Nereti vecākiem šķiet, ka bērns jutīsies mīlēts tikai tad, ja tiks piepildītas visas viņa vēlmes un citi ģimenes locekļi viņam pastāvīgi izdabās. Tā audzināts, bērns kļūst nepakļāvīgs. Taču visatļautība agri vai vēlu rada sarežģījumus ne tikai vecākiem, bet arī pašam bērnam. Kā rīkoties, lai bērns ģimenē justos drošs un mīlēts, tomēr ievērotu vecāku noteiktās prasības? Vai iespejams panākt, lai, bērnu disciplinējot, nerastos nesaskaņas un neciestu vecāku un bērnu savstarpējās attiecības?
Protams, pirms sākt no bērna jebko prasīt, ir jābūt pārliecinātam, ka bērns kopā ar saviem vecākiem jūtas mīlēts un laimīgs. Mazam bērnam ļoti svarīgas ir tieši sajūtas. Viņam ir patīkami, ja tu viņu bez īpaša iemesla, negaidīti, garāmejot, reizēm noglāsti, apmīļo, paņema klēpī, viņam pieskaries, uzliec roku uz pleca vai pabužini matus.
Ja tu viņam seko līdzi ar mīlestības pilnu skatienu un, kad, viņš vēršas pie tevis, lūkojies viņam sejā un pievēr visu savu uzmanību, uz brīdi pārtraucot savu iesākto nodarbi un nesteidzīgi uzklausot viņu, bērns jūtas droši, jūtas mīlēts, vecākiem svarīgs. Bērns grib justies droši, un viņam ir svarīgi vēl un vēlreiz pārliecināties, - lai kā dzīvē gadās kļūdīties, lai kādas likstas un grūtības nestājas ceļā, šīs attiecības nemainīsies. Vecāki viņu vienmēr aizstāvēs, neliegs padomu un atbalstu grūtībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
