Ekspertu viedokļi un pieredzes stāsti, kā bērna piedzimšana uzlabo pāra attiecības

Vērtējot iespējamās nesaskaņas, ko pāra ikdienā ienes mazuļa piedzimšana, psiholoģe, konsultante Iveta Gēbele, apgalvo, ka kādu laiku pēc bērna piedzimšanas, varbūt pat vairākus mēnešus, sieviete attiecībās var būt diezgan neatsaucīga, un tas ir gluži dabiski. To, jo īpaši seksuālajā dzīvē, nosaka hormonālās pārmaiņas sievietes organismā dzemdību un pēcdzemdību laikā. Vīrietim ir jābūt pacietīgam un atbalstošam. Arī pašai sievietei ir svarīgi pieņemt sevi tādu, kāda viņa šajā periodā ir. Pieņemt savas divas lomas - seksuālo un mātišķo.

Pēc bērniņa piedzimšanas ļoti daudz kas mainās pāra dzīvē un attiecībās. Vīrietim kādu laiku jāsamierinās ar otrā plāna lomu, jāpieņem, ka ir vēl kāds, kam ir vajadzīga viņa mīļotā sieviete, ka sieva vairs nesniedz tik daudz viņam, cik agrāk. Nereti arī pati sieviete šādās situācijās bieži jūtas vainīga, redzot vīrieša neapmierinātību. Rezultātā viņa sāk censties, bet pietrūkst spēka, un tas rada dusmas un agresiju. Tās ir pārlieku lielās gaidas pret sevi un partneri.

"Ja ir radušās šādas jūtas, ir ieteicams vērsties pie speciālista. Ideālā gadījumā – abiem. Gan attiecības veido divi, arī mīlējas divi, tāpēc radušos problēmu arī vajadzētu risināt abiem partneriem," ieteikumus nesaskaņu gadījumā min Gēbele.

Savukārt turpinājumā piedāvājam grāmatas Respected: How One Word Can Change More Than Just Your Love Life autores, attiecību konsultantes un terapeites Akiras Robinsones (Akirah Robinson) viedokli, kā mazuļa piedzimšana var ietekmēt pāra kopdzīvi pozitīvā veidā - padarot attiecības vēl ciešākas un mīlošākas. Tāpat aicinām iepazīties arī ar Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas ārstes - psihoterapeites Daces Jubases ieteikumiem jaunajiem vecākiem un portāla Cālis.lv forumā minētajiem jauno māmiņu pieredzes stāstiem!

Kā apgalvo Robinsone, mazuļa ienākšana ģimenē pāra ikdienā nebūt nav negaidīts notikums. Grūtniecības laikā pie jaunajām lomām pamazām pierodam, attiecīgi arī sagatavojot sevi gaidāmajām pārmaiņām dienas ritmā un attiecībās kopumā. Lūk, terapeites novērotās pārmaiņas, kā mazuļa piedzimšana pozitīvi ietekmē partnerattiecības!

Iespējams, arī savā ikdienā sastopies ar situācijām, kad mīļotais cenšas rast kompromisu, savu enerģiju veltot gan vecākiem, gan tev. Nereti spēku samērs nebūt nav līdzsvarā, kā rezultātā cīnies ar aizvainojumu vai vilšanās sajūtu… Ģimenē ienākot mazulim, vairums vīriešu, savukārt, spēj savu uzmanību un rūpes pārorientēt uz jaundibinātās ģimenes vajadzībām, kā rezultātā satuvinās arī mazuļa vecāki, novērojusi terapeite. Vairs nenotiek cīniņš "es pret viņiem", ko nereti sievietes piedzīvo nopietnu attiecību sākumposmā. Jaunajā situācijā gan pašu vecāku, gan apkārtējo cilvēku vēlmes un vajadzības tiek pakārtotas mazuļa ikdienai, kā rezultātā arī jaunā ģimene ir ieguvēja.

Kā zināms, konfliktu risināšana paaugstinātos toņos bērna klātbūtnē ir viens no neveiksmīgākajiem pāra komunikācijas modeļiem. Nereti tieši mazuļa ienākšana ģimenē pāriem iemāca nesaskaņas atrisināt mierīgāk, iztiekot bez liekiem skandāliem, problēmsituācijas konstruktīvi pārrunājot un rodot vajadzīgo kompromisu vienkāršāk.

