Pazīmes, kas liecina par emocionāli veselīgām attiecībām

Mūsdienās cilvēki nereti ir tik ļoti pārņemti ar sevi, ka nemaz nepamana – ikdienas komunikācijā visas sarunas griežas galvenokārt ap viņiem.

Emocionāli nobriedusi personība apzinās, ka uzklausīt otru var būt daudz svarīgāk nekā tikt uzklausītam. Katru dienu pār mums gāžas neiedomājama informācijas gūzma un nomācoši pārbagātīgs sociālo tīklu saturs...

Nevajag novērtēt par zemu partneri, kurš spēj atslēgties no "fona trokšņiem" un pievērst nedalītu uzmanību otram.

Romantiskās pasakas jauc mūsu prātus jau no bērna kājas, iegalvojot, ka īsta mīlestība rada kaut kādu maģisku garīgo saikni, kura savukārt ļauj instinktīvi "uzminēt" visas partnera vēlmes, sapņus un alkas. Nekā nebija!

Partneriem ir atklāti jāizstāsta savas vēlmes un jāpārrunā iespējas tās realizēt, nevis jāspēlē spēles ar minēšanu un apvainošanos.

Daudzu strīdu pamatā ir apslēptas bailes un šaubas, kas grauj uzticēšanos otram. Atklāt savas bailes otram prasa lielu uzdrīkstēšanos, taču veselīgās attiecībās tai vajadzētu būt vienai no galvenajām prioritātēm.

Atklātība uzlabo savstarpējo komunikāciju, stiprina uzticēšanos un rada lielāku tuvību.

Reizēm ciešs, mīļš apskāviens pasaka vairāk nekā simtiem vārdu, un apziņa, ka savā dzīvē dalies ar vēl kādu, sniedz patīkamu mierinājumu. Klusa kopā būšana, kuru var izbaudīt, no otra neko negaidot un neprasot, ir viena no skaistākajām dzīves dāvanām.

Dzīve nav viens vienīgs rožu dārzs – arī visstabilākajās attiecībās pamatu zem kājām var izsist kā negaidīti notikumi, tā neparedzami apstākļi. Šādos brīžos ir svarīgi nekrist panikā un neļaut emocijām vai bailēm ņemt virsroku.

Kad kaut kas noiet greizi, mūsu pirmais impulss nereti ir meklēt vainīgo. Emocionāli nobrieduši partneri atrod veidus, kā atrisinat problēmas, neuzveļot visu atbildību par notikušo uz otra pleciem.

Psiholoģe Inga Krūmiņa atzīst - ja runājam par problēmām savstarpējās attiecībās un to, kas būtu pareizi, kas – ne, viennozīmīgas atbildes, kas derētu visiem pāriem, nebūs nekad. Atzīstam to vai nē, taču mēs katrs izvēlamies sev partneri ar kādu nolūku un vēlmi. Katram ir kāda vīzija par kopā būšanu ar šo cilvēku.

Kāds vienkārši vēlas baudīt patīkamās izjūtas, ko sniedz attiecības, cits jau konkrētāk tiecas, piemēram, pēc drošības un stabilitātes izjūtas. Arī iespējamais materiālais nodrošinājums var būt spēcīga motivācija partnera izvēlē. Tomēr, neatkarīgi no motivācijas, kas ir izvēles pamatā, mēs visi vēlamies dzīvot harmoniskās attiecībās.

Pavadot ciešās attiecībās zināmu laika posmu, kad ikdienas pienākumi mutuļo un laika uzstādījumi neļauj apstāties, nemanāmi kāpinās emocijas un neapmierinātība par to, ka realitāte atšķiras no izsapņotā. Izrādās, arī partnerim ir sava vīzija, kuru viņš ir veidojis, basltoties uz savu iepriekš zināmo un piedzīvoto pieredzi par kopā būšanu vai ģimeni. Ja ar prātu var izprast, kā vajadzētu rīkoties attiecīgajās situācijās, tad, emocijām pārņemot vadību, daudzas lietas vairs nepakļaujas nekādām prāta uzstādītajām normām.

Partneri vairs neklausās un nedzird viens otru, pārmet un kritizē, noniecina un apsūdz otru, norobežojas viens no otra, top vienaldzīgi un tā tālāk. Kad emocijas valda pār attiecībām, nereti aizmirstas nolūks un motivācija, vīzija, kādēļ savulaik veikta izvēle būt kopā ar šo partneri.

Ir būtiski, lai partneriem izdotos apturēt emociju vētru un atcerēties to mīļo un labo, kadēļ viņi sagājuši kopā. Tas nekur nav pazudis, bet ir vienkārši jāatceras, un ar šo jauno attieksmi un skatījumu uz situāciju jaunā līmenī jāturpina pilnveidot attiecības un pilveidoties pašiem kā personībām.