – nav nekas slikts
"Veselīga" godkāre ir labs avots personisko spēju attīstībai. Taču bērnam nevajadzētu būt ne pārspīlētam priekšstatam par savām spējām, ne tās jānovērtē par zemu. Palīdzi bērnam attīstīt personisko izjūtu par to, ko viņš spēj. Piemēram, Marka tētis varētu pateikt dēlam: "Tas ir forši, ka tu gribi uzvarēt, un es cieši turēšu par tevi īkšķi. Taču padomā: līdz šim tu vēl nekad neesi nobraucis no kalna lejā nenokrītot. Es domāju, ka tas būs tiešām liels sasniegums, ja spēsi nokļūt lejā, "neizvannojoties sniegā"."
Tad Marks, ņemot vērā viņa pašreizējās spējas, varētu būt apmierināts un justies labi, un viņa vecāki pamatoti varētu lepoties ar viņu, ja slēpojot, viņš no kalna tiktu lejā nenokrītot, pat, ja laika ziņā viņš būtu vislēnākais. Būtiskākais ir, lai gan uzvaras, gan zaudējuma gadījumā tu nopietni uztvertu sava bērna emocijas. Uzslavē bērnu un priecājies kopā ar viņu vai arī mierini, un dziedini viņa ievainoto pašapziņu. Tā bērns mācīsies tikt galā ar veiksmēm un neveiksmēm un zinās, ka viņu atbalstīsi jebkurā gadījumā.
Vienalga, vai slēpot, skriet vai spēlēt bumbu – būtiski ir visi šie atšķirīgie kustību procesi, lai pietiekami vingrinātu un koordinētu kopējo motoriku, tas ir, visas kustības ar rokām, kājām un visu ķermeni. Pirmsskolas vecumā bērns uzlabo arī smalkākas darbības ar rokām, piemēram, atvērt un aizvērt spiedpogas, griezt ar nazi un šķērēm, zīmēt un veidot, apģērbties un noģērbties. Gan ar lielām, gan mazām kustībām bērns nostiprina savus muskuļus, trenējas pārvaldīt ķermeni un kļūst veiklāks. Bērns iepazīst savas fiziskās spējas un robežas, viņš jūt, ko viņš jau var sev uzticēt un ko ne.
Tā viņš vingrinās arī novērtēt briesmas un tās pārvarēt. Šī "sevis apzināšanās", kas viņš ir un ko spēj, bērnam kopumā ļauj pašapzinīgāk doties pasaulē. Taču neatņemams elements, lai attīstītos "es", ir arī saskarsme ar citiem bērniem. Ar pietiekami trakām kustību spēlēm un rotaļu sacensībām bērns var mēroties spēkiem ar līdzīga vecuma bērniem, viņam rodas izaicinājums un motivācija, un tā viņš iepazīst labāk arī pats sevi. Sportiskās grupu aktivitātēs bērns mācās augstsirdību, solidaritāti un komandas garu, viņš pats var uzņemties vadību vai palīdzēt kādam citam – visas sociālās spējas un kvalitātes, kuras viņš var labi izmantot arī ārpus sporta dzīves!
Speciālistu ieteikumi – kā veicināt kustēšanās prieku
- Izmanto savu fantāziju: gandrīz visur ir iespējas kustēties – vai tas būtu četrās sienās, rotaļu laukumā vai tuvējā parkā;
- Neveicini to, lai bērns sēdētu mierīgi jeb ņem vērā to, lai viņš nesēdētu pārāk daudz (piemēram, skatoties televīziju, braucot automašīnā, spēlējot datorspēles);
- Kustību trūkumu darba nedēļā pieaugušie bieži vien kompensē tādējādi, ka nedēļas nogalē viņi intensīvi sporto. Bērni to nevar. Padomā par to – bērnam katru dienu ir nepieciešams daudz iespēju kustēties;
- Bieži veiciet izbraukumus brīvā dabā. Katrā gadalaikā bērns gūst jaunu pieredzi;
- Nodrošini bērnu ar pēc iespējas dažādiem veidošanas un meistarošanas materiāliem, ar kuriem viņš pēc patikas var eksperimentēt. Tā viņš uzlabos pirkstu veiklību;
- Dari visu, lai bērnam būtu daudz kustību un prieka ar citiem bērniem. Vispār visās sportiskajās aktivitātēs prieks ir pats galvenais;
- Uzmanīgi veicini bērna sportiskās noslieces un neizvirzi pārāk augstas prasības ar godkārīgiem priekšstatiem;
- Tev bērnam visi sporta veidi nav jāmāca pašam. Lietderīga ir piedalīšanās sporta nodarbībās vai sportošana kādā pulciņā. Taču būtu stingri jāpārbauda, vai piedāvājums tiešām ir piemērots bērnam: piemēram, kāda ir attieksme pret bērniem, vai tiek pievērsta uzmanība atsevišķiem bērniem, vai treniņa beigās viņi ir pilnīgi pārguruši vai aktīvi un mundri, vai viņi ar sajūsmu darbojas līdzi vai arī tas bērniem šķiet garlaicīgi?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