Nav noslēpums, ka ikdienas steigā ne vienmēr novērtējam kopā pavadītos brīžus, laiku reizēm tērējot patiesi nelietderīgi. Situācija taču ir tik pazīstama – tu laiskojies uz dīvāna, lasot žurnālu, kamēr mīļotais iegrimis futbola mačā vai kādā citā televīzijas pārraidē… Šādi pavadot brīvos brīžus, laika sarunām nav, kas nebūt neveicina attiecību kvalitātes saglabāšanos.

Savukārt, ikdienā ienākot rūpēm par mazuļa kopšanu un audzināšanu, vien divvientulībā pavadītie mirkļi tiek vērtēti krietni augstāk, tos no tiesas izbaudot un arī savstarpēji satuvinoties.

Redzēt, kā pieaug mazulis, arvien vairojoties viņa prasmēm un iemaņām, ir brīnišķīga laime, kas vecākus no tiesas satuvina. Brīži, kuros priecājaties par katru jaunāko bērniņa veikumu, ir intīmi un, visticamāk, izprotami un gaidīti vien jums diviem. Šādi "noslēpumi" un kopīgie prieka mirkļi vairo tuvību un mīlestību arī vecāku starpā.

Nav noslēpums, ka nereti grēkojam un, komunicējot ar mīļoto, atsevišķas lietas uzskatām par pašsaprotamām. Tā rezultātā piemirstam, ka, lai vai kāds varonis arī nebūtu mūsu vīrietis, viņš taču neprot lasīt mūsu domas! Savukārt, ģimenē ienākot mazulim, diskusijas un pārrunas par ikdienas pienākumiem un citiem būtiskiem jautājumiem kļūst krietni biežākas, pārim atklātāk runājot arī par savām izjūtām, vēlmēm un vajadzībām, apgalvo Robinsone.

Lai gan, esot ilgstošās attiecībās, viens otru mēdzam dēvēt par partneriem, patiesībā šī vārda izpratni gūstam vien tad, kad ģimenē ienāk mazulis, uzskata terapeite. No ikdienas, kurā, piemēram, no rītiem ceļoties, atlika vien vienoties, kurš pirmais ies dušā, pēc ģimenes pieauguma rīta pirmajā cēlienā, gluži kā komandai, jāpamanās sadalīt jaunos darbus un pienākumus. Šādā situācijā skaidri kļūst redzamas tās partnera īpašības, kas, ideālā gadījumā, viņu no tiesas padara par ābola otro pusīti un atbalstošo plecu, uz ko paļauties un ar ko rēķināties.

Lai vai cik mīlošas, harmoniskas un lieliskas nebūtu attiecības, tieši pēc mazuļa ieviestajām ikdienas korekcijām kļūst skaidrs, vai konkrētais cilvēks patiesi ir tā persona, bez kuras dzīve vairs nav iedomājama. Šeit attiecību terapeite min ne tikai aizkustinājumu, kas vecākus pārņem, apzinoties, ka viņu mīlestības rezultātā radīta jauna dzīvība, bet arī attiecībās valdošo komandas garu, kas stiprina dvēseli ikdienā.

Kā apgalvo psihoterapeite Daces Jubase, bērna piedzimšana ir brīnums, īpaši, ja tas ir gaidīts, divu mīlošu cilvēku izlolots bērns. Bet tas ir arī milzīgs pārbaudījums pāra attiecībās. Kad diādiskās attiecībās ienāk trešais, tādu attiecību, kādas bijušas iepriekš, nekad vairs nebūs. Daļā gadījumu tās kļūs stiprākas, nobriedušākas, nekā pirms bērna piedzimšanas.

