"Mans bērns kož," sev var atzīties gana daudz vecāku. Parasti šīs izpausmes novērojamas ap divu gadu vecumu. Kāpēc? Ko darīt, kā pareizi reaģēt, atbildi kādai vecmāmiņai, kuras pārdomu vēstuli saņēma portāls Cālis.lv, sniedz klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa.
- "Bērnam (puika) viens gads un seši mēneši. Spēlējoties viņš bieži kož gan mammai, gan tētim, gan vecmāmiņai. Paskaidrojumi un rāšana nedod nekādus rezultātus. Es nezinu, ko darīt, kā atradināt viņu no tā. Divos gadiņos ies uz bērnudārzu, un tur tad būs problēmas ar košanu. Pasakiet, lūdzu, kāpēc bērns kož? Ko man ar to darīt un kā viņu atradināt no tā? Paldies."
- "Labdien! Gribu padalīties pārdomās: divus gadus veca meitenīte iekož mazajai māsiņai rociņā, mamma dusmās iesit mazajai pa rociņu. Vaininiece skrien pie vecmāmiņas un ieraušas klepī, vecmamma samīļo, sabučo sāpīgo rociņu un stāsta, ka arī māsiņai sāp, kā nedrīkst kost, iesim samīļosim māsiņu, pati parāda, kā mīļot, abas samīļo. Vecāki mazliet neizpratnē, šādi taču bērns nesaprata, ka ir otram nodarījis sāpes. Vecmamma jūtas slikti. Ko darīt? Paldies, noraizējusies vecmāmiņa."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
