Izplatītākās lietas, ko sievietes attiecībās noklusē no vīriešiem

Tomēr ne visās situācijās viedokļa paturēšana pie sevis attiecībām nāk par labu. Lūk, grāmatas The Man Plan: Drive Men Wild - Not Away autores Vitnijas Keisijas (Whitney Casey), kā arī psihoterapeita Andra Veselovska ieteikumi un komentāri par izplatītākajām situācijām, kurās neapzināti vai tīši noklusējam patiesību, lai gan ar mīļoto vīrieti labāk būtu bijis runāt atklātu valodu!

Ja vēlies apgūt jaunas prasmes, iemācīties vēl vienu svešvalodu, iegūt augstāko izglītību sev saistošā jomā, neraugoties uz jau esošo bakalaura vai maģistra grādu citā, kā arī aizņemto ikdienu, neļauj šim sapnim mājot vien tavā iztēlē!

Pat tad, ja ar partneri esat izveidojuši plānu savas dzīves tuvākajiem gadiem, tev nebūt nav jāupurē savas vēlmes, mērķus un ambīcijas esošo attiecību un partnera labā. Dalies savās izjūtās, atklāti runājot par pašas plāniem, kas, iespējams, var arī nesaskanēt ar vīrieša vēlmēm un redzējumu par jūsu ikdienu!

Pat tad, ja dotajā brīdī nav iespējams sākt īstenot savas ieceres, velti savām idejām un sapņu realizēšanai tik daudz laika, cik iespējams, lai izdevīgā brīdī varētu tiem pievērsties ar pilnu jaudu! Pretējā gadījumā klusēšana par savām patiesajām izjūtām, vēlmēm un vajadzībām, rezultēsies vien nomāktībā un nesaskaņās, kas partnerattiecības ietekmēs vēl sliktāk.

'

Ja esi piedzīvojusi situācijas, kuras nav izdevies aizmirst, neraugoties uz pagājušo laiku, nebaidies par savām izjūtām runāt atklāti. Visbiežāk pagātnes ietekme uz mūsu šodienas dzīvi ir jūtama kā bailes no uzticēšanās jaunu partnerattiecību veidošanā ar mīļoto cilvēku pēc reiz piedzīvotas nodevības.

Kā skaidro psihoterapeits Andris Veselovskis, šī problēma ir ļoti izplatīta. Cilvēki, kas nokļuvuši šādā situācijā, nemitīgi izjūt ciešanas. Vienlaikus pastāv ļoti liela vēlme pēc tuvības un arī bailes tuvoties. Ieslēdzas nebeidzams tuvošanās un bēgšanas aplis, un pamatproblēma ir nespēja veidot tuvas attiecības.

Ja apzinies, ka nespēj uzticēties partnerim, neraugoties vīrieša rūpēm un acīmredzamajām jūtām, izvērtē, kāpēc agrākajās attiecībās piedzīvotā nodevība kavē kļūšanu laimīgai šodien!

"Ir jāizpēta, ko īsti mūsu prātā nozīmē fakts, ka esam kļuvuši nozīmīgi. Kas slikts varētu notikt? Vai ir kādas priekšnojautas? Vai baidāmies no kaut kā konkrēta, kas varētu notikt - mūs izmantos; vienalga pēc laika pametīs; mēs nespēsiet mīlēt... Varbūt tuvas attiecības nozīmē kaut ko negatīvu, ar ko nācies saskarties pagātnē?" spriež psihoterapeits.

Jāpiebilst, ka parasti šādas problēmas ir saistītas ar to, ka vecāki nav spējuši viens otru mīlēt, un līdz ar to bērns nav varējis to iemācīties, jo nav bijis parauga. Līdzīgi - cilvēks nevar iemācīties kādu valodu, kurā neviens nerunā. Emociju izteikšanas valoda atšķiras no lietu darīšanas valodas. Šo valodu var iemācīties no cilvēkiem, kuri šo valodu zina. Vai arī divi viens otru mīloši cilvēki var šo valodu iemācīties, ieklausoties viens otrā, runājoties par to, ko katrs domā, iesaka Veselovskis.

Lai attiecībās valdītu saskaņa, ir vitāli svarīgi rast veidu, kā sabalansēt savas un mīļotā cilvēka vēlmes un vajadzības. Neatsakies no saviem mērķiem vien tāpēc, ka nesakrīt ar partnera iegribām! Ja upurēsi savu laimi partnera labā, agri vai vēlu attapsies ar tukšuma sajūtu. "Ja apzinies, ka vēlies nodarboties ar kādu hobiju, dzemdēt bērnus un veidot ģimeni, doties ceļojumā, ko vari atļauties, neatņem sev šo vēlmju piepildījumu vien tāpēc, ka tas ir pretrunā partnera uzskatiem! Savas laimes upurēšana otra labā reti sniedz cerēto rezultātu un gandarījumu! Nebaidies runāt par savām vajadzībām un, pats būtiskākais, nejūties par tām vainīga," iesaka Keisija.

Šo kļūdu, šķiet, pieļauj teju katra no mums. Situācija šķiet tik pazīstama – tavs vīrietis, iespējams pat to negribot, tevi aizvaino vai sāpina, viņa rīcībai neatbilstot tavām gaidām, un tā rezultātā jūti aizvainojumu, vilšanos, iespējams, pat dusmas. Tomēr, tā vietā, lai atklāti paustu sajūtas, tiek izmantota tik iecienītā klusēšanas stratēģija, paužot savu neapmierinātību slēptā veidā vai izliekoties, ka viss ir kārtībā.

Savukārt, aizvainojumam augot augumā, pēc laika tas tiek izgāzts pār vīrieti vai nu pagalam nepiemērotā mirklī, piemēram, draugu rīkotajā galda spēļu vakarā, vai arī, esot divvientulībā, turklāt partnerim pirmajā mirklī pat nenojaušot, kāds ir pēkšņo garastāvokļa svārstību iemesls.

Šāda konfliktu risināšanas stratēģija ir ne tikai attiecībām kaitīga, bet patiesībā arī bezjēdzīga, jo neapmierinātība par konkrētu rīcību vai izteikumu tiek pausta novēloti.

Ja attopies situācijā, kurā esi saskārusies ar partnera ģimenes, visbiežāk – vecāku, paustu aizvainojumu, par konkrēto situāciju viennozīmīgi ir vērts runāt ar mīļoto. Partnera informēšana par attiecībām ar vīrieša vecākiem un citiem tuviniekiem nebūt neliks viņam izvēlēties, kurā ierakumu pusē nostāties, bet gan darīs zināmu, ka konkrētajā situācijā nejūties laimīga.

Protams, ne vienmēr mūsu spēkos ir mainīt savu tuvinieku rīcību un uzskatus, samierinot visas karojošās puses, tomēr tev nebūt nav jāizjūt spriedze un negācijas, tās turklāt slēpjot no vīrieša. Esi gatava runāt par savām izjūtām, turklāt ne tikai ar vīrieti, bet arī konkrēto cilvēku, kurš radījis negatīvās emocijas. Iespējams, situācijas cēlonis patiesībā slēpjas kādā pārpratumā, ko atliek vien pārrunāt, savukārt, ja sastopies ar klaji naidīgu attieksmi, kurai nav loģiska pamatojuma, nebaidies par sevi pastāvēt, atgādina Keisija.