Pirms bērna ienākšanas ģimenē uzmanība tiek veltīta savam partnerim, tā arī tiek gūta no partnera. Līdzvērtīgās, cieņpilnās attiecībās pastāv princips - dots pret dotu. Diādiskās attiecībās savas vēlmes un vajadzības, kā arī otra vēlmes un vajadzības tiek apmierinātas. Ienākot trešajam, šis "dots pret dotu" izjūk. Zīdainītis ir bezpalīdzīgs, pilnībā atkarīgs no saviem vecākiem. Viņš prasa nedalītu uzmanību un rūpes. Bērns pieprasa tūlītēju savu vajadzību apmierināšanu. Bērna veselīgai attīstībai ir nepieciešama beznosacījuma mīlestība. Vecāki savas vēlmes un vajadzības noliek otrajā plānā. Tieši šī spēja bērna vajadzības likt pirmajā vietā nosaka to, cik pāris būs labi vecāki. Vecāki savam bērnam dod vairāk nekā viens otram.

Piedzimstot bērnam, pārim ir jāspēj ieņemt un pieņemt jaunā - vecāku - loma. Bieži pāri ir radījuši ilūziju, ka bērniņa piedzimšana īpaši neko nemainīs dzīves ikdienā. Sastopoties ar realitāti, var rasties satraukums un apjukums, kā tikt galā ar visiem jaunajiem pienākumiem, kā būt labam vecākam, sievai vai vīram, sievietei vai vīrietim.

Šajos pirmajos mēnešos tēva loma ir rūpēties gan par jauno māmiņu, gan par zīdainīti. Tas ir laiks, kad emocionāli sieviete ir ļoti ievainojama viņas hormonālo svārstību dēļ. Grūtniecības laikā, pateicoties sievietes hormonālajām izmaiņām, jaunā māmiņa tiek sagatavota tam, lai viņa tīri intuitīvi (jūtu līmenī) spētu izjust un saprasties ar zīdainīti, līdz ar to, bērniņam piedzimstot, viņa spēj uztvert, izjust savu mazuli, spēj izveidot emocionālo kontaktu.

Vīrietī šādas hormonālas pārmaiņas nenotiek. Sākumā tēvam ir grūtāk saprast, izprast jaundzimušo, piemēram, vai viņš tagad raud, jo grib ēst, vai raud, jo grib gulēt. Jaunais tētis to spēj izprast, izjust tikai ar laiku. Ja sieva vīram pārmet, ka viņš nesaprot, kas bērnam ir vajadzīgs, vīrietis var justies kritizēts, nesaprasts, vainīgs. Var rasties domas, ka viņš tēva lomai neder, tāpēc vīrietis vispār neiesaistās bērna audzināšanā. Līdz ar to visi ar bērna aprūpi saistītie jautājumi var tikt uztverti kā sievas atbildība - viņa jūtas pārgurusi, nesaprasta un atstumta, tas var radīt aizvainojumu, dusmas, vainas izjūtu. Rezultātā pasliktinās pāra attiecības.

Pirmo mēnešu laikā, iepazīstot bērniņu, aprodot ar jauno situāciju, kad ir izveidojies dienas ritms un situācijas kļūst paredzamākas, pāris spēj adaptēties jaunajā situācijā, spēj ieplānot laiku viens otram. Ja kāds no pāra (vai abi) nespēj savas vajadzības pakārtot bērna vajadzībām, ir grūtības adaptēties jaunajā situācijā. Var parādīties greizsirdība uz bērnu par partnera uzmanību un rūpēm, kāds no partneriem var justies nesaprasts, pamests novārtā. Pāra kā sievas un vīra savienība neizbēgami sašķobās - līdz pat tās šķiršanai. Bet, ja pāris spēj pieņemt jauno lomu, tiek galā ar spriedzi, spēj dot beznosacījuma mīlestību bērnam, turpina mīlēt, cienīt un rūpēties par otru un arī par sevi, attiecības kļūst stiprākas un nobriedušākas, nekā tās bijušas pirms bērna piedzimšanas.

Lūk, daži no portāla Cālis.lv forumā minētajiem spilgtākajiem citātiem, atziņām un viedokļiem, ko jaunās māmiņas minējušas saistībā ar partnerattiecībās piedzīvotajiem kāpumiem un kritumiem pēc mazuļa ienākšanas ģimenē!

Raksta tapšanas ietvaros izmantota RSU Psihosomatikas klīnikas speciālistu sagatavotā informācija